Jusi Halla-Aho: “Ja patvēruma meklētāji ievērotu mūsu tikumus, somi būtu atsaucīgāki pret viņiem. Patvēruma meklētājiem ir cita izpratne par cieņu, viņi nesaprot, ka somi vērtē viņu uzvedību.”
Jusi Halla-Aho: “Ja patvēruma meklētāji ievērotu mūsu tikumus, somi būtu atsaucīgāki pret viņiem. Patvēruma meklētājiem ir cita izpratne par cieņu, viņi nesaprot, ka somi vērtē viņu uzvedību.”
Foto – LETA

Somijā bēgļu dēļ atmosfēra nokaitēta; ielās iziet patruļas. Saruna ar EP deputātu Jusi Halla-Aho 10

“Somijā varēja notikt līdzīgi masveida uzbrukumi sievietēm kā Ķelnē. Policija Somijā dažas dienas pirms Jaungada patvēruma meklētāju uzņemšanas centros aizturēja cilvēkus, kas, iespējams, plānoja līdzīgas darbības,” intervijā “LA” uzsver Somijas eiroparlamentārietis Jusi Halla-Aho. Viņš Somijas sabiedrībā pazīstams kā multikulturālisma kritiķis un Eiropas Parlamentā ievēlēts no “Somu partijas” (iepriekš zināma ar nosaukumu “Istie somi”), darbojas Eiropas Konservatīvo un reformistu politiskajā grupā.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Lasīt citas ziņas

– Kāds noskaņojums valda Somijā saistībā ar patvēruma meklētājiem?

J. Halla-Aho: – Atmosfēra ir nokaitēta, jo Somija nekad nav bijusi tik sašķelta kā pašlaik. Pirmoreiz patvēruma meklētāji pie mums ieradās 1990. gadā – toreiz mēs bijām ziņkārīgi. Mūsu attieksme bija naiva, jo mums nebija tādas pieredzes ar migrāciju kā Zviedrijai un Dānijai. Izdzirdot vārdu “bēgļi”, cilvēki parasti domā, ka runa ir par sievietēm un bērniem, taču attēlos redzam, ka lielākoties tie ir jauni vīrieši. Daudziem patvēruma meklētājiem, kas mūsdienās nonāk Somijā, automātiski netiek piešķirts bēgļa statuss, jo tie ir ekonomiskie migranti, kuri meklē labāku dzīvi. Šāda veida migrācija ir darbojusies vienmēr. Somijā nav izveidota īstena patvēruma sistēma, un cilvēkiem zūd ticība tai. Patvēruma meklētāji ne vienmēr ir trūcīgi. Bijuši gadījumi, kad patvēruma meklētāji ir veikuši lielo attālumu no Lapzemes uz Helsinkiem ar taksometru. Neviens nezina, no kurienes viņiem ir šādi līdzekļi. Daudzās Eiropas valstīs tiek runāts par iespējām šo naudu konfiscēt, lai segtu patvēruma meklētāju uzturēšanās izdevumus. Iespējams, arī Somijā tas tiks darīts.

CITI ŠOBRĪD LASA
Svarīgi ir ņemt vērā noziedzības līmeni valstī. Piemēram, 30 procentus no reģistrētajiem noziegumiem Somijā pastrādā iebraucēji. Un šie skaitļi neattiecas uz migrantiem no Krievijas un ES valstīm, bet gan uz cilvēkiem no Ziemeļ­āfrikas un arābu valstīm. Protams, sabiedrībā notiek diskusijas, vai tajā esam vainojami mēs, mūsu kultūra vai viņu kultūra. Pašlaik lielākā daļa patvēruma meklētāju atrodas izmitināšanas centros un reti rādās ārā, bet mani uztrauc, kas notiks, iestājoties pavasarim, kad viņi būs vairāk redzami ielās. Mani satrauc viņu attieksme pret sievietēm, kas atšķiras no mūsu kultūrā pieņemtajām normām. Viena no mūsu kultūras īpatnībām ir cieņa pret autoritātēm un iestādēm. Tomēr patvēruma meklētājiem nav šādu vērtību. Policijai bija jāiesaistās ar lieliem spēkiem, kad patvēruma meklētāju uzņemšanas centros sākās kautiņi un nekārtības. Policija nevar tikt galā ar saviem ikdienas pienākumiem, ja viņiem jāreaģē uz kautiņiem patvēruma meklētāju uzņemšanas centros. Somu attieksme vairs nav tik naiva kā iepriekš. Bažas rada tas, ka Somija uzņems 30 tūkstošus bēgļu, taču gaidāmas problēmas ar viņu integrāciju. Ja viņi nonāks uz ielas, viņiem vajadzēs naudu, un rezultātā var pieaugt noziedzība.