Mobilā versija
-4.3°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Otrdiena, 6. decembris, 2016
23. septembris, 2015
Drukāt

Kas būtu jāņem vērā no Somijas pieredzes darbā ar bēgļiem? (6)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji pagājušās nedēļas nogalē pieredzes gūšanai viesojās Somijā, kur, kā zināms, bēgļus uzņem jau gadiem ilgi. Vaicāju darba grupas dalībniekiem, kādi ir iespaidi un vērtējumi un ko, viņuprāt, mums vajadzētu īpaši ņemt vērā.

 

Mudīte Priede, LPS ģenerālsekretāre: “Jau tas vien, ka Somijā atsevišķi neizceļ bēgļu problēmu, bet skata migrācijas politiku kopumā, mums liek daudz ko pārdomāt. Vēlos uzsvērt, ka Somijā pašvaldībām ir daudz vairāk pienākumu, bet reizē arī daudz lielāks finansējums. Tur nav mājokļu problēmas, turpretī pie mums tā ir pati pirmā un satraucošākā. Ļoti svarīgi arī, ka Somijā pabalsti nodrošināti trīs gadu ilgumā, nevis viena gada, kā tas ir Latvijā. Vairāki mūsu pašvaldību vadītāji jau izteikušies, ka nodrošinājuma periods būtu jāpagarina. Somijā valsts pilnībā sedz tulku pakalpojumus, turklāt tie pieejami arī videoversijā. Šajā jomā mēs esam vēl pašā sākumā.”

 

Dzintra Muzikante, VARAM Pašvaldību departamenta vecākā eksperte: “Labu mācību somi guvuši jau agrāk, kad uzņemti Somālijas bēgļi. Sākumā viņi izvietoti vienā vietā, tagad somi uzsver, ka tā bijusi liela kļūda. Dzīvojot lielā kopienā, bēgļiem tā arī nav radusies vēlēšanās iekļauties vietējā sabiedrībā, ne velti viņu dzīvesvietu somi iesaukuši par Somālijas kvartālu. Mums nevajadzētu uzkāpt uz tā paša grābekļa. Katrā ziņā somu pieredze mums jāņem vērā, nevajag taču izgudrot jaunu riteni. Tiesa, atšķirības starp Somiju un Latviju ir lielas, īpaši attīstības un finanšu ziņā, tāpēc arī viss rūpīgi jāpārdomā.”

 

Ināra Dundure, LPS padomniece: “Somijā ir trīspadsmit bēgļu uzņemšanas centri, gatavojas atvērt vēl divus. Mums ir tikai viens. Visos Somijas centros ir pieejams internets ar īpašu bēgļiem domātu portālu, kurā daudzās valodās vēstīts par iespējām Somijā mācīties valodu, atrast darbu un daudz ko citu, lai varētu sekmīgi integrēties. Somijas pieredze rāda, ka ar visu var tikt galā. Mūsu galvenās trīs problēmas – mājoklis, nodarbinātība un bēgļu iesaistīšana sabiedrības dzīvē. Jāzina, kā strādāt ar katru ģimeni, katru ģimenes locekli.”

 

Agnese Pabērza-Draudiņa, VARAM Pašvaldību departamenta juriskonsulte: “Mūs satrauc tulku trūkums, somi tiem bēgļiem, kuri labāk integrējušies un apguvuši somu valodu, piedāvā strādāt par tulkiem. Varbūt mums jārīkojas līdzīgi.”

 

Aino Salmiņš, LPS padomnieks: “Somi ļoti bieži lieto vārdu “līdzdalība”, uzsverot, ka valsts necenšas aiziet no problēmām un visu uzkraut pašvaldībām. Viņi mūs brīdināja, ka ar bēgļu uzņemšanu Latvijai varot iznākt tā – sākumā, kādu pusgadu, varbūt arī gadu, valdīs kampaņa, bet pēc tam tā noplaks un bēgļi lielā mērā tiks aizmirsti. Domāju, ka mūsu lielākā problēma – attālākajos novados un pilsētās, kur ir mājokļi, nav darbavietu, bet Rīgā un Pierīgā, kur bēgļi visbiežāk gribēs nokļūt un darbu varētu atrast, nav mājokļu. Nedrīkstam aizmirst, ka tagadējie bēgļi nav paši nabadzīgākie, turklāt viņi savas tiesības izstudējuši perfekti. Paredzu, ka viņi pirmajā gadā nemaz necentīsies atrast darbu, drīzāk domās, kā tikt uz Zviedriju, Vāciju. Somi brīdina – neierādiet, ka bēgļiem pienākas vairāk nekā pašu iedzīvotājiem.”

 

UZZIŅA

“Pusceļa māja” bēgļiem

* Tiekoties LPS, Ekonomikas ministrijas un biedrības “Patvērums “Droša māja”” pārstāvjiem, spriests par iespēju bēgļiem piedāvāt tā saukto Pusceļa māju.

* Iecerēts, ka bēgļi varēs izvēlēties kādu no trīs iespējām – sākt patstāvīgu dzīvi tūliņ pēc trīs mēnešu pavadīšanas “Muceniekos”, braukt prom no Latvijas vai deviņus mēnešus dzīvot “Pusceļa mājā”, lai intensīvi mācītos latviešu valodu un labāk sagatavotos patstāvīgai dzīvošanai, izdevumus sedzot daļēji vai pilnībā no 256 eiro pabalsta.

* Pēc šādas apmācības bēglim vai bēgļu ģimenei uzreiz būtu jādodas uz konkrētu pašvaldību, kur jāsāk patstāvīgi dzīvot bez kādām atlaidēm.

