Somija simtgadē vienota 0
6. decembrī Somijas Republikas pilsoņi, visa sabiedrība un draugi pasaulē atzīmēs valsts neatkarības simtgadi.
Jubilejas gads jau pāri pusei, un lielākā daļa no daudzajiem un ļoti daudzveidīgajiem svinību pasākumiem notiek tieši pašlaik – vasarā. Aptaujas liecina, ka gandrīz katrs trešais Somijas iedzīvotājs piedalās kādā ar simtgadi saistīta pasākuma organizēšanā.
Augoša un vienota nācija
Somi ir laimīga nācija, jo, kaut gan pagājušajā gadsimtā valsts teritoriju, tāpat kā pārējo Eiropu, ir piemeklējuši kari, valsts un tauta ir spējusi augt un attīstīties. Somija nevienu brīdi nav tikusi iekarota un tāpēc ik gadu varējusi svinēt savu neatkarības dienu, tiesa, kara apstākļos klusinātāk. Pēc statistikas aplēsēm, 2017. gada jūlijā Somijas iedzīvotāju skaits ir 5 541 888 cilvēki, un tas ir 0,07 procenti no zemeslodes iedzīvotājiem. 1917. gada ziemā Somijas jaunās valsts pilsoņu skaits bija nedaudz pāri trim miljoniem (salīdzinājumam – Latvijā 1914. gadā bija 2 552 000 iedzīvotāju).
Liela nozīme ir tam, ka somu nācija ir samērā vienota uzskatos par valsts tagadni un nākotni, kā arī par nozīmīgiem valsts jautājumiem – demokrātiju, politikas caurskatāmību, pilsoņu tiesībām un, ne mazāk svarīgi, pienākumiem. Lai arī eksistē grupējumi, kuri ir pret jaunpienācējiem, Somijas sabiedrība lepojas, ka pagājušajā gadā valsts pilsonība tika piešķirta 9375 iedzīvotājiem, kas ir augstākais rādītājs valsts vēsturē. Simtgades galvenais sauklis ir “Kopā!”, un tas uzsvērts arī vizuālajos materiālos, jo somi vairs sevi neakcentē kā tikai blondu un zilacainu tautu. Par mūsdienu somu tiek uzskatīts gan Āzijas izcelsmes puisēns pašvaldības aprūpētā bērnudārzā, gan tumšādaina studente, kura mācās, piemēram, kādā no 14 valsts finansētajām universitātēm, gan arī bankas darbinieks vai saldējuma pārdevējs, kuru etniskā dzimtene atrodas daudzu tūkstošu kilometru attālumā. Vienlīdzība un demokrātija ir uzskatāmi par Somijas valsts stūrakmeņiem. Somu sīkstumu un apdomību atpazīst daudzviet pasaulē. Lai arī pašā Somijā dažbrīd kritizēta, izglītības, integrācijas un sociālās vienlīdzības sistēma ir izveidota par vienu no labākajām pasaulē, un, pārkāpjot simtgades slieksni, tiešām ir ar ko lepoties. Starp citu, valstī aktīvi darbojas vairāk nekā 140 000 nevalstisko brīvprātīgo biedrību un asociāciju, kas pārstāv visdažādākās iedzīvotāju intereses.
Svinēs kopā
Saskaņā ar aģentūras “Suomi 100” pasūtīto pētījumu četri no pieciem somiem paredzējuši svinēt valsts dibināšanas simtgadi kopā ar ģimenēm. Vairāk nekā puse iedzīvotāju svētkus domā sagaidīt arī kopā ar kolēģiem, draugiem un kaimiņiem. Tikai četri no simt somiem neplāno svinības. Sievietes ir nedaudz aktīvākas nekā vīrieši.
Sabiedrībā ciena kara veterānus – divi no katriem trim somiem apsvērtu domu svētkus svinēt kopā ar vecajiem karavīriem. Tajā pašā laikā aptuveni 40 procenti iedzīvotāju neizslēdz iespēju piedalīties svētkos, kuros būtu arī bezpajumtnieki, bēgļi vai citi no sabiedrības nostāk esoši cilvēki.
Somijas simtgades notikumu ir tik daudz, ka visus nemaz nav iespējams uzskaitīt. Piemēram, šodien, “Kultūrzīmju” publicēšanas dienā, visā pasaulē ir iespējams apmeklēt vairāk nekā 900 visdažādāko pasākumu, kuri saistīti ar mūsu kaimiņvalsts simtgadi.
