Mobilā versija
Brīdinājums +1.0°C
Daina, Dainis, Dainida
Svētdiena, 22. oktobris, 2017
23. februāris, 2017
Drukāt

Somijas skolas. Mīti un realitāte (18)

Foto - ScanpixFoto - Scanpix

Kopā ar Neatkarīgās izglītības biedrības kolēģiem nesen viesojāmies Somijas skolās, lai dalītos pieredzē un saprastu, kur ir tas āķis vai brīnums, kas somu izglītību izceļ citu valstu starpā. Ko mēs varētu darīt labāk, lai arī mūsu darbs beidzot nestu augļus ne tikai mūsu katra konkrētajā darba vietā, bet visās Latvijas skolās?

Sistēma kā komunismā?

Somija nekautrējas pelnīt naudu ar sava skolu veiksmes stāsta popularizēšanu. Viens no šādiem vēstnešiem, Pasi Sālbergs, arī Latvijā uzstājies vairākas reizes, un, kā ierasts, veiksmīgos ārzemniekos latvieši klausās visai nekritiski. Viņa attēlotā somu izglītības sistēma līdzinās komunismam: visi ir vienlīdzīgi un laimīgi. Realitātē tā nemēdz būt. Kāpēc es jau no sākuma īsti neticēju visam, ko vēsta Pasi Sālbergs? Jo pieķēru šo kungu melos.

Tas notika “SSE Riga” Sorosa auditorijā pirms vairākiem gadiem, kur bija sanākusi toreizējā Latvijas izglītības spice. Stāstot par Somijas skolu ideoloģisko vienlīdzību un par finansējuma vienlīdzību, Sālbergs vairākas reizes uzsvēra, ka Somijā nav privātskolu, jo visi taču ir vienlīdzīgi. (Man bija iespēja 1998. gadā apmeklēt vairākas Somijas privātskolas, toreiz to bija apmēram 10% no visām skolām, un kopš tā laika arī Latvijā sākām skaļi runāt par “nauda seko bērnam” principu, jo privātskolas Somijā saņēma tādu pašu finansējumu kā valsts/pašvaldību skolas.) Kad Sālbergam vēlāk pavaicāju, kur tad palika visas privātskolas, viņš apmulsa un bija spiests atbildēt, ka patiesībā jau esot gan privātskolas Somijā, tikai viņi tās saucot par neatkarīgajām skolām (independent school). Lieki piebilst, ka visu auditoriju viņš bija pārliecinājis, ka Somijā nepastāv privātā izglītība.

Šoreiz, viesojoties Austrumsomijas universitātē, pavaicāju, vai privātskolas pastāv. Profesors man atbildēja, ka “very few” (“dažas”), es vaicāju, vai 10%, viņš teica – nē, vairāk. Protams, eurydice.com ir visa informācija par ES skolām visdažādākajos griezumos, taču vienkāršāk ir pajautāt. Pie reizes profesors man izstāstīja, ka viņu universitātē ir vesela nodaļa, kas eksportē Somijas izglītības veiksmes stāstu, un sakarā ar to, ka universitāte pati jau daudz nopelna, to var pielīdzināt privātai augstskolai.

Pievienot komentāru

Komentāri (18)

  1. tendence laukos ir ļoti skaidri iezīmēta – iztukšot vidi no pamatiedzīvotājiem un ievest viesstrādniekus – lēto darbaspēku.To visu papildinās pierobežas reģionos ienākosais Nato ar jauniem puišiem.
    Nu ko – atjauks asinis, dzims bērni( jaukteņi ir talantīgi), atkal atvērs skolas un bērnudārzus, lauki atdzims, kas tur slikts? Paši gribējām.
    Tas viss jau ir bijis PSRS laikos, kāda starpība.Starp citu, tāda pati tendence arī Rīgā, kur uzņēmēji grasās aicināt viesstrādniekus, jo savējie ir prom.

  2. tendence laukos ir ļoti skaidri iezīmēta – iztukšot vidi no pamatiedzīvotājiem un ievest viesstrādniekus – lēto darbaspēku.To visu papildinās pierobežas reģionos ienākosais Nato ar jauniem puišiem.
    Nu ko – atjauks asinis, dzims bērni( jaukteņi ir talantīgi), atkal atvērs skolas un bērnudārzus, lauki atdzims, kas tur slikts? Paši gribējām.
    Tas viss jau ir bijis PSRS laikos, kāda starpība.Starp citu, tāda pati tendence arī Rīgā, kur uzņēmēji grasās aicināt viesstrādniekus, jo savējie ir prom.

