Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
7. marts, 2012
Drukāt

Somijas mācība Latvijai

vaasa_if_14

Kāpēc Somijas izglītības sistēma šobrīd ir viena no izcilākajām pasaulē un ko citas valstis, tostarp Latvija, no šīs pieredzes var mācīties – par to nedēļas nogalē sprieda politiķi, izglītības eksperti un skolās strādājošie.


Pateicoties Somijas vēstniecībai Latvijā, trimdas latviešu organizācijai “ELJA50” un programmai “Iespējamā misija”, Rīgā bija ieradies Somijas izglītības eksperts Pasi Sālbergs, Ņujorkā izdotās grāmatas “Somu mācību stunda: ko pasaule var mācīties no izglītības pārmaiņām Somijā?” autors.

Starptautiskie skolēnu sasniegumu mērījumi “PISA” parāda, ka somu skolēniem labāk veicas gan lasītprasmē, gan matemātikā un dabaszinātnēs. Taču vēl pirms 25 gadiem somu skolēnu sasniegumi šajos mērījumos bija viduvēji.

 

Visi var mācīties?

Kā somiem šo gadu laikā izdevās nokļūt virsotnē? Izrādās, somi ekonomisko krīzi, kas šo valsti piemeklēja 1990. gadā, patiešām prata izmantot izaugsmei un attīstībai, tostarp izglītībā. Jāsaka gan, ka reformas Somijas izglītības sistēmā ir ilgstošas: tās pakāpeniski sākās pat krietni pirms 1990. gada. Jau septiņdesmitajos gados Somijā sāka veidot jauna tipa vispārizglītojošās skolas, kas apvienoja ģimnāziju, tautskolu un pamatskolu funkcijas, tādējādi izbeidzot bērnu šķirošanu pēc viņu spējām. Iepriekš somu izglītības sistēmā valdīja uzskats, ka ne visiem ir talants mācīties. Jaunā tipa skolām vajadzēja pierādīt pretējo. Jaunās sistēmas ieviešana noritēja ļoti pakāpeniski un beidzās tikai 1985. gadā.

 

Līdzvērtīgas izglītošanās iespējas nu ir visiem skolēniem, lai no kāda valsts reģiona vai ģimenes viņi nāktu. Tajā pašā laikā tiek ņemta vērā skolēna personība, spēju un interešu dažādība. Tas ir viens no skolotāju lielākajiem profesionālajiem izaicinājumiem – savietot skolēnu individualitāti ar vienlīdzību.

 

Interesanti, ka Somijā skolotājiem ir mazāk darba stundu nekā viņu kolēģiem citās valstīs, bet skolēniem mazāk mājasdarbu.

Obligāta vispārējās izglītības sastāvdaļa ir arī skolēnu profesionālā orientācija un karjeras konsultācijas. Tas ieviests, lai palīdzētu skolēniem pieņemt pareizus lēmumus par savu nākotni. Katram skolēnam vismaz divas nedēļas jāpavada darba vietā, kurā viņš vēlētos nākotnē strādāt. Vidusskolas klasēs katrs skolēns mācās pēc individuāla plāna, tāpēc daļa jauniešu skolu absolvē ātrāk nekā pārējie.

 

Skolēniem nav jākonkurē

Taču Somijas izglītības sistēma veidota tā, lai skolēni savā starpā nekonkurētu. Tāpēc arī pirmos eksāmenus somu skolēni kārto, tikai pabeidzot vidusskolu. Agrāk tie neesot nepieciešami, jo katra bērna zināšanas vislabāk spējot noteikt skolotājs. Arī skolēnu atstāšana uz otru gadu faktiski izzudusi no Somijas skolām.

P. Sālbergs uzskata, ka “pārmaiņas izglītības sistēmā Somijā dod cerību visiem, kas šaubās par iespējām uzlabot viņu valsts izglītības sistēmu”. Viņš uzsver, ka somi nav vienīgie, kuri ar līdzvērtīgu izglītošanās sistēmu panākuši augstākos skolēnu sasniegumus. Arī Japānā, Kanādā un Korejā skolēnu sasniegumi ir ļoti augsti.

P. Sālbergs skaidro, ka Somijas panākumu pamatā pirmkārt ir vienlīdzīgu izglītošanās iespēju nodrošināšana katram bērnam. Dažādu skolu skolēnu sasniegumi atšķiras pavisam nedaudz. To izdevies panākt ar samērīgu finansējumu un mazāku piepūli, nekā prasītu citas reformas.

Arī “PISA” mērījumi pierāda – somu skolēnu sasniegumi ne tikai caurmērā ir augsti. Būtiski ir arī tas, ka atšķirība starp labāko un sliktāko sniegumu nav liela.

 

“Izcilība tiek sasniegta caur vienlīdzību,” teic P. Sālbergs. Esot nevis jāapbalvo izcilākie, bet gan jārūpējas par visu skolēnu izaugsmi. Labā ziņa Latvijai – kaut arī mūsu skolēnu sasniegumi ne tuvu nav tik izcili kā somu vienaudžiem, arī mūsu skolēnu sniegumi nav ļoti atšķirīgi. Latvijas skolēnu rezultātu atšķirības esot mazākas nekā “PISA” pētījumos iesaistītajās valstīs vidēji.

