Latvijā
"Latvijas Avīze" atmasko

Krievijas dezinformācijas apskats: Somiju mēģina “pievienot” Krievijai4


Krievijas ziņu medijs “Pravij bereg” apgalvo, ka Somija gribot būt Krievijas sastāvā.
Krievijas ziņu medijs “Pravij bereg” apgalvo, ka Somija gribot būt Krievijas sastāvā.
Ekrānuzņēmums no youtube.com

Iespējams, tādēļ, ka tuvojas 80. gadskārta kopš 1939. gada 30. novembra PSRS uzbrukuma Somijai un “Ziemas kara” sākuma, no Baltijas virzienā ierasti vērstās Krievijas dezinformācijas straumes pēdējos mēnešos atdalījusies mazāka, pret Somiju vērsta. Tas ir visai neierasti, jo agrāk somi tika saudzēti un cītīgi piekopto ekonomisko sakaru ar Krieviju dēļ pat minēti kā piemērs “rusofobiskajiem” baltiešiem, kā veidojamas saites ar Maskavu. Izskatās, ka kaut kas mainījies.

“Krievijas ziemeļu kaimiņiene [Somija] uz finanšu krīzes padziļināšanās fona Eiropā meklē ceļu, kā izglābties no ekonomiskā sabrukuma. Atrastais glābšanās risinājums daudzus var pārsteigt. Pēdējā laikā Somijā kļūst aizvien populārāka ideja par ciešāku integrāciju ar Krievijas Federāciju – pat pievienošanās tai,” nepilnas sešas minūtes garš sižets ar šādu ievadtekstu vēl septembra vidū parādījās Krievijas ziņu medija “Pravij bereg” interneta vietnes “YouTube” kanālā.

Lūk, somu uzņēmējs Hannu Krogeruss esot rosinājis, ka Somijai jākļūst par “Krievijas Honkongu”.

Pievienošanos Krievijai prasot arī partija “Īstie somi”. Tāpat plaši tiek citēts “pazīstamais cilvēktiesību aizstāvis” Johans Bekmans. Viņš apgalvo, ka pēdējā gada laikā somu politiķu ārpolitiskā orientācija mainījusies: “Parādījies noturīgs uzskats, ka Eiropas Savienībai (ES), tāpat kā NATO, nav nākotnes.” Abi bloki izjukšot. Pat Somijas premjers pozitīvi uzņemot ideju par “Somijas integrāciju Krievijā”!

 

Štata “eksperti”

Redzētais šķita tik savdabīgs, ka “Latvijas Avīze” lūdza komentāru Somijas vēstniecībai. Tās oficiālā atbilde skan: “Somija, kā arī citas ES valstis, ir nepārtrauktas dezinformācijas objekts. Somijā atbalsts dalībai Eiropas Savienībā pārsniedz 70% un Somijas neatkarību atbalsta vēl vairāk Somijas iedzīvotāju.”

Latvijā dzīvojošais somu publicists un vēstures interesents Juka Rislaki ainu raksturo vēl plašāk: “Interesants, jocīgs un bēdīgs video. Vispirms: neesmu nekad pazinis vai arī dzirdējis par kādu somu, kurš gribētu, lai Somija būtu Krievijas sastāvdaļa – pat vispārliecinātākie komunisti ne. Integrēties vai apvienoties ar Krieviju ekonomikas dēļ? Kāpēc? Somija ir 21. bagātākā nācija pasaulē (IKP uz iedzīvotāju 43 482 USD), Krievija ir 49. vietā (IKP uz iedzīvotāju 30 284 USD), un tur daudzi dzīvo dziļā nabadzībā! Somijas eksports uz Krieviju ir samazinājies un tagad veido tikai 5,2% no Somijas kopējā eksporta. Vispār nav pieminēts, ka Somija kā ES dalībvalsts piedalās ekonomiskajās sankcijās pret Krieviju Krimas okupācijas dēļ!”

“Pravij bereg” sižetā par it kā augošo somu vēlmi atgriezties pie modeļa, kāds pastāvēja līdz Pirmajam pasaules karam, kad Somijai bija autonomija Krievijas impērijas sastāvā, iesaistītas diezgan daudzas personālijas. Un te sākas interesantākais. Kā norāda Rislaki kungs, par “Pravij bereg” piesaukto uzņēmēju Hannu Krogerusu nekad nav dzirdēts, ka viņš būtu eksperts šādās jomās. Viņš bijis apsūdzēts tiesā Somijā un patlaban dzīvo Portugālē.

Turklāt persona, ko sižetā parāda kā Hannu Krogerusu, īstenībā ir Somijas bijušais vēstnieks Krievijā Hannu Himanens!

Kas attiecas uz eiroskeptiskajiem nacionālistiem “Īstie somi” (“Somu partija”), tad arī par viņu orientāciju uz Krieviju nekas neliecina. Cits melu ziņā nosauktais – Juho Erola – ir galēji labējais, bet Hemmo Koskiniemi – nepazīstams pašvaldības politiķis no Rovaniemi. Īsāk sakot, margināli darboņi. Protams, Juhans Bekmans ir gana pazīstams – tikai kā Kremļa propagandists Somijā. “Nevar teikt, ka viņš būtu “cilvēktiesību aizstāvis”. T

ā noteikti nedomā žurnāliste Jesikka Aro, kura pēta Krievijas troļļus un par kuras vajāšanu un rupju neslavas celšanu Somijas tiesa šogad piesprieda Bekmanam nosacītu cietumsodu. Bet Krievijas televīzija intervē Bekmanu vienmēr, kad vajag nomelnot somus,” skaidro Rislaki.