  3. Diezgan līdzīga situācija ir arī Zviedrijā, lai gan patreiz runā par to, ka izglītības kvalitāte ir kritusies. Tikai neviens nepasaka – kāpēc ?! Es domāju, vispirms, tas ir tāpēc, ka skolotāju trūkst un atalgojums , salīdzinājumā ar ierēdņu un ārstu atalgojumu , nav īsti adekvāts. Un arī skolās, ar lielu skaitu imigrantu bērnu, kuri ir ieradušies, faktiski, no citas pasaules, nav viegli. Tāpēc ir pat gadījumi, kad skolotāji neiztur un aiziet no savas profesijas. Un jaunieši ne pārāk alkst iestāties prdagoģiskajās augstskolās. Bet visumā varu teikt, ka, sekojot līdzi meitas skolas gaitām šeit, sākot no 4. klases ( trīs dēli ir izglītojušies Latvijā un meita līdz 5. klases vidum arī mācījās Latvijas lauku skolā), jāsaka, ka šeit ir daudz labāka izglītības sistēma, nekā Latvijā. Bērni šeit ir PIRMĀ vietā !!! Un es varētu daudz pastāstīt par novērojumiem un salīdzinājumiem, taču vai kādu tur, “augšā”, tas interesēs ?! Protams, ka ne ! “Mēs esam visgudrākie, naudas nav, un t.t. ” Par pārējām lietām labāk nerunāšu !
    Man tikai sen jau viena doma prātā, ka jau ar neatkarības atgūšanu, bija grupējumi, kuri saprata, ka tautu izglītot pārāk labi nedrīkst, jo tad ātri vien var sākties problēmas ar valsts izzagšanu, “prihvatizāciju”, kampšanu, shēmošanu un t.t. Un pārāk labu situāciju tautā arī nedrīkstēja pieļaut, jo tad neviens nebrauktu prom. Vajadzēja, lai brauc ! Varbūt es maldos, taču tādā gadījumā pie varas ir bijuši ne blēži un mahinātori, bet , delikāti izsakoties – ne īpaši gudri politiķi. No tā nekļūst vieglāk, jo tagad, mums aizbraukušajiem, ir ar ko salīdzināt un saprast – arī Latvijā sen jau varēja būt daudz labāka dzīve. Paņemsim kaut vai laika periodu pēc I. pasaules kara un līdz PSRS okupācijai 1940. gadā . Pa 20 gadiem, no izpostītas zemes, latvieši sasniedza savas valsts ļoti augstu ekonomikas uzplaukumu, to laiku salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. Bet tā jau cita tēma, kura sāp !

  4. Ja gribat padomaat par izgliitiibaam Atbildēt

    tad sheit topinja sarakstinsh ar peedeejo matemaatikas olimpiaadi vinneejushajaam valstiim saakot no pirmaas vietas: Shtati, Dkoreja, Kjiina, Singapuura, Taivaana, Zkoreja(!), Krievija, UK, Honkonga, Japaana, Vjetnama, Kanaada, Taizeme, Ungaarija, Braziilija utt.

    suunu ciems 74. vieta, somija 71. vieta, pa null kommaa shtrunts kapeiku “labaaki” esot bijushi. Tachu tik un taa atrodas zem Lietuvas, Igaunijas un Turkmenistaanas. 😀

    • Tendence ir vērojama.Olimpiādes uzvarētāju topā ir galvenokārt valstis ar intensīvu mācīšanās sistēmu. Mums tautas apstulbināšanai piedāvā atvieglināto bezatzīmju tusēšanās variantu. Rezultātā -neizglītoti cilvēki-funkcijas . Būs darbaspēks plašās pasaules viesnīcu uzkopšanas dienestos un šampinjonu fermās.

  5. Ko autorene jums nestaasta Atbildēt

    Par somu siikskolinjaam ar vienu beerninju un desmit skolotaajiem un direktoru shim apkaart.

    Pat somijaa peedeejos gados bagaatie somi ir aizklapeejushi ciet daudzus simtus taadu “skolinju”. Bet tas jau nesaskan ar sominju izgliitiibas neizmeerojamaa krutuma propagandu, taapeec netiek vis diezko reklameets.

  6. Ko autorene jums nestaasta Atbildēt

    Shii gada skoleenu vispasaules matemaatikas olimpiaadee suunu ciema komandinja izgaazaas.
    Kur bija toties grandiozaas somijas izgliitiibas radiitaa komanda?
    Veel zemaak par suunu ciemu.

    somijas tirli pirli patuseeshanas skolinjas ir orienteetas uz dumajiem. Talantiigie beerni tiek novilkti lejaa purvaa pie pamuljkjiishiem , jo visiem jaabut vienliidziigiem.

  7. Neliels sīkums- tās privātskolas pārsvarā ir kristīgās skolas un vecākiem neko nemaksā. Bērni mācās to pašu, ko citās skolās+pastiprināta ticības mācība. Par naudu var mācīties svešvalodās- parasti angļu un krievu valodās. Protams, ir skolas, kas ir cairāk prestižas, piemēram, kur mazāk ārzemnieku, mūzikas skolas, skolas ar pastiprinātu angļu valodas vai matemātikas novirzienu utt.

