Somija patlaban ir viena no ekonomiski un finansiāli visstabilākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tomēr ir pieņēmusi lēmumu par pieciem procentiem griezt budžeta izdevumus un celt nodokļus.

Lasītākie

Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija

TV24

Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā

Viedoklis

Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115

Lasīt citas ziņas

Somijas Eiropas lietu un ārējās tirdzniecības ministrs Aleksandrs Stubs sarunā min, ka Somija to dara, lai noturētos stabilāko un finanšu tirgiem uzticamāko valstu elitē. A. Stubs, arī kā bijušais Eiropas Parlamenta deputāts un Somijas ārlietu ministrs, ir viens no ievērojamākajiem un starptautiski zināmākajiem Somijas politiķiem, kura vārds neoficiāli vīd arī to iespējamo kandidātu sarakstā, kuri varētu ieņemt augstu posteni nākamajā Eiropas Komisijas sastāvā. A. Stubs ir arī labi zināms kā aktīvs sociālo mediju lietotājs, blogeris, un viņa slejas regulāri lasāmas arī lidsabiedrības “Finnair” izdevumā “Blue Wings”. Ar A. Stubu tiekos Ivalo, Somijas ziemeļos, aiz polārā loka, kur noslēdzies Somijas valdības rīkots politikas un ekonomikas līderu samits šaurā lokā. No ES dalībvalstu premjeriem bija aicināts tikai Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

– Šobrīd mēs Eiropas Savienībā piedzīvojam relatīvu miera periodu. Grieķija ir saņēmusi finansiālu atbalstu, un lielā krīze uz laiku ir apturēta. Vai, jūsuprāt, šis periods ieilgs, vai arī mēs varam drīz gaidīt jaunus satricinājumus?

Ziemeļkorejā izdota jauna dziesma, kura slavina tās līderi kā “draudzīgu tēvu”

Vīrs pārdzīvo, ka esmu augstākā amatā. Kā izglābt attiecības?

Agresorvalsts Krievija plāno uz paralimpiskajām spēlēm Parīzē sūtīt vairāk nekā simts sportistus

– Nekad nevar zināt, kas notiks. Sliecos teikt, ka esam bijuši šajā trauksmē trīs gadus un tagad mums ir pienākuši trīs relatīvi mierīgi mēneši. Tomēr, domāju, ka mums vēl nevajadzētu atslābināties. Mēs esam pieņēmuši likumus, kas regulē izdevumus, esam uzbūvējuši ugunsdrošu mūri apkārt Grieķijai, un ļoti daudzas Eiropas valstis ir īstenojušas patiešām grūtus taupības pasākumus. Latvija šajā ziņā ir lielisks piemērs. Jūs īstenojāt vissmagāko taupību un par spīti tam aizvadītajā gadā kļuvāt par Eiropas visātrāk augošo valsti. Ir daudz labu ziņu, taču vēl ir par agru svinēt.

– Kā ir ar Somiju? Arī jūs griežat budžeta izdevumus. Kādēļ?

– Vispirms mēs gribam saglabāt tā saukto trīs “A” kredītreitinga valsts statusu, kas ir pats augstākais novērtējums. Jo, ja tā nenotiktu, viss beigtos ar to, ka mums, visticamāk, būtu jāpiemaksā trīs vai četri simti miljonu eiro kredītprocentos. Tādēļ mums ir ārkārtīgi svarīgi saglabāt šo statusu gan finanšu, gan uzticamības dēļ.

Pēdējos divos gados mēs esam nolēmuši ierobežot budžeta tēriņus par 5,2 miljardiem eiro, apvienojot to ar nodokļu celšanu. Tas nozīmētu, ka 2015. gadā mēs budžetu ierobežotu par 2,7 miljardiem eiro. Līdz ar to vairāk vai mazāk mūsu budžets ir ticis ierobežots par 5 – 7 procentiem apvienojumā ar nodokļu paaugstināšanu.