 

Turklāt Somijā rūpējas, lai bērns skolā justos labi. Tāpēc visiem skolēniem ir nodrošinātas bezmaksas pusdienas. Ja nepieciešams, bērni saņem psihologa palīdzību. Ja ir grūtības mācībās, neviens nepaliek bez atbilstošas palīdzības. Gan pašvaldībās, gan skolās strādā speciālisti, kas īpaši sagatavoti, lai spētu palīdzēt šādiem bērniem. 98 procenti somu mazuļu iegūst bezmaksas pirmsskolas izglītību. Līdz ar to – ja bērnam ir attīstības traucējumi, tos iespējams konstatēt jau pirms skolas gaitu sākšanas.

Taču P. Sālbergs vairākkārt uzsver – somu izglītības veiksmes stāsts patiesībā nav tikai par skološanos. Panākumi izglītībā saistīti ar valsts politiku un iedzīvotāju dzīves līmeni kopumā. Piemēram, Somijā salīdzinājumā ar citām valstīm ir ļoti maza sociālā nevienlīdzība. Tikai četri procenti bērnu atzīstami par nabadzīgiem. Salīdzinājumam – ASV par nabadzīgiem atzīti 20 procenti bērnu.

 

Datori nav svarīgākais

Vēl viena somu atziņa: nauda pirmkārt jāiegulda cilvēkos, tātad skolotāju atalgošanā un profesionalitātes vairošanā. Ja prioritāte būs skolu nodrošināšana ar jaunākajām tehnoloģijām, bet pedagogu profesionalitāte nepieaugs, arī izglītības kvalitāte nekļūs augstāka.

 

P. Sālbergs atzīst – skolotājs Somijā vienmēr bijusi godājama profesija un tās prestižs nekad nav būtiski krities, taču pēdējo gadu desmitu laikā, kopš pievērsta īpaša uzmanība pedagogu profesionalitātei, profesijas prestižs vēl jo vairāk cēlies. Konkurss uz pedagoģijas studiju programmām ir tik liels, ka tiek uzņemti tikai pieci procenti kandidātu.

 

Dažkārt uzņemti netiek pat labākie vidusskolu absolventi, ja vien intervijā viņi nespēj skaidri pamatot, kāpēc vēlas kļūt skolotāji. Skolā ļauts strādāt vien tiem, kuri ieguvuši maģistra grādu. P. Sālberga priekšlasījumu par izglītības pārmaiņām Somijā noklausījās gan Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, gan Saeimas deputāti, nevalstisko organizāciju pārstāvji un izglītības speciālisti.

Valsts galva atzina, ka izglītības jautājumu risināšana būšot viena no viņa prezidentūras prioritātēm. Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka sacīja, ka Latvijai jau tagad, negaidot, kad uzlabosies valsts finansiālā situācija, jāsāk investēt izglītībā. Rakstniece Nora Ikstena, kura savulaik strādājusi arī par skolotāju, Latvijas izglītības sistēmā saskata divas problēmas: pirmkārt, tajā netiek atzīta cilvēka individualitāte un, otrkārt, netiek veicinātas pedagoga radošās izpausmes.

Somijas vēstniece Latvijā Marija Sereniusa sacīja, ka šis Latvijā ir jo sevišķi piemērots laiks, lai diskutētu par dažādām izglītošanās iespējām, jo arī mūsu valstī tiek runāts par izglītībā nepieciešamajām reformām. Vēstniece pauda cerību, ka kāds Somijas veiksmes stāsta elements varētu noderēt arī Latvijai.

“Es neesmu te, lai teiktu, ka Somijā ir labākā izglītības sistēma pasaulē, taču mēs esam ļoti lepni par saviem sasniegumiem,” tā P. Sālbergs.

 

Viedokļi

Ko mēs varam mācīties no Somijas?

Roberts Ķīlis, izglītības un zinātnes ministrs: “Varam ņemt vērā vairākas mācības. Pirmkārt, lai izglītība būtu laba, jāņem vērā bērnu daudzveidība. Skolai jābūt gatavai bērniem, nevis otrādi. Otrkārt, izglītības procesā kritiski izšķiroša nozīme ir tam, kā darbojas pedagogs un kā sabiedrība viņu novērtē. Treškārt, izglītības kvalitāte jāsaista ar vienlīdzīgām izglītošanās iespējām, atteikšanos no bērnu segregācijas.”

 

Zane Oliņa, programmas “Iespējamā misija” vadītāja: “Ļoti svarīga mācība ir tā, ka vajadzīgs sabiedrības spiediens uz skolām, lai tās mainītos. Sabiedrībai arī jāvienojas, kādu tiešu izglītību mēs vēlamies – vienlīdzīgas iespējas visiem vai segregāciju. Pie mums šobrīd ir selektīva skolu sistēma, kurā ģimnāzijām tiek vairāk resursu nekā citām skolām. Otra lielā mācība, ka jāiegulda pedagogu profesionalitātē un viņiem jārada pienācīgi darba apstākļi. Te nav runa tikai par algu. Naudas ieguldījums Somijas izglītības sistēmā vispār bija pēdējā lieta. Tas ir mīts, ka tikai naudas dēļ somu skolēnu sasniegumi ir tik augsti. Somijā arī ir palaisti vaļā skolu groži, tās ir daudz brīvākas nekā Latvijā. Tikmēr pie mums starp skolu pedagogiem un Izglītības un zinātnes ministriju pastāv liela neuzticēšanās. Taču pagaidām, kamēr skolotāju profesionalitāte nav augusi, grožus laist vaļā arī nevar.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+