Somijas ārlietu ministrs Timo Soini paziņojis, ka ir nepareizi runāt par Somiju kā par kaut kādu “starpnieku” starp ES un Krieviju, itin kā Somija atrastos ārpus Eiropas Savienības. “Mēs esam Rietumu pasaules daļa,” uzsvēra Soini.
Somijas ārlietu ministrs Timo Soini paziņojis, ka ir nepareizi runāt par Somiju kā par kaut kādu “starpnieku” starp ES un Krieviju, itin kā Somija atrastos ārpus Eiropas Savienības. “Mēs esam Rietumu pasaules daļa,” uzsvēra Soini.
Foto – LETA

Somijas un Krievijas attiecības samežģās 6

Nesen Helsinkos notika sanāksme, kurā piedalījās kiberkara un informatīvā kara speciālisti no Somijas un Igaunijas. Viņi dalījās pieredzē un apmainījās ar informāciju, kas Somu līča abās pusēs tiek darīts, lai atvairītu kiber- un infouzbrukumu draudus.

Reklāma
Reklāma

Mācās pazīt naidīgu informāciju

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Tikšanās dalībnieki secināja, ka pagātnē ir palicis tas laiks, kad interneta spiegošanas un ietekmēšanas mēģinājumi modināja nedrošību un neizpratni, raksta somu žurnālists Jarmo Mekele. “Visi atbildīgus posteņus ieņemošie darbinieki zina un saprot, par ko ir runa. Pienācis brīdis koncentrēties uz pretdarbības pilnveidošanu un īstenošanu.”

Tajā pašā laikā Somijas Aizsardzības augstskolā bija sapulcināti vairāk nekā simts valsts un pašvaldību iestāžu sabiedrisko attiecību speciālistu un ierēdņu. Viņi padziļināti apguva jaunu politiskās iespaidošanas modeli, citiem vārdiem sakot, informācijas operācijas. Kursa noslēgumā ikviens no viņiem zināja, pēc kādām pazīmēm pazīt naidīgu informāciju un kā jārīkojas, ja tādu atklāj. Šajā gadījumā nav jādodas pa hierarhijas ceļu, nedz arī jāievēro darbalaiks – pretdarbība jāsāk tūlīt, kad pamanīts uzbrukums un izvērtēta tā nozīme.

CITI ŠOBRĪD LASA

Abās sanāksmēs tika uzsvērts, ka visas pretdarbības būtība ir Somijas politiskā iekārta, dzīvesveids un noturīgās vērtības, kā arī pilsoņu uzticēšanās tām, turpina Mekele. Melus nevar atvairīt, izdomājot “savus” melus vai atspēkojot pretējās puses melus. “Ja politiskā vadība pati nesaprot nacionālā stāsta sastāvdaļas, neprot izvirzīt mērķi un izskaidrot to pilsoņiem, tad pārējo centieni ir velti.”

Somijas ārlietu ministrs Timo Soini nupat teicis nozīmīgu runu, kas bija pārsteigums tiem somiem, kuri jo­projām loloja kādas ilūzijas par somu un krievu attiecībām. Viņš uzsvēra, Krievijai Somijas politikā nav nekāda īpaša vieta. Soini uzskaitīja problēmas: “Centieni iespaidot krievu izdošanu (noziedznieku izdošanu ASV. – J. R.), gadiem ilgusī propaganda par vardarbīgo attieksmi pret krievu bērniem Somijā un visjaunākais – un varbūt arī nopietnākais – grūtības sadarbībā starp robežsardzes dienestiem Ziemeļsomijā.”

Somi bija ļoti apmulsuši, kad šoziem Lapzemē sāka ieplūst bēgļi no austrumiem. Palika iespaids, ka daudzi no viņiem gadiem ilgi dzīvojuši Krievijā, jo runāja labā krievu valodā. Līdz Somijas robežai viņus acīmredzot aizvadīja cilvēku kontrabandisti ar ierēdņu ziņu. Agrāk Krievijas robežsargi cilvēkus bez Somijas vīzas nelaida pat robežas tuvumā. Somu oficiālās personas pagaidām velti runājušas par šo jautājumu ar premjerministru Medvedevu un Federālo drošības dienestu, kam pakļauta robežsardze. Šajā sarežģītajā situācijā Somija austrumu robežas tuvumā gatavojas iekārtot vairākus bēgļu uzņemšanas centrus. Somija bažījas, ka gadījumā, ja ES izdosies ierobežot bēgļu straumi cauri Turcijai un Grieķijai, spriedze novirzīsies cauri Krievijai uz Somijas un Baltijas valstu austrumu robežām. Norvēģijai ir radušās problēmas sarunās ar Krieviju par “bēgļu” atpakaļ­uzņemšanu, kas ieradušies no Murmanskas.

Neuzticība stindzina attiecības

Ārlietu ministrs Soini atgādināja, kaut arī mūsdienu Krievija ir Somijas kaimiņš tikai pārdesmit gadu, šajā laikā tās ekonomika – un reizē arī Somijas eksports uz Krieviju – paspējusi piedzīvot trīs sabrukumus. Problēmas Krievijas tautsaimniecībā neizraisa vis sankcijas, bet gan ilglaicīgas strukturālas grūtības.

Reklāma
Reklāma

Soini uzskata, ka starptautiskajā politikā “Krievijas uzvedība bijusi neparedzama un pēkšņa”. Krievija domā, ka to apdraud NATO un ES paplašināšanās, bet “šīm apsūdzībām nav lietišķa pamata”. Baltijas jūras reģiona stabilitātei ir svarīgi, lai “NATO skaidri apņemas aizsargāt visas savas dalībvalstis. Tas ir arī Somijas interesēs”.

Soini uzsvēra, ka ir nepareizi runāt par Somiju kā par kaut kādu “starpnieku” starp ES un Krieviju, itin kā Somija atrastos ārpus Eiropas Savienības. “Pievienojoties Eiropas Savienībai, mēs izdarījām nopietnu izvēli – runa ir par tautsaimniecību, drošību un identitāti. Mēs esam Rietumu pasaules daļa.” Somijas lielākais laikraksts “Helsingin Sanomat” pirmdien rakstīja, ka neuzticība stindzina Somijas attiecības ar Krieviju. Laikraksts uzskata, ka attiecības jāpārskata daudzu, arī satraucošu iemeslu dēļ. Viens no šiem iemesliem ir strīds par robežkontroli. Pavasarī Somijas valdība sagatavos pārskatu par Somijas ārpolitiku, drošības politiku un aizsardzības politiku. Secinājumi par draudiem un aizsardzības gatavību galvenokārt attiecas uz Krieviju.

Pēc prezidenta Vladimira Putina ielūguma marta beigās uz Krieviju vizītē dosies prezidents Sauli Nīniste. Situācija nebūt nav labāka kā divu iepriekšējo tikšanās reižu laikā pēc Ukrainas kara sākšanās. Pretēji Somijas nostājai, Krievija izmantoja šīs tikšanās, lai vājinātu Eiropas Savienības vienotību.