Simtgades svinības ir kļuvušas par daudzveidīgu visas tautas kustību. Tajā pašā laikā, kā jau Somijā ierasts, viss tiek laikus plānots, apdomāts un pierakstīts. Droši vien arī nākamo somu paaudžu pētnieki vēl ilgi apkopos faktus par valsts šī gada notikumiem.
Sociālajos tīklos iedzīvotāji aktīvi lieto simtgades mirkļbirku #suomi100, ļoti daudzi piedalās fotokonkursos. Nebūs pārspīlēti teikts, ka vismaz katrs otrais pasākums vai iespieddarbs valstī ir kaut kādā veidā saistīts ar Somijas simtgades pieminēšanu un popularizēšanu. Piemēram, šobrīd man uz rakstāmgalda stāv nelielas aptieku ķēdes gada kalendārs, kura katrā lappusē ir “Suomi 100” logo ar saukli “Droši uzbūvēts. Kopā”.
Svin Igaunijā, ziemeļvalstīs, visā pasaulē
Somijas neatkarības simtgade tiek svinēta arī pārējās ziemeļvalstīs, īpaši Zviedrijā, kur dzīvo 426 000 etnisko somu. Augusta beigās trīs dienu ilgajās svinībās Stokholmas centrā tiks uzsvērtas somu dzīvesstila un dizaina vērtības, Somija kā pārtikusi, drosmīga un novatoriska valsts. Tie būs nozīmīgi svētki, jo Somijas teritorija sešus gadsimtus bija pakļauta Zviedrijai, un vēl pagājušā gadsimta pirmajos pēckara gadu desmitos daudzi somi pārcēlās uz Zviedriju labāk atalgota darba meklējumos.
Visu ziemeļvalstu vadītāji 1. jūnijā jau viesojās Helsinkos, kur notika oficiālas svinības, kā arī valstu vadītāji un karaļpāri brīvi pastaigājās pa ostmalas tirdziņu un sasveicinājās ar iedzīvotājiem. Simtgades svētki notiks pat tik tālās pilsētās kā Kualalumpura Malaizijā un Adisabeba Etiopijā, jo kopumā ārpus Somijas dzīvo gandrīz divi miljoni etnisko somu.
10. jūnijā Somijas neatkarības simtgade tika svinēta Tallinā. Tas bija visu laiku lielākais somu kultūras notikums Igaunijā. Galvenais koncerts skanēja Brīvības laukumā; koncertu atklāja abu valstu prezidenti – Sauli Nīniste un Kersti Kaljulaida, uzstājās spožākās somu un igauņu rokzvaigznes – Sāra Ālto, Tenis Megi, “Scandinavian Music Group”, Mari Kalkuna, “Paleface” un citi. Dienas gaitā notika īpašais somu–igauņu futbola komandu turnīrs, kur starp spēlētājiem bija arī Somijas premjerministrs Juha Sipile un Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass. Daudzviet vecpilsētā skanēja somu kamermūzika, somu pavāri cienāja igauņus “Street food” festivālā, savukārt Tallinas pilsēta visus somu viesus vizināja bez maksas galvaspilsētas sabiedriskajā transportā.
Igaunijas vēstures muzejā Mārjamē staļļos Somijas kultūras institūts izveidojis visaptverošu dizaina izstādi (atvērta līdz 20. augustam) “100 objekti no Somijas”. Ir svarīgi atcerēties, ka padomju okupācijas gados Tallinas un tās apkārtnes iedzīvotāji varēja skatīties Somijas televīzijas pārraides – tādā veidā igauņi tieši uzzināja par notikumiem brīvajā pasaulē. Droši vien redzētā ietekmē pat daži igauņu dizaina priekšmeti ieguva zināmu līdzību ar slavenajiem somu dizaina objektiem.
Somijas laikraksts “Helsingin Sanomat” kopā ar deviņdesmitajos gados pazīstamo igauņu pankroka dziedātāju Villu Tammi sastādījis padomju laika igauņu iekārotāko, Somijā ražoto ikdienas priekšmetu sarakstu. Daži no šiem priekšmetiem pat tika pakaļdarināti, piemēram, slavenā arhitekta Alvara Ālto koka ķeblītis (īstais ķeblītis gan ir ar trim kājām, Igaunijā, Latvijā un pat Ukrainā un Kazahijā ražotās “kopijas” bija ar četrām kājām), firmas “Abloy” priekškaramā atslēga, pat igauņu ražotā košļājamā gumija.
