Mobilā versija
Brīdinājums +5.1°C
Leonīds, Leonīda
Piektdiena, 20. oktobris, 2017
3. janvāris, 2017
Drukāt

Somijā jaunais gads – simtgades zīmē

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Nupat gadumijā galvaspilsētā Helsinkos, kā arī citviet Somijā aizsākās valsts neatkarības simtgades svinēšana, kas tiks atzīmēta ar vairākiem tūkstošiem pasākumu pašu valstī un citur pasaulē.

Nupat gadumijā galvaspilsētā Helsinkos, kā arī citviet Somijā aizsākās valsts neatkarības simtgades svinēšana, kas tiks atzīmēta ar vairākiem tūkstošiem pasākumu pašu valstī un citur pasaulē.

1917. gadā pasaulē tikai viena valsts ieguva neatkarību – 6. decembrī toreizējais Somijas parlaments pasludināja Somijas Demokrātiskās Republikas neatkarību no Padomju Krievijas.

Sagaidot 2017. gadu, Helsinku galvenā – maršala Mannerheima vārdā nosauktā – iela bija pārvērsta brīvdabas deju laukumā un daudzu Somijas pilsētu centros notika svētku koncerti. Galvaspilsētā lielkoncertu plašā laukumā netālu no parlamenta un jaunās koncertzāles klātienē noklausījās ap 80 tūkstošiem skatītāju, un to gandrīz visu nakti raidīja valsts sabiedriskā televīzija YLE, radot klātbūtnes sajūtu jebkurās mājās Somijā un ar interneta palīdzību visā pasaulē.

Pirmie sagatavošanās darbi simtgades pasākumiem Somijā aizsākās jau 2013. gada vasarā, kad toreizējā premjerministra vadītā komiteja izvirzīja galvenos mērķus – turpināt demokrātijas pamatvērtību īstenošanu, uzsvērt ikviena iedzīvotāja cieņu un brīvību, veicināt atklātību un taisnīgumu sabiedrībā. Par svinību saukli kļuva “Kopā” (“Yhdessä”).

Somijas simtgades svinību galvenais atbildīgais rīkotājs ir premjerministra birojs, kura pakļautībā trīs gadus ik mēnesi kopā sanāca divpadsmit pastāvīgie simtgades komitejas dalībnieki. Komitejas virsvadītājs ir premjerministrs, un tajā darbojas gan mākslinieki un mūziķi, gan luterāņu baznīcas bīskape un vairāku pašvaldību pārstāvji. Savukārt paplašinātajā padomē iekļauti ministriju un pašvaldību pārstāvji, kā arī nevalstiskās organizācijas no visdažādākajām jomām, piemēram, pensionāru biedrība un valsts arhīvs, Somijas islāmticīgo padome, Invalīdu forums, sieviešu apvienība “Martas”, sāmu tautas parlaments un, protams, arī visas lielākās valsts politiskās partijas, kā arī vēl citi, kopumā simt tautas pārstāvji. Protams, tāpat kā Latvijā, arī Somijā jebkurš iedzīvotājs varēja iesniegt priekšlikumus par svētku programmu.

Par “Somija 100” 2017. gada svinību koordinēšanu ir atbildīgi divpadsmit algoti darbinieki un kopējais valsts budžeta finansējums svinību gadam ir 19 miljoni eiro. Iedzīvotāji plaši apspriež, vai šī summa ir pietiekama. Valsts piešķirtā nauda daļēji vai pilnībā paredzēta 160 projektiem, kuru finansējums svārstās no dažiem tūkstošiem līdz pat 300 tūkstošiem eiro. Valsts līdzekļi paredzēti arī divu kinofilmu atbalstam – 200 tūkstoši eiro Veino Linnas vēsturiskā romāna “Nezināmais kareivis” ekranizācijai un 100 tūkstoši eiro – mūsdienu filmai “Tom from Finland”. Vēl jāpiemin arī 20 tūkstošu eiro lielais finansējums kopējiem svinību pasākumiem ar Igauniju. Protams, ir iedzīvotāju daļa, kas svinību padomes lēmumus apstrīd un iebilst par, viņuprāt, nelietderīgajiem naudas tēriņiem, piemēram, ziedojot no valsts svinību budžeta 30 tūkstošus eiro mobilā interneta autobusam Āfrikā vai arī papildu 150 tūkstošus eiro bēgļu integrācijas programmai.

Pašlaik Somijas simtgades organizācijas komiteja ir apstiprinājusi 2600 svinību notikumus, taču lielākā daļa no tiem tiks rīkoti par uzņēmēju, dažādu sabiedrisko organizāciju un citu privātu investoru līdzekļiem. Somijas iedzīvotāji uzskata, ka piedalīšanās kopējā valsts projektā un arī simtgades zili baltā logo izmantošana ir liels gods. Vēsturnieki atgādina, ka valsts piecdesmit gadu svinību reizē 1967. gadā izlietoja tikai vienu miljonu eiro (mūsdienu naudas salīdzinājumā).

Somijas simtgades svinību atklāšanas galvenajā koncertā uzstājās daudzi populāri mākslinieki – arī nupat Lielbritānijā slavu guvusī somiete Sāra Ālto un jauniešu elks Robins. Taču somi, gluži tāpat kā latvieši, mēdz kritizēt lielus pasākumus, un sociālajos tīklos plašu rezonansi ir guvis jautājums par samērā maz lietoto somu valodu dziesmu tekstos. Savukārt pelnītu skatītāju sajūsmu guvusi Vecgada vakara milzīgā koncerta gaismu instalācija, kurai no valsts budžeta piešķīra vienu no lielākajām summām. Gaismu mākslinieks Kari Kola bija sagatavojis apgaismojumu, kā pietiktu divpadsmit futbola stadioniem. Gaismas instalācijas, kam ziemeļvalstu tumšajā ziemā ir tik būtiska loma, atmirdzēja arī Turku, Tamperē, Oulu, Savonlinnā un pat Somijas valsts vistālākajā ziemeļu punktā Sāna kalnā pie Norvēģijas robežas.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+