Somijā vēlas «zaļos» graudus 1

Lielākais Somijas graudu pārstrādes, lopbarības ražošanas un tirdzniecības uzņēmums “Agri Market” plāno iepirkt Latvijas bioloģiski sertificētās saimniecībās audzētus graudus.


Reklāma
Reklāma

 

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154
Lasīt citas ziņas

Kaut gan bioloģiskās produkcijas pārdošanas pieredze vairākiem citiem ārvalstu uzņēmumiem zemniekiem jau ir, sadarbībā ar somiem pozitīvākais aspekts būs tiešā piegāde. Līdz šim graudu realizācija notikusi ar starpnieku palīdzību, kas dažkārt no zemniekiem neatkarīgu iemeslu dēļ uzrēķinājuši nesamērīgus sodus.

Ar Somijas “Agri Market” šā iemesla dēļ nolēmusi sadarboties arī Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) Limbažu nodaļas vadītāja un Salacgrīvas novada zemnieku saimniecības “Vīganti” īpašniece Lija Jokste: “Ar Somijas uzņēmumu esmu parakstījusi nodomu protokolu par bioloģiski audzētu miežu un rudzu pārdošanu tiešajā tirdzniecībā. Cenu tur sola ļoti labu – robežās no 160 līdz 190 latiem par tonnu (Latvijā maksā ap 100 latiem par tonnu). Es ceru, ka problēmu nebūs, jo man diemžēl ir rūgta pieredze ar citas valsts firmas un uzpircēju starpnieku attieksmi. Pērn par bioloģiski audzētām auzām solīja 42 latus par tonnu un gandrīz tikpat uzrēķināja soda naudu, un ne jau manas vainas dēļ, vienkārši laika apstākļi patraucēja līguma izpildi. Pieļauju, ka starpnieku līdzdalība ir tas, kas no izdevīgas sadarbības ar ārzemēm atbaida daudzus zemniekus, un viņi labāk samierinās saņemt mazāk un Latvijā bioloģiski saražoto pārstrādes uzņēmumos saber vienā katlā ar konvencionāli audzēto.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Ar bioloģiskās produkcijas audzētājiem Latvijā vairākkārt tikusies “Agri Market” speciāliste Terhi Kujalu. Uzņēmums pārstrādei gan lopbarībai, gan pārtikai šogad vēlas rudzus un miežus, bet nākotnē – kviešus un rapsi, jo bioloģiskās produkcijas ražošana Somijā tiek uzskatīta par prioritāti. Tā kā vietējie lauksaimnieki piegādes atbilstoši rūpnīcas jaudām nodrošināt nespēj, partnerus meklē tuvējās kaimiņvalstīs.

LBLA projektu vadītāja Madara Mežviete pastāstīja, ka iespējamā sadarbība ar Somiju ir pilotprojekts: “Ja viss veiksies un apmierinātas būs abas puses, tad nākamajā gadā varēs vienoties par sadarbības paplašināšanu. Protams, graudu kvalitātei jābūt augstai. Ja tā pēc Somijas kritērijiem neatbildīs, par realizāciju vajadzēs domāt citviet, bet līguma neizpildes rezultātā sodi netiks piemēroti.”

Šim konkrētajam Somijas uzņēmumam interesē tikai graudi, taču asociācijas biedri pieredzes brauciena laikā uzzinājuši, ka citi būtu gatavi iepirkt arī bioloģiski ražotu pienu. Diemžēl reālai sadarbībai traucē kā apjomi, tā piegādes iespēja, bet, piensaimniecībām kooperējoties, nākotnē šāds tirgus izslēgts nav. To uzsvērusi arī T. Kujalu, jo Somijā pieprasījums pēc bioloģiskajiem produktiem pieaug ļoti strauji.

 

“No vienas puses, sadarbība ar Somiju un solītā augstā iepirkuma cena ir ļoti pozitīva ziņa,” atzina Madara. “No otras puses – diemžēl tas neveicina ražošanas attīstību un bioloģiskās produkcijas popularitātes pieaugumu pašu valstī.”

 

Iespējams, ka kaut kāds labums tomēr tiks arī Latvijas bioloģisko saimniecību vajadzībām, jo “Agri Market” mūsu valstī ir meitasuzņēmums “Baltic Feed”, caur kuru varētu realizēt bioloģisko barību un piedevas piensaimniecībām. Kad “Baltic Feed” izies sertifikāciju, bioloģiskos graudus varēs pārstrādāt uz vietas.

Patlaban sertificēta tiek arī Jokstu ģimenei piederošā kalte bioloģiski audzētu graudu pirmapstrādei. Tas jau ir solis kooperācijai, jo pakalpojumus varēs izmantot apkārtnē esošo nelielāko saimniecību īpašnieki, savukārt Somijai tiks piedāvāti lielāki apjomi.

Reklāma
Reklāma

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.