Avots: BNS

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Somijā ir ne tikai 13 bēgļu uzņemšanas centri,bet arī bezmaksas augstākā izglītība valsts augstskolās,obligātā veselības apdrošināšana,830 eiro neapliekamais minimums utt,jo Somijā ir progresīvā nodokļu sistēma.

  2. VISPIRMS,bet ne otrādi! Atbildēt

    Vispirms,ja gribam sekot Somijas piemēram,ir jāņem vērā,ka Somijas,Zviedrijas,Dānijas,Vācijas,Austrijas,Ungārijas,Slovākijas,Čehijas,Gieķijas un Itālijas nodokļu sistēma no “Vienotības” eksperimentālās nodokļu sistēmas atšķiras kā diena no nakts!
    “ES citās valstīs jaunajos laikos ir tendence nodokļus paaugstināt,it īpaši patēriņam un kapitālam,Latvijā ejam galīgi pretējā virzienā,turklāt nelaužot iesīkstējušos tradīciju ar nodokļiem neapgrūtināt daudz pelnošos.
    Latvijā mums par zemu ir patēriņa nodokļi,bet jo īpaši kapitālam.Nekustamā īpašuma nodoklis ir iznācis ļoti greizs-ir 1,5% par zemi un 0,1;0,2;0,3%-par ēku. Līdz ar to,ņemot vērā vēl,ka Valsts Zemes dienesta metodoloģijā ēkas kadastrālajā novērtēšanā galvenais ir zemes faktors,tas ir nepareizs. Tāpēc Jūrmalā,salīdzinot divus vienādus zemes gabalus,uz viena no tiem ir veca jūrmalnieka māja un uz otra-mūsu austrumu kaimiņa nopirkta pils,-nodoklim ir minimāla atšķirība,mazliet augstāks ir tikai ēkas nodoklis. Zemes nodoklis ir vienāds un ļoti augsts attiecībā pret ēkas nodokli. Ja jūs varat atļauties lielākas ēkas,jums ir jāmaksā lielāks nodoklis.
    Otrkārt ir jārunā par kapitālu. Labi,ka vispār ieviesa 10% nodokli par kapitālu. Bet varētu darīt kā ir Īrijā,kur katru gadu tiek mainīts neapliekamais minimums no kapitāla. Nevajag ņemties ap tanti,kas ar saviem depozītiem nopelnījusi varbūt 10,50 vai 100 latu gadā. Īrijā neapliekamais kapitāls bija 1300 eiro gadā. Jums ķeras klāt tikai tad,ja ir vairāk par šo slieksni. Bet,ja ir krietni vairāk,tad uzliek nodokli 20%. Citādi iznāk-ja ir algas ienākums,maksāju ienākuma nodokli 25%,bet ja kapitāla pieaugums-tad 10%.Ar ko tas otrs ir izredzētāks?
    Skat.”Roberts Zīle ‘žurnālam”Bilance”-Nodokļi Latvijā-jopojām par labu saujiņai bagāto”,3,septembris 2012.

  3. un pēc tam, kad varēs brīvi pārvietoties pa valsti, viņi necentīsies dzīvot kopienā? Nav manīts, ka šo tautu pārstāvji būtu individuālisti – viensētnieki, šķiet, ka no turienes, no kurienes viņi nāk – dzīvo kopienās..

  4. Latvija pati nespees Atbildēt

    Kad Krievija kompensees par 2.pasaulu kara zveeriibaam.mees zaudeejaam 2.pasaulu kara laikaa un plus peec kara represijas. kur tad veel luugtum EU naudas……Krievija,ASV un Eiropaa sleepjaas kara zveeriibas un muldonas.

  5. Un kāpēc ne pieredze Zviedrijā!

  6. Budžets nav beizmēra! Atbildēt

    LPS ģenerālsekretāre,izskatās nav sapratusi pašu galveno,ka arī nodokļu jomā mēs esam vēl tikai pašā sākumā,jo pagaidām vēl tikai eksperimentējam! Tad,kad arī Latvijā būs ieviesti ES valstu progresīvie nodokļi,algas,pensijas un bērnu pabalsti kā Somijā u.c. Ziemeļvalstīs,tad varēsim domāt par tādu luksusu,kā pabalstiem trīs gadu garumā un tulku pakalpojumiem videoversijā arī imigrantiem.Nevis šodien,kad valdība nav spējīga ne tikai atdot sociālajam budžetam konfiscēto miljardu latu,bet pat ieviest obligāto veselības apdrošināšanu kā pārējās ES valstīs,veikt saviem pensionāriem šogad apsolīto palielināto pensiju indeksāciju!

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nauda jāatstrādā

“Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” par 2,1 miljoniem eiro plāno īstenot projektu “Āfrikas savanna”. Rīgas pašvaldības nākamā gada budžeta projektā “Āfrikas savannai” paredzēti 1,125 miljoni eiro, bet Saeima, apstiprinot nākamā gada budžetu, tā saukto deputātu kvotu ietvaros šim projektam piešķīra 400 000 eiro. Zooloģiskajā dārzā tiks izbūvētas mītnes, āra pastaigu laukumi. Būvprojekts paredz veidot jauktu ekspozīciju, kurā apmeklētājiem vienlaikus tiktu rādītas žirafes, zebras, antilopes, surikāti un degunragputni, kā arī iekļauta huzārpērtiķu sala. Āfrikas savannas ekspozīcija iecerēta aptuveni 3000 kvadrātmetru platībā.

Egils Līcītis: Tumsa zūd, ja "Delna" slēdz gaismu (2)Ja "Delna" būtu ar garāku pastāvēšanas vēsturi, to noteikti uzaicinātu pie Daugavas rakšanas un upes gultnes maģistrālās līnijas vilkšanas.
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (7)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+