 

“Somu zvērības”

Oktobra beigās “RIA Novosti” parādījās apjomīgs materiāls “Bez noilguma. Stāsts par somu koncentrācijas nometnēm – vardarbība un bads”.
Ekrānuzņēmums no vietnes ria.ru

Kanālam “Pravij bereg” ir vairāk nekā 96 tūkstoši abonentu un pie minētās ziņas ir vairāk nekā 800 komentāru. Tie liecina, ka vismaz daļai krievvalodīgās auditorijas vēstījums nešķiet ne savārstīts, ne murgains. Nesalīdzināmi lielāka publika par viena kantora “YouTube” kanālu ir oficiālajai Krievijas ziņu aģentūrai “RIA Novosti”.

Oktobra beigās tajā parādījās apjomīgs materiāls “Bez noilguma. Stāsts par somu koncentrācijas nometnēm – vardarbība un bads”. Tajā “pirmo reizi” stāstīts par Otrā pasaules kara gados Petrozavodskas apkaimē iekārtoto “koncentrācijas nometņu” tīklu, kurā somi turējuši desmitiem tūkstošus “slāvu tautībām piederīgo – krievus, ukraiņus, baltkrievus”. “RIA Novosti” vēstījumu aši pārtvēra un tiražēja Krievijas telekanāli un prese.

Somu kontrolētās Karēlijas daļas civiliedzīvotāji, arī sievietes un bērni, “nāves nometnēs” esot ievietoti pēc “rasu pazīmes”.

Cilvēki turēti šausmīgos apstākļos, mākslīgi izraisīts bads, nav sniegta nekāda medicīniskā palīdzība, apsardze sastāvējusi no karavīriem, kas atlaisti atvaļinājumā no frontes, – tie šāvuši pat uz bērniem, cilvēki regulāri nežēlīgi sisti un nodarbināti vergu darbos. Apmēram trešdaļa nometnēs ieslodzīto – vismaz 7000 cilvēku – gājuši bojā. Materiāla vēstījums skaidri nolasāms: somu koncentrācijas nometnes bijušas tādas pašas kā nacistiskajā Vācijā.

Tātad ir runa par “somu zvērībām” un visu no tā izsecināmo. Publicists Juka Rislaki teic, ka stāsti par “somu zvērībām” Karēlijā kopš Vladimira Putina stāšanās Krievijas prezidenta amatā atkārtojas atkal un atkal. Šoreiz tas noticis somu “koncentrācijas nometņu” veidā. Somu vēsturniekiem temats nav svešs. Nometnes 1941. gadā somu okupētajā Austrumkarēlijā patiešām pastāvēja, un tajās drošības apsvērumu dēļ ievietoja internētos “nesomus”.

Internētajiem padomju civiliedzīvotājiem paredzētās nometnes nevar salīdzināt ar vācu koncentrācijas nometnēm. Pēdējās radīja ar domu iznīcināt. Somiem slāvu genocīdu pārmest nevar. Dzeloņstiepļu žogus ap šīm izolācijas vai tranzītnometnēm ierīkoja vien 1943. gadā.

Kas attiecas uz mir­stību, tad īpaši skarba bija 1942. gada ziema, kad bads valdīja visā Somijā.

Pēc somu vēsturnieku, precīzāk, Sarkanā Krusta organizācijas aplēsēm, no aptuveni 25 tūkstošiem Petrozavodskas nometnēs ieslodzīto bada, slimību un aukstuma dēļ nomira 3165, bet nekādā gadījumā ne “trešdaļa”. 1942. gada beigās maršals Gustavs Mannerheims lūdza palīdzību gūstekņu uzturēšanā starptautiskajam Sarkanajam Krustam, un 1943. gadā stāvoklis uzlabojās.

Tādējādi gluži pēc tā paša šablona kā Salaspils nometnes gadījumā tiek ņemts pats nometnes pastāvēšanas un cilvēku ciešanu fakts, ko propagandas nolūkā pārspīlē.

Saistītie raksti

Pat fotoilustrācijas agrāk sastaptajiem rakstiem par Salaspili un tagad par Petrozavodskas nometnēm izvēlētas līdzīgi – bērni aiz dzeloņstiepļu žoga. “Foto­grāfija par bērniem nometnē aiz dzeloņdrātīm nav īsta. Tas ir inscenējums, ko taisīja pēc tam, kad krievu armija bija atpakaļ Petrozavodskā,” piebilst Rislaki.

LA.lv
LE
LETA
Latvijā
Tiesa turpinās skatīt “Latvenergo” kukuļņemšanas pamata krimināllietu
3 stundas
IE
Ināra Egle
Latvijā
Pūce izsita Rīgas varai pamatu zem kājām
4 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
1929. gada 9. decembrī. Grīziņkalns iegūst revolucionāru nosaukumu
5 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LA
LA.LV
Latvijā
Mīļākais ēdiens latvietim – otrs latvietis. “Saskaņas” pazudušā dēla atgriešanās? “LA” nedēļas apskats
2 stundas
LL
LETA, LA.lv
Dabā
Sinoptiķi prognozē, ka tuvākās dienas Latvijā būs vēsākas un sausākas
1 stunda
LE