Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
13. jūnijs, 2014
Drukāt

Kultūras ministre, gatavojoties Latvijas simtgadei, vēlas veidot “Ideju banku” (7)

Foto: Reinis Inkēns, Saeimas KancelejaFoto: Reinis Inkēns, Saeimas Kanceleja

Piektdien, 13. jūnijā, Saeimā notiek konference par gatavošanos mūsu valsts simtgadei. Tās galvenie diskusiju temati – Latvijas simtgades svinību organizēšanas principi, mērķi un uzdevumi, organizācijas struktūra, nepieciešamā infrastruktūra un finansējums, vēsta Saeimas preses dienests.

“Latvijas simtgadei ir jākļūst par tiltu, kas saista valstiskuma pagātni, tagadni un nākotni. Lai ik brīdis Latvijas vēsturē mūs aizvien ciešāk vieno kopīgā apziņā un pārliecībā, ka Latvijas tautai nav augstākas vērtības par savu valsti,” atklāšanas uzrunā uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa

Vienlaikus S.Āboltiņa atzina, ka tikai no mums pašiem atkarīgs, kādu Latviju nodosim savu bērnu un bērnubērnu – 1918. gada 18. novembrī dibinātās Latvijas mantinieku – rokās. “Mums vēl daudz darāms, lai mēs paši noticētu, ka neliela valsts var būt varena savos panākumos. Līdzīgi kā Čakste pārliecināja neticīgos laikabiedrus, ka Latvijas valsts ir iespējama, arī mums ik dienu jāstiprina pārliecība, ka nacionāla valsts ir vienīgais ietvars, kurā sekmīgi izmantot globalizācijas priekšrocības. Vienīgais ietvars, kurā nodrošināt mūsu tautas pastāvēšanu gadu simtos.”

Atskatoties uz vēstures notikumiem, Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka aizvadītajos deviņdesmit sešos gados vairākkārt pārbaudīta gan Latvijas valstiskuma ideja, gan tautas pārliecība un ticība tai. Turklāt ikkatrs šī pārbaudījuma brīdis sabiedrības apziņā vēl jo vairāk nostiprinājis apziņu – patiesi brīva ir tā tauta, kas pati lemj savu likteni.

Savukārt kultūras ministre Dace Melbārde uzsvēra, ka Latvijas simtgades laikā būtu nepieciešams aktualizēt Latvijas vēstures mazāk zināmas lappuses un cīnīties ar tādiem mītiem kā “simts verdzības gadi”, “bāreņu tauta un upuri”.

Ministre uzsvēra, ka ir ārkārtīgi svarīgi Latvijas vēsturē ieraudzīt citu realitāti un latviešu pašorganizēšanās garu. “Tajā brīdi, kad bija iespēja izveidot Latvijas valsti, tas notika ļoti ātri. Tas nozīmē, ka sabiedrība tam bija ļoti gatava,” sacīja ministre.

Tāpat ir svarīgi runāt par ievērojamu Latvijas personu biogrāfijām. Viņas skatījumā ir arī jāuzsāk darbs pie Latvijas Nacionālās enciklopēdijas, nepieciešama Latvijas mūzikas un mākslas vēsture, baznīcas vēsture, dažādi reprezentatīvi krājumi, kuros iekļauti Latvijas valsts tapšanas būtiskākie dokumenti un tamlīdzīgi, sacīja ministre. Ministre norādīja, ka būtu svarīgi nodibināt simts stipendijas, kas orientētas uz Latvijas vēsturi un tās pētniecību.

Kultūras ministrija (KM), gatavojoties Latvijas simtgadei, vēlētos veidot “Ideju banku” un rudenī plāno organizēt sarunu sesiju “Simts idejas, simts Latvijas gadiem”.

Diskusijā ar prezentācijām uzstājas kultūras ministre Dace Melbārde, Kultūras ministrijas eksperts Jānis Dripe, kā arī “Estonia 100” un 2018. gadā gaidāmās Igaunijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē starptautiskās programmas vadītājs Jorma Sarvs (Jorma Sarv). Savukārt paralēlajās paneļdiskusijās piedalās Saeimas Prezidija pārstāvji, parlamenta nozaru komisiju vadītāji un deputāti, kā arī mācībspēki un citi eksperti.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. dzirdēju par kilometriem lentām LNB atklāšanā. Viena bezjēdzīga naudas tērēšana. Tāpat kā Rīgas Kultūras galvaspilsētas projekti. Bezjēdzīga naudas tērēšana. Un L.Ķestere vienmēr un visur klāt, LPP kongresā runu teica, Eiropas mājā, Ventspils nama periods laikam garām. Par Šekspīra teātra izrādi bija milzu ažiotāža medijos, bet kaut kā izčākstēja bez jebkādiem secinājumiem, vai bija to vērts. Kur apgrozās nauda ir jābūt talantam būt klāt.

  2. Tāmnieks/luterānis Atbildēt

    Maijā, pašā ievziedu un tulpju ziedēšanas trakumā, es nosvinēju savu septiņdesmitdivgadi! Pēc trīs
    gadiem varēšu svinēt jau setiņdesmitpiecgadi! Nu, kā skan!?
    Šīs dulburības rakstu tādēļ, ka pat mūsu Kultūras ministre visos raidījumos taisās svinēt Latvijas SIMTGADI, kaut gan tā būs mūsu valsts simtā vai simts gadu jubileja.
    Skolā un LU mums slikti māca dzimto valodu , bet valodnieki klusē! Kāpēc un cik ilgi vēl?

  3. “Simts verdzības gadi” un” bāreņu tauta un upuri” NAV MĪTS, bet īstenība vēl šodien!!! KĀDĀ DIMENSIJĀ DZĪVO TAGADĒJA KULTŪRAS MINISTRE??? Kā tuvojas Saeimas vēlēšanas, tā ELITE PAMOŽAS – jābrauc taču pie tiem bauriem meklēt palīdzību , citādi vēl mūs izbalsos…Bet kad BAURIEM vajag PALĪDZĪGU ROKU VAI VEINKĀRŠI PADOMU, TĀ SKAN ŅIRGAS UN IZSMIEKLS palīdzības vietā!????? Un tās nebeidzamas “PAMĀCĪBAS UN PAT DIĒTAS” izdzīvošanai…Kulturas ministre drīzāk būtu varējusi pakustināt jautājumu par anciklopēdiju, kas kaut kādu mums nezināmu apstakļu dēļ ir pačibējusi ( varbūt maldos?)!!! AR IDEJĀM PERSONĪGI GAN NEDALĪTOS, JO TĀS NADZĪGI ŠEPTMAŅI VAR VIENKĀRŠI PIESAVINĀTIES UN MANI ATSTĀT AR GARU DEGUNU!!!

  4. jā, bet Latvijas akadēmiskā vēsture- varbūt beidzot?

  5. Nu, ja par idejām, tad jebkurš var paskatīties (un piedalīties) VIENKĀRŠĀ PROJEKTĀ ciltskoki.lv

  6. Kā viena no idejām varētu būt līdz 2018. gadam veikt priekšdarbus Uzvaras laukuma īstenošanai.

  7. Vispirms jāaizsargā autora tiesības uz ideju īpašumtieaībām! Nekad vairs savas idejas citiem neatdošu, ir pātāk daudz nozagtu projektu, jo idejas var īstenot tie, kam ir nauda. Ma tas nav

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+