  8. Somijā uz katriem 12 skolniekiem nav viena direktores vietniece

  9. laukos nav jāturas, laukos ir JĀPELNA

  10. Ir taču skaidrs,ka laukos,kur nav skolas,arī jauni cilvēki,tie,kuri vēl turējās pie tās vietas,bērnu izglītības interesēs pārceļas.Bet K.Ulmaņa laikā visur bija 6 klasīgās pamatskolas ar 2-3 skolotājiem.Bet iedarbināta “stepju”programma bez cilvēkiem. Un aizmirsts,ka latviešus atražo lauki!Bet pie varas esošie pārspēj pat ES,kur nākotnes virziens ir atteikties no nacionālā.Un jau pamatskolā jādiferencē uz izglītību orientētie un slinķi,kā tas notiek gan Somijā,gan Zviedrijā.Jāmāca profesija un skaidri jāpasaka: negribi mācīties,apgūsti profesiju,grāmatvedību,uzņēmējdarbības pamatus un agri sāc strādāt!Šodien mums trūkst strādnieku.Jau no mazotnes jaunieši tiek radināti sociālā atbalsta slinkumam.Bet interesi par izglītību nosaka arī prasības bērniem pret pienākumu.Beztiesisks un finansiāli nenodrošināts skolotājs ir tikai runājošs robots klasē,kurā pat neklausās.Tie laiki pagājuši,kad skolā skolotāji bija muižas kučieri un algā saņēma pārtikas ziedojumus un alkohola muciņu.Vispirms,pēc Somijas parauga,jāatjauno skolotāju un ārstu Nr.1 prestīžs sabiedrībā!Ne velti Somijas izgl.sistēma tik augstu pasaulē.

    • Latviešu atražošanas laiki laukos beigušies sākot ar 1991.g. Latvieši laukos kā ekonomiska nepieciešamība bija K.Ulmaņa laikos ,kad galvenais darba rīks laukos bija lāpsta,mēslu dakša,izkapts un ar zirga spēka vilkta lauksaimniecības tehnika,tad vajadzēja darba rokas ,bija kuplas ģimenes,visa tauta ēda veselīgu pārtiku.Tad nāca okupācijas ,karš un tautas iznīcība un cita dzīves veida uzspiešana,kur, neskatoties uz to, tomēr laukos bija darbs,skolas,bērnu dārzi,slimnīcas ,med. aprūpe ,kultūras nami u.t.t..To visu nomainīja mežonīgais kapitālisms,laukos parādījās lielsaimnieki kuru biznesa interesēs ražošanu nodrošina jaudīga tehnika,indes ko kaisa uz laukiem un daži kalpi sezonas darbam.Priekš kam tad tagad vajadzīga latviešu atražošana laukos?

    • lai atjaunotu cieņu pret skolotājiem un ārstiem.tiem ir jāmainās un jasāk stādāt, nevis tikai naudu kāst

  11. Ai, ai apšauba labās un izcilās ziemeļvalstis. Kā tā var, latvieši vairs nebrauks turp kopt un tīrīt biroju telpas…

  12. Jau daudzus gadus notiek Baltijas u Somijas labako skolu ikgadeja tiksanas,taas programmaa ari matematiku konkurss.Tad luk uzvaretaju viduu nav bijis neviens somu skolnieks,ja neskaita krievu emigranta atvasi.

  13. Izskatās, ka autors īsti nesaprot, kas ir mīts.

  14. slidenā vieta Latvijā: internātskolas un speciālās skolas reorganizējam vai slēdzam Atbildēt

    “Apeirona” un Tiesībsarga konferencē par izglītības pieejamību 2016.g. 3.decembrī Nacionālajā Bibliotēkā oficiālajā IZM prezentācijā Ineta Īvāne iepazīstināja ar ministrijas plānoto 2017.gada pavasarī visu speciālo skolu pārbaudi, lai 2018.gadā speciālās skolas no pašvaldības jurisdikcijas pārietu valsts pārziņā. Plānots ievērojami samazināt speciālo skolu skaitu Latvijā – bija 60, tagad jau 59, drīzumā vēl vienu slēgs. Ministrijas mērķis – atbilstoši ES ieteikumiem maksimāli integrēt bērnus ar speciālām vajadzībām skolās pēc iespējas tuvāk dzīves vietai, lai vakaros var dzīvot mājās, ģimenēs. Konferencē tika uzdots jautājums – kas notiks ar speciālo skolu skolotājiem, daudzi no kuriem ir pirmspensijas vecumā, kas notiks ar speciālo skolu tehniskajiem darbiniekiem, kas notiks ar skolu telpām, jo tās jākurina un jāapsaimnieko. Ministrijai atbildes nebija. Var Tiesībsarga mājas lapā sameklēt IZM prezentāciju.

Draugiem Facebook Twitter Google+