Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
1. maijs, 2014
Drukāt

Solvita Āboltiņa: “Vairs neesam Eiropas nomale” (16)

Foto: LETAFoto: LETA

“Latvijas dalība Eiropas Savienībā nav mērāma skaitļos un procentos vien. Tā nesākas un nebeidzas finansiālos aprēķinos. Dalība Eiropas Savienībā ir arī mūsu piederības, identitātes un atbildības jautājums,” Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra, ceturtdien, 1. maijā, Saeimas namā uzrunājot klātesošos konferencē “Vai dodot gūtais neatņemams? Latvijas 10 gadi Eiropas Savienībā”.

Saeimas priekšsēdētāja savā runā pauda ticību, ka pēdējās dekādes sniegtās mācības, izaicinājumi un iespējas mūs padarījušas daudz spēcīgākus, zinošākus, konkurētspējīgākus, daudz ietekmīgākus, nekā, iespējams, paši to apjaušam. “Jo plašāk mēs domāsim un rīkosimies, jo vairāk iesaistīsimies un pieteiksim sevi arī Eiropas līmeņa jautājumu risināšanā, jo skaidrāk mūs sadzirdēs, uzklausīs un ar mūsu viedokli rēķināsies,” sacīja Āboltiņa, uzsverot, ka Eiropas Savienības (ES) panākumi ir mūsu kopīgs nopelns, tāpat kā tās virzība un nākotne – mūsu kopīga atbildība.

Kavējoties atmiņās laikā, kad Latvija vēl bija tikai ceļā uz pievienošanos ES valstu saimei, Saeimas priekšsēdētāja teica: “Dalība Eiropas Savienībā un pievienošanās NATO ir bijusi starp nozīmīgākajām mūsu valsts ārpolitikas prioritātēm, mērķtiecīgi izvirzīta un mērķtiecīgi sasniegta, Latvijai atgriežoties to valstu, vērtību un tiesību saimē, kurai vienmēr esam bijuši piederīgi. Ar skaidru un nešaubīgu apziņu, ka tobrīd izdarām izvēli ne vien savas, bet nākamo paaudžu vārdā, lai neviens nekad vairs neuzdrošinātos apšaubīt Latvijas piederību Rietumu ģeopolitiskajai telpai.”

Saeimas priekšsēdētāja, uzrunājot klātesošos, citēja prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas ES Pievienošanās līguma parakstšanas ceremonijā sacīto: “Mēs, latvieši, esam šeit nākuši garu un smagu ceļu, cauri vēstures līkločiem, cauri likteņa sitieniem un pārbaudījumiem, un mēs šeit izsakām savu vēlmi un gatavību pievienoties Eiropas Savienībai – tādai savienībai, kas mūs nav paņēmusi ar varu, ar viltu un ar brutālu spēku, bet tādai savienībai, kurā mēs nākam no savas brīvas gribas, paši pēc savas brīvas izvēles. Mēs vēlētos pievienoties tām vērtībām, uz kā viņa pastāv, ko viņa pārstāv, mēs ticam tām pašām vērtībām, kas ir: cilvēka dzīvības vērtība, cilvēka tiesības, likuma vara.”

Uzsverot, ka ES izveides pamatā liktās vērtības savu nozīmi nav zaudējušas, S.Āboltiņa savā runā akcentēja: “Tepat aiz Eiropas Savienības robežas ir valstis un tautas, kas savu nākotni un labklājību vēlas būvēt uz šiem pašiem pamatiem. Tepat uz Eiropas Savienības sliekšņa redzam politiskas un militāras agresijas provocētus konfliktus.”

Saeimas priekšsēdētāja atskatījās uz Latvijas aizvadīto dekādi un akcentēja, ka pēdējos piecos gados Latvija no Eiropas “rūpju bērna” kļuvusi par visstraujāk augošo eirozonas ekonomiku. “Mēs izmantojām Eiropas Savienības sniegtās iespējas krīzes pārvarēšanai – struktūrfondu investīcijas palīdzēja atjaunot ekonomikas izaugsmi, bet Eiropas Sociālais fonds – atbalstīt mazāk aizsargātās sabiedrības grupas.”

Vienlaikus Saeimas priekšsēdētāja sacīja, ka pievienošanās eirozonai ir nostiprinājusi Latvijas ekonomisko drošību un politisko ietekmi. “Latvijas zemnieki nākamajos septiņos gados saņems par vienu miljardu eiro vairāk nekā iepriekšējā periodā. Latvijas izaugsmei Eiropas Savienības budžetā kopumā būs pieejami pieci miljardi eiro,” teica S.Āboltiņa, uzsverot, ka šie rādītāji ir būtiski ikvienam mūsu valsts iedzīvotājam, tie nozīmē atjaunotus ceļus, siltinātas mājas, modernizētas skolu mācību programmas, atbalstu inovācijām, uzņēmējdarbībai, nodarbinātībai un sociālās integrācijas programmām.

Noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka mēs jau sen vairs neesam Eiropas nomale: “Latvija ir daļa Eiropas – pieredzējusi valsts, kuras panākumus pamana un padomos ieklausās. Mums ir Eiropā cienīti un respektēti politiķi, konkurētspējīgi eksportējoši uzņēmēji, izglītota sabiedrība, pasaulē mīlēti un apbrīnoti mūziķi un mākslinieki, pasaules līmeņa sportisti.”

Pievienot komentāru

Komentāri (16)

  1. Kas tad mēs esam,ja mums nav pat veselības apdrošināšanas?

  2. Spriežot pēc ministriju skaita (par trim pārspējam pat Briseli) noteikti ne!

  3. Atjaunotus ceļus,kad piedāvāts tiek jau likvidēt pat mazos lauku ceļus! Un kad varēsim atkal aizbraukt uz Berlīni ar vilcienu kā 1928.gadā,vai vismaz aizbraukt ar vilcienu no Rīgas līdz Ērgļiem vai no Liepājas līdz Ventspilij?

  4. Mēs sevi jau esam pieteikuši ne tikai Eiropas jautājumu risināšanā! Saskaņā ar Latvijas pērn Briselē parakstīto nolīgumu,mēs tagad sniegsim finansiālu palīdzību pat Āfrikas,Karību jūras un Klusā okeāna valstīm (ĀKK)! Palīdzēsim arī Centrālāfrikas Republikai,nosūtot turp 40 mūsu karavīrus!

  5. 21% PVN likme pārtikai ir padarījusi mūsu lauksaimniecības produkciju nekonkurētspējīgu pat iekšējā tirgū,bet pilsētu iedzīvotāji aizvien lielākā skaitā par 30-40% lētākus pārtikas produktus tagad pērk Polijas pierobežas veikalos,sildot tādējādi Polijas,nevis Latvijas ekonomiku!

  6. “Ziniet,Eiropas Savienībā (ES),kur mēs tūlīt iestāsimies,studenti mācās lielākoties bez maksas.Piemēram Skandināvijas valstīs,Vācijā,Austrijā un vēl citās valstīs nav j;amaksā par studijām. Ja lielākajā daļā ES valstu izglītība valsts augstskolās ir bezmaksas,tad,es uzskatu,mums būtu ejams šis pats ceļš.” Skat.”JA intervija.Godmanis:”Valsts ražo bezdarbniekus”,Jaunā Avīze,21.-27.novembris 2003. Desmit gadu laikā,kopš Latvija ir iestājusies Eiropas Savienībā,bezmaksas augstākā izglītība ir ieviesta arī jaunajās ES valstīs-Igaunijā,Ungārijā,Čehijā,Slovēnijā,Rumānijā,Maltā un Kiprā. Kad sagaidīsim Latvijā?

  7. Taču atšķirībā no ES centra,Latvijā joprojām nav ne progresīvo nodokļu,ne bezmaksas augstākās izglītības valsts augstskolās,ne pat obligātās veselības apdrošināšanas un samazinātas PVN likmes pārtikai! Pat algas,pensijas un bērnu pabalsti Latvijā,salīdzinājumā ar “centru”ir reizes piecas mazāki!

  8. Daži no jums sēž Briselē,Eiroparlamentā. Bet 200.000 strādā Īrijā,Anglijā,Skandināvijas valstīs un Vācijā!

  9. Bez skaitļiem un % neiztikt! Atbildēt

    “Latvijā,salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm ir otrs augstākais materiālās nenodrošinātības un dziļas materiālās nenodrošinātības rādītājs,kas norāda uz lielu iedzīvotāju īpatsvaru,kuri nespēj norēķināties par komunālajiem maksājumiem,uzturēt siltu mājokli un ēst pilnvērtīgu pārtiku,nerunājot par iespējam segt neparedzētus izdevumus un reizi gadā atpūsties ārpus mājas.” Informatīvais ziņojums.Priekšlikumi sociālās drošības sistēmas pilnveidošanai.Labklājības ministrija. 2013.

  10. varētu padomāt, ka Latvija aizvilkta uz Vāciju

  11. Āboltiņas kundzei vajadzētu aizdomāties, kāpēc Latvijas iedzīvotāju skaits 20 gados ir samazinājies par 20% nevis dziedāt slavas dziesmas patreizējai situācijai. Esmu jūsos ļoti vīlies, jo esmu sapratis, ka Jūs esat muļķe. Atvainojiet.
    P.s. tas nenozīmē, ka skumstu pēc PSRS….

  12. Sarkanaa kjiegelja murgi…

  13. Rižā, tu esi pasaules naba! Pastulbi pārliecināta, bet naba!

  14. eiopas nomale-errors lauku avizei vai ka latvijas avizei jo palicis tik karogs….

  15. Kārtējais tukšais pirdiens.

Draugiem Facebook Twitter Google+