Kas būtu jāņem vērā no Somijas pieredzes darbā ar bēgļiem? 6
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji pagājušās nedēļas nogalē pieredzes gūšanai viesojās Somijā, kur, kā zināms, bēgļus uzņem jau gadiem ilgi. Vaicāju darba grupas dalībniekiem, kādi ir iespaidi un vērtējumi un ko, viņuprāt, mums vajadzētu īpaši ņemt vērā.
Mudīte Priede, LPS ģenerālsekretāre: “Jau tas vien, ka Somijā atsevišķi neizceļ bēgļu problēmu, bet skata migrācijas politiku kopumā, mums liek daudz ko pārdomāt. Vēlos uzsvērt, ka Somijā pašvaldībām ir daudz vairāk pienākumu, bet reizē arī daudz lielāks finansējums. Tur nav mājokļu problēmas, turpretī pie mums tā ir pati pirmā un satraucošākā. Ļoti svarīgi arī, ka Somijā pabalsti nodrošināti trīs gadu ilgumā, nevis viena gada, kā tas ir Latvijā. Vairāki mūsu pašvaldību vadītāji jau izteikušies, ka nodrošinājuma periods būtu jāpagarina. Somijā valsts pilnībā sedz tulku pakalpojumus, turklāt tie pieejami arī videoversijā. Šajā jomā mēs esam vēl pašā sākumā.”
Dzintra Muzikante, VARAM Pašvaldību departamenta vecākā eksperte: “Labu mācību somi guvuši jau agrāk, kad uzņemti Somālijas bēgļi. Sākumā viņi izvietoti vienā vietā, tagad somi uzsver, ka tā bijusi liela kļūda. Dzīvojot lielā kopienā, bēgļiem tā arī nav radusies vēlēšanās iekļauties vietējā sabiedrībā, ne velti viņu dzīvesvietu somi iesaukuši par Somālijas kvartālu. Mums nevajadzētu uzkāpt uz tā paša grābekļa. Katrā ziņā somu pieredze mums jāņem vērā, nevajag taču izgudrot jaunu riteni. Tiesa, atšķirības starp Somiju un Latviju ir lielas, īpaši attīstības un finanšu ziņā, tāpēc arī viss rūpīgi jāpārdomā.”
Ināra Dundure, LPS padomniece: “Somijā ir trīspadsmit bēgļu uzņemšanas centri, gatavojas atvērt vēl divus. Mums ir tikai viens. Visos Somijas centros ir pieejams internets ar īpašu bēgļiem domātu portālu, kurā daudzās valodās vēstīts par iespējām Somijā mācīties valodu, atrast darbu un daudz ko citu, lai varētu sekmīgi integrēties. Somijas pieredze rāda, ka ar visu var tikt galā. Mūsu galvenās trīs problēmas – mājoklis, nodarbinātība un bēgļu iesaistīšana sabiedrības dzīvē. Jāzina, kā strādāt ar katru ģimeni, katru ģimenes locekli.”
Agnese Pabērza-Draudiņa, VARAM Pašvaldību departamenta juriskonsulte: “Mūs satrauc tulku trūkums, somi tiem bēgļiem, kuri labāk integrējušies un apguvuši somu valodu, piedāvā strādāt par tulkiem. Varbūt mums jārīkojas līdzīgi.”
Aino Salmiņš, LPS padomnieks: “Somi ļoti bieži lieto vārdu “līdzdalība”, uzsverot, ka valsts necenšas aiziet no problēmām un visu uzkraut pašvaldībām. Viņi mūs brīdināja, ka ar bēgļu uzņemšanu Latvijai varot iznākt tā – sākumā, kādu pusgadu, varbūt arī gadu, valdīs kampaņa, bet pēc tam tā noplaks un bēgļi lielā mērā tiks aizmirsti. Domāju, ka mūsu lielākā problēma – attālākajos novados un pilsētās, kur ir mājokļi, nav darbavietu, bet Rīgā un Pierīgā, kur bēgļi visbiežāk gribēs nokļūt un darbu varētu atrast, nav mājokļu. Nedrīkstam aizmirst, ka tagadējie bēgļi nav paši nabadzīgākie, turklāt viņi savas tiesības izstudējuši perfekti. Paredzu, ka viņi pirmajā gadā nemaz necentīsies atrast darbu, drīzāk domās, kā tikt uz Zviedriju, Vāciju. Somi brīdina – neierādiet, ka bēgļiem pienākas vairāk nekā pašu iedzīvotājiem.”
UZZIŅA
“Pusceļa māja” bēgļiem
* Tiekoties LPS, Ekonomikas ministrijas un biedrības “Patvērums “Droša māja”” pārstāvjiem, spriests par iespēju bēgļiem piedāvāt tā saukto Pusceļa māju.
* Iecerēts, ka bēgļi varēs izvēlēties kādu no trīs iespējām – sākt patstāvīgu dzīvi tūliņ pēc trīs mēnešu pavadīšanas “Muceniekos”, braukt prom no Latvijas vai deviņus mēnešus dzīvot “Pusceļa mājā”, lai intensīvi mācītos latviešu valodu un labāk sagatavotos patstāvīgai dzīvošanai, izdevumus sedzot daļēji vai pilnībā no 256 eiro pabalsta.
* Pēc šādas apmācības bēglim vai bēgļu ģimenei uzreiz būtu jādodas uz konkrētu pašvaldību, kur jāsāk patstāvīgi dzīvot bez kādām atlaidēm.
Avots: BNS