– Kas valstij ir jādara, lai tā noturētu tā saukto trīs “A” statusu?

– Jārūpējas par valsts budžeta izdevumiem. Ir kļūdaini domāt, ka budžeta taupība un izaugsme neiet roku rokā. Lūk, viens piemērs: tā sauktajām BRIK valstīm – Brazīlijai, Krievijai, Indijai un Ķīnai, kā arī, piemēram, Dienvidkorejai, Meksikai un Indonēzijai, ir kopīgas divas lietas – tās visas izpilda Eiropas monetārās savienības kritērijus, piemēram, ievēro 3 procentus lielu budžeta deficītu un nepārsniedz 60 procentus lielu ārējo parādu, kā arī tās ir īpaši ātri augošas valstis. Lūk, tas ir jādara, ja gribat noturēt visaugstāko trīs “A” kredītreitinga statusu.

– Kā jūs raugāties uz situāciju Latvijā? Mūs šobrīd piesauc kā piemēru citām valstīm, kam ir grūti ievērot budžeta taupības pasākumus. Taču griezt ir viens, izaugsme ir kas cits. Lai arī statistika ir cerīga, ekonomikai Latvijā atgūt izaugsmi joprojām ir ļoti grūti.

– Aizvadītajā gadā jūs bijāt visātrāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā. Manuprāt, jūs esat izdarījuši labu un atbildīgu lietu. Jūs bijāt kraujas malā, gluži kā Somija deviņdesmito gadu sākumā, un arī mums vienīgā iespēja bija īstenot taupības pasākumus. Es domāju, ka šajā Eiropas daļā, vai tā būtu Baltija vai ziemeļvalstis, cilvēki saprot, ka nedrīkst dzīvot pāri saviem līdzekļiem, ka nevar dzīvot uz parāda, ka ir jābūt reālai naudai.

Es domāju, ka Latvija kalpo kā tādas valsts modelis un piemērs, kas sekmīgi ir spējusi izkļūt no ārkārtīgi problemātiskas situācijas. Tās valstis, kas atliek taupības plānus, kļūdās. Tas ir jādara tagad un ātri, jo tas ir vienīgais veids, kā var atgūt tirgus uzticamību, kam seko stabilitāte un izaugsme. Visas šīs trīs lietas iet roku rokā.

– Ja Baltijas valstis rāda izaugsmes pazīmes un arī ziemeļvalstis turas stabili, vai būtu iespējams, ka tieši šis reģions veido savstarpēji ciešāku kopienu Eiropas Savienībā?

– Mums jau ir daudz kā tāda, piemēram, ziemeļvalstu un Baltijas sadarbības grupa jeb “NB 8”. Ir regulāras Baltijas un ziemeļvalstu ministru brokastis, jeb “NB 6”. Mēs esam daļa no vienas un tās pašas ekonomiskās zonas. Mums ir līdzīga filozofija par izaugsmi, iekšējo tirgu un stabilitāti. Mums būtu jālepojas ar to, kā pasaule kopumā redz Baltijas jūras reģionu. Mēs patiešām jau darām ļoti daudz kopā ar Baltijas valstīm.

– Vai Latvijas premjerministrs ir aicinājis Somiju dalīties idejās, īpaši sarežģītajos finanšu laikos? Pirms kāda laika viņš ir izteicies, ka Somijas ekspertu padoms, īpaši domājot, kā atdzīvināt izaugsmi, Latvijai varētu lieti noderēt.

– Tas ir abpusējs process. Mēs mācāmies no Latvijas, Latvija mācās no Somijas. Mēs salīdzinām un pretnostatām labāko praksi, kas mums bijusi.

Protams, ir patīkami būt situācijā, kur cilvēki tavu valsti uzlūko kā modeli, kā, piemēram, daudzi tagad uzlūko Latviju un Somiju. Mums ir dažāda pagātne, mazliet citādas sistēmas, bet līdzīgas problēmas. Es, piemēram, tagad labprātāk gribētu būt latvietis nekā grieķis.

– Kopš Igaunija ir eirozonā, vai somu uzņēmēji ir vairāk ieinteresēti tur investēt?

– Eiro pilnīgi noteikti nes stabilitāti. Un Igaunijai ir milzīgas priekšrocības būt valstij, kas ir ne tikai eirozonā, bet arī izpilda visus monetārās savienības kritērijus un ir ļoti konkurētspējīga. Starp somiem un igauņiem pastāv ļoti radnieciskas saiknes, un tam ir gan lingvistiski, gan vēstures, gan kultūras iemesli. Mēs esam vienā un tajā pašā ekonomiskajā zonā, un es, piemēram, esmu devies tirdzniecību popularizējošā braucienā kopā ar Igaunijas ārlietu ministru Urmasu Paetu. Tāpēc, protams, mēs ejam roku rokā un sadarbojamies ar Igauniju ļoti cieši.

– Kopš prezidenta vēlēšanām Krievijā par spīti asajiem protestiem ir skaidrs, ka Eiropai nāksies strādāt ar jauno prezidentu Vladimiru Putinu. Vai tas kā mainīs Somijas ārpolitikas attieksmi pret Krieviju? Un kā tas ietekmēs Somiju, kurā dzīvo samērā liela krievu minoritāte?

– Es neesmu nobažījies, gluži otrādi, es redzu vairāk iespēju nekā izaicinājumu un draudu. Somijai ir ļoti ciešas attiecības ar Krieviju. Mūsu robežu gadā šķērso vairāk nekā 10 miljoni cilvēku. Mēs Krievijas pilsoņiem izsniedzam apmēram 1,2 miljonus vīzu gadā, kas ir četrreiz vairāk nekā jebkurā citā Eiropas valstī. Otrā pēc mums ir Itālija. Lielākā daļa tūristu pie mums ir no Krievijas. Somijā dzīvo 50 000 cilvēku liela krieviski runājošā minoritāte, deviņdesmito gadu sākumā bija 4000. Tātad Krievijai ir liela nozīme Somijas ikdienā.

Vērtējot politiskos procesus Krievijā, mēs esam secinājuši, ka varas pamatstruktūra nemainīsies. Starp politiku un biznesu Krievijā pastāv cieša simbioze. Mēs vēlamies stabilas politiskās un biznesa attiecības. Mūsu filozofija ir vienkārša – jo mazāk mums ir barjeru, jo vairāk Krievija ir integrēta Eiropas ekonomikā, un, jo augstāka ir savstarpējā uzticēšanās, jo mums visiem ir labāk.

Krievijas dalība Pasaules tirdzniecības organizācijā tam ir labs piemērs.

– Kā vērtējat Eiropas Savienības pieņemtās ekonomiskās sankcijas pret Baltkrieviju?

– Ir ļoti labi, ka pieņēma gan ekonomiskās sankcijas, gan aizliegumu personām ceļot. Protams, vislielākās sankcijas, kādas vien var iedomāties, būtu aizliegums Baltkrievijai rīkot pasaules čempionātu hokejā 2014. gadā. Mans uzskats ir, ka nevajag jaukt politiku un sportu, tomēr Starptautiskajai hokeja federācijai vajadzētu rūpīgi izvērtēt, ko iesākt ar šīm spēlēm.

– Jūsu vārds Briseles aizkulisēs ir ticis minēts to iespējamo kandidātu sarakstā, kas potenciāli varētu pretendēt uz Eiropas Savienības augstās pārstāves ārlietās Ketrīnas Eštones vietu pēc tam, kad viņa savu termiņu būs beigusi. Vai jūs tam piekristu?

– Ak mans Dievs! Pavaicājiet to manai sievai. (Smejas.)