Mobilā versija
Brīdinājums +4.5°C
Skaidrīte, Skaidra, Justs
Pirmdiena, 27. februāris, 2017
25. jūlijs, 2016
Drukāt

Somijas piensaimnieki nobažījušies par pieaugošo piena importu no Baltijas valstīm

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Somijas piensaimnieki nobažījušies par pieaugošo piena importu no Baltijas valstīm, norādot, ka politiskās diskusijas un Eiropas tirgi koncentrējušies uz lielajiem ražotājiem, pavisam aizmirstot Latviju, Lietuvu un Igauniju un to piena sektora ietekmi, ziņo Somijas sabiedriskās raidorganizācijas YLE tīmekļa vietne.

Eiropas Savienība (ES) 2015.gadā atteicās no piena kvotām, un lielas izmaiņas tirgū radījis arī Krievijas noteiktais importa aizliegums.

Somijas piensaimnieku kooperatīvu savienība “Pellervo” prognozē, ka nākotnē situācija neuzlabosies un galvenās konkurentes Somijai piena ražošanā būs Baltijas valstis, kurās piena produktu ražošana ir pieaugusi, vēsta YLE.

Kopš ES kvotu atcelšanas piena ražošana arvien vairāk sākusi balstīties uz tirgus nosacījumiem. Eiropas piena tirgū savas pozīcijas nostiprina tādas lielas piena ražotājas kā Vācija, Francija, Nīderlande un Īrija.

“Bija gaidāms, ka lielās piena ražotājas valstis palielinās savu ražošanu, bet politiskajās diskusijās ir pilnībā aizmirsta ātrā izaugsme Baltijas valstīs,” norādīja “Pellervo” ekonomists Lauri Vuori.

Viņš aicināja politiķus un amatpersonas nenovērtēt par zemu Baltijas valstu ietekmi, jo piena ražošana ir ļoti nozīmīgs faktors Somijas lauksaimniecībā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm.

“Mums ir pārprodukcijas problēma, un ražotājiem maksātās cenas ir zemas, un papildus tam visam Baltijas valstis aizvien pieaugošā tempā spiež savu pienu iekšā tirgos,” norādīja Vuori.

Somijā pagājušajā gadā piena fermu skaits samazinājās līdz 500, bet fermu vidējais izmērs ir pieaudzis. Arī vidējais izslaukums no govs ir nostabilizējies.

Eiropas Komisija nesen nolēma atvēlēt piensaimnieku atbalstam 500 miljonus eiro, no kuriem Somijai piešķirti 7,5 miljoni eiro.

Pievienot komentāru

Slimība pārvarēta, atveseļojamies. ES vērtē Latvijas ekonomiku (4)Latvija pēdējos gados pieredzējusi vāju ekonomikas izaugsmi, ekonomiskās nenoteiktības un ES fondu krituma dēļ, bet īstermiņa prognozes ir pozitīvākas, teikts Eiropas Komisijas vērtējumā par finansiālo, ekonomisko un sociālo situāciju dalībvalstīs.
Putnu gripas dēļ Vītiņu pagastā saimnieki bažījas par cāļiem (1)Visām vistām un zosīm jāiztur trīs mēnešu ieslodzījums
Pasaulē
Vidējā bruto darba alga pērn Latvijā pieaug par 5%Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa bija 859 eiro, kas ir par 5% jeb 41 eiro vairāk nekā 2015.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Draugiem Facebook Twitter Google+