VIEDOKĻI
Marjo Baloguna, dzejniece un kultūras darbiniece no Oulu – pilsētas, kas atrodas Botnijas līča krastā 600 kilometrus uz ziemeļiem no Helsinkiem: “Jubilejas gadā ir daudz pozitīvu emociju. Bija svarīgi apkopot, cik būtiski sociālie sasniegumi un kultūras notikumi ir stiprinājuši iedzīvotājus simt gadu garumā. Tajā pašā laikā prieku aizēno vispārējā nenoteiktība pasaulē, un tās saceltie viļņi atveļas arī līdz Somijai. Svētki ir ļoti svarīgi, esmu lepna būt somiete; mūsu visu dzīvē nozīmīga vieta ir kultūrai, literatūrai, mūzikai, arhitektūrai, teātrim, dejai. Oulu gan visu šo gadu, gan visu vasaru ir daudz notikumu, un tie apliecina iedzīvotāju vienotību: daudzos gadījumos speciāli domāts par īpašām sabiedrības grupām – imigrantiem, invalīdiem, bērniem, jauniešiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem. Tas ir lieliski.”
Outi Būmane-Laine, mārketinga menedžere Jemsā – pilsētā, kas atrodas Somijas vidienē, 250 kilometrus no Helsinkiem: “Neatkarība ir nozīmīgs faktors, un mums ir pamats lepoties, ka esam to spējuši saglabāt cauri konvenciālo karu un aukstā kara gadiem. Šobrīd situācija pasaulē atkal ir tāda, ka mūsu valsts stiprā neatkarība, arī sadarbība ar kaimiņvalstīm, ir dārgāka par zeltu.
Neatkarības simtgades svinības ir liels emocionāls notikums, un šogad tauta jūt vēl lielāku lepnumu nekā parasti. Dažādi lieli un mazi festivāli notiek visu gadu, bet varenākie svētku brīži būs ap Neatkarības dienu. Tiesa, man liekas, ka gandrīz viss, kas šogad tiek saražots, ir aplīmēts ar “Suomi 100″ logo, un tas nu liekas pārspīlēti.”
Somijas simtgades notikumi
Viena no somu rakstura iezīmēm ir praktiskums. Oficiālie simtgades pasākumi ir paredzēti decembrī, bet neapšaubāmi skaistāki, gaišāki un siltāki svētki izdodas vasarā.
Piemēram, no 25. līdz 29. augustam ikviens Somijas draugs ir aicināts izbaudīt kopīgu nedēļas nogali Somijas ciemos, pilsētās un daudzviet citur pasaulē, kur notiks visdažādākie mūzikas, mākslas, ziemeļniecisku gardumu festivāli, kā arī brīvdabas kino izrādes. Vairāk informācijas ir meklējama www.suomifinland100.fi
Latvijā Somijas simtgades zīmē:
5. augustā notiks tradicionālie lībiešu svētki Mazirbē;
20. augustā Ziemeļvalstu jauniešu orķestra “Norden” koncerts Jūrmalā, Dzintaru koncertzālē;
25. – 28. augustā “ReRiga” Laikmetīgā cirka festivālā uzstāsies somu akrobāti;
26. oktobrī – 3. decembrī Rīgas Foto mākslas muzejā būs apskatāma fotoizstāde “Neatkarība caur lēcām”;
13. oktobrī – 6. decembrī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs apskatāma izstāde “Tapio Virkala – dzeja stiklā, porcelānā un sudrabā”;
10. novembrī – 7. janvārī mākslas muzejā “Rīgas birža” – Somijas mūsdienu mākslas muzeja KIASMA sagatavotā izstāde.
Somijas jubilejas gads Latvijā kulmināciju sasniegs ar dažādiem pasākumiem ap 6. decembri, Somijas valsts neatkarības gadadienas nedēļā.
2018. gadā par Somijas simtgadi Rīgā vēstīs izstāde “100 objekti no Somijas”, savukārt februārī Liepājā atzīmēs somu jēgeru laiku Latvijā.
