Pasaulē
Eiropa

Somāļu imigrante brīdina Rietumus 16


Hirsi Ali piedalās diskusijā ASV televīzijā par islāmu un cilvēktiesībām 2017. gada maijā.
Hirsi Ali piedalās diskusijā ASV televīzijā par islāmu un cilvēktiesībām 2017. gada maijā.
Ekrānuzņēmums no “THE RUBIN REPORT” video youtube

Ajana Hirsi Ali, kura uzaugusi musulmaņu ģimenē Somālijā, izveidojusi spīdošu politisku karjeru Nīderlandē, bet tagad dzīvo ASV, ir pazīstama kā viena no asākajām islāma kritiķēm, par ko turpina saņemt nāves draudus no islāma radikāļiem. Kad 2004. gadā tika nogalināts kinorežisors un islāma kritiķis Teo van Gogs, ar kuru kopā Hirsi Ali veidoja dokumentālu filmu “Pakļaušanās” par musulmaņu sieviešu apspiešanu un pazemošanu, slepkavas atstātajā zīmītē bija piebilde, ka viņa būs nākamais upuris. Šogad aprīlī drošības apsvērumu dēļ viņai nācās atcelt braucienus uz Austrāliju un Jaunzēlandi, jo kādiem cilvēkiem likās, ka viņas runas pret radikālo islāmu “vairojot globālo islamofobiju”.

 

Rietumiem jāatmet politkorektums

Rakstnieka Mišela Velbeka pēc desmit gadiem uzrakstītā grāmata ar līdzīgu nosaukumu var tikt uzskatīta par Teo van Goga un Hirsi Ali filmas apzinātu atbalsojumu. Romāna iznākšana 2015. gada februārī, kad Parīzē notika vairāki islāmistu radikāļu sarīkoti terorakti, galēji saasina politiskā islāma un radikālā islāma problēmu. “Es gribu, lai cilvēki saprastu, ka brīnišķīgā Rietumu ideja par multikulturālismu un politisko korektumu ir neproduktīva, jo tā palīdz islāma radikāļiem, tāpēc ir jāatmet,” Hirsi Ali saka intervijā izdevumam “Politico”. Viņa raksturo “politisko islāmu” ne tikai kā reliģiju, bet arī kā “politisku ideoloģiju, juridisku sistēmu un militāru doktrīnu, kas saistīta ar pravieša Muhameda karagājieniem”. Viņasprāt, pretsparu politiskā islāma infiltrācijai Rietumu pasaulē var dot spēcīga un aktīva pilsoniskā sabiedrība, kas izglīto cilvēkus par politiskā islāma apdraudējumu. Viņa saskata pozitīvas izmaiņas vairākās Tuvo Austrumu valstīs, kur jaunā paaudze protesta demonstrācijās apliecina, ka nevēlas dzīvot pēc šariata likumiem. “Tas norāda uz risinājumu – izolēt radikālos islāmistus, nepieļaut radikalizēšanos un vērsties pret šariata ideju,” viņa uzsver intervijā “Politico”.

 

Jāvēršas pret politisko islāmu

47 gadus vecā Hirsi Ali, kura pēc bēgļu gaitām Saūda Arābijā, Etiopijā un Kenijā lūdza politisko patvērumu Nīderlandē 1992. gadā, ir pieredzējusi islāma ekstrēmisma dažādas izpausmes. Somālijā piecu gadu vecumā viņa pārcieta fiziski un morāli traumatisku dzimumapgraizīšanas operāciju. 22 gadu vecumā viņa atteicās no uzspiestas laulības ar netīkamu cilvēku. Aktīvi iesaistījusies Nīderlandes politikā, viņa kļuva par islāmistu nesaudzīgu kritiķi. Pirms desmit gadiem islāma radikāļu izteikto nāves draudu dēļ viņai nācās pamest Nīderlandi, kur viņas bijušais kolēģis Gērts Vilderss tikko bija izveidojis savu galēji labējo Brīvības partiju. Hirsi Ali drosmīgā atteikšanās aiziet no politiskās arēnas pamudināja žurnālu “Time” iekļaut viņu 2005. gada pasaules ietekmīgāko cilvēku sarakstā. Hirsi Ali bija drosme sacelties pret “bārdaiņiem, kas sludina septītā gadsimta likumus”. Starp viņas daudzajiem pagodinājumiem ir Simonas de Bovuāras balva par sieviešu brīvības veicināšanu. Viņasprāt, Nīderlandē ir ļoti atvērta sabiedrība, kurā var apspriest visdažādākās idejas, taču valstī nav efektīvas pretdarbības politiskajam islāmam. 2006. gadā viņas straujā politiskā karjera aprāvās, jo kļuva zināms, ka viņa melojusi, iesniedzot patvēruma lūgumu. Hirsi Ali devās uz Ameriku un 2013. gadā kļuva ASV pilsone. Viņas vērtējumā sabiedrības sašķeltība ASV pēc Trampa nākšanas pie varas ir kļuvusi vēl izteiktāka. Arī ASV viņa izjūt personisku apdraudējumu, tāpēc dzīvo noslēgti valsts rietumkrastā ar vīru vēsturnieku un piecgadīgo dēlu, taču arī šeit pienāk naida vēstules.

Tagad, vērojot politisko situāciju Nīderlandē un citviet Eiropā no ASV, Hirsi Ali uzskata Vildersa un viņam līdzīgo populistu rosīšanos par “satraucošu, kas var tikai pieņemties spēkā, ja pie varas esošās partijas turpinās ignorēt tautas balsi un neatzīs islāma faktora esamību un tā risināšanas nepieciešamību”. Vildersa partijas zaudējums Nīderlandē un Marinas Lepēnas neveiksme vēlēšanās Francijā nav mainījusi viņas viedokli par Eiropas populistisko politikāņu bīstamību. Viņasprāt, ja Francijas nesen ievēlētajam prezidentam Emanuelam Makronam neizdosies atveseļot ekonomiku, kontrolēt imigrāciju un risināt ar islāmu saistītās problēmas, valsts var ieslīdēt pilsoņu karā.

LA.lv