Foto: Reinis Inkēns, Saeimas Kanceleja

Kultūras ministre, gatavojoties Latvijas simtgadei, vēlas veidot “Ideju banku” 7

Piektdien, 13. jūnijā, Saeimā notiek konference par gatavošanos mūsu valsts simtgadei. Tās galvenie diskusiju temati – Latvijas simtgades svinību organizēšanas principi, mērķi un uzdevumi, organizācijas struktūra, nepieciešamā infrastruktūra un finansējums, vēsta Saeimas preses dienests.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Lasīt citas ziņas

“Latvijas simtgadei ir jākļūst par tiltu, kas saista valstiskuma pagātni, tagadni un nākotni. Lai ik brīdis Latvijas vēsturē mūs aizvien ciešāk vieno kopīgā apziņā un pārliecībā, ka Latvijas tautai nav augstākas vērtības par savu valsti,” atklāšanas uzrunā uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa

Vienlaikus S.Āboltiņa atzina, ka tikai no mums pašiem atkarīgs, kādu Latviju nodosim savu bērnu un bērnubērnu – 1918. gada 18. novembrī dibinātās Latvijas mantinieku – rokās. “Mums vēl daudz darāms, lai mēs paši noticētu, ka neliela valsts var būt varena savos panākumos. Līdzīgi kā Čakste pārliecināja neticīgos laikabiedrus, ka Latvijas valsts ir iespējama, arī mums ik dienu jāstiprina pārliecība, ka nacionāla valsts ir vienīgais ietvars, kurā sekmīgi izmantot globalizācijas priekšrocības. Vienīgais ietvars, kurā nodrošināt mūsu tautas pastāvēšanu gadu simtos.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Atskatoties uz vēstures notikumiem, Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka aizvadītajos deviņdesmit sešos gados vairākkārt pārbaudīta gan Latvijas valstiskuma ideja, gan tautas pārliecība un ticība tai. Turklāt ikkatrs šī pārbaudījuma brīdis sabiedrības apziņā vēl jo vairāk nostiprinājis apziņu – patiesi brīva ir tā tauta, kas pati lemj savu likteni.

Savukārt kultūras ministre Dace Melbārde uzsvēra, ka Latvijas simtgades laikā būtu nepieciešams aktualizēt Latvijas vēstures mazāk zināmas lappuses un cīnīties ar tādiem mītiem kā “simts verdzības gadi”, “bāreņu tauta un upuri”.

Ministre uzsvēra, ka ir ārkārtīgi svarīgi Latvijas vēsturē ieraudzīt citu realitāti un latviešu pašorganizēšanās garu. “Tajā brīdi, kad bija iespēja izveidot Latvijas valsti, tas notika ļoti ātri. Tas nozīmē, ka sabiedrība tam bija ļoti gatava,” sacīja ministre.

Tāpat ir svarīgi runāt par ievērojamu Latvijas personu biogrāfijām. Viņas skatījumā ir arī jāuzsāk darbs pie Latvijas Nacionālās enciklopēdijas, nepieciešama Latvijas mūzikas un mākslas vēsture, baznīcas vēsture, dažādi reprezentatīvi krājumi, kuros iekļauti Latvijas valsts tapšanas būtiskākie dokumenti un tamlīdzīgi, sacīja ministre. Ministre norādīja, ka būtu svarīgi nodibināt simts stipendijas, kas orientētas uz Latvijas vēsturi un tās pētniecību.

Kultūras ministrija (KM), gatavojoties Latvijas simtgadei, vēlētos veidot “Ideju banku” un rudenī plāno organizēt sarunu sesiju “Simts idejas, simts Latvijas gadiem”.

Diskusijā ar prezentācijām uzstājas kultūras ministre Dace Melbārde, Kultūras ministrijas eksperts Jānis Dripe, kā arī “Estonia 100” un 2018. gadā gaidāmās Igaunijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē starptautiskās programmas vadītājs Jorma Sarvs (Jorma Sarv). Savukārt paralēlajās paneļdiskusijās piedalās Saeimas Prezidija pārstāvji, parlamenta nozaru komisiju vadītāji un deputāti, kā arī mācībspēki un citi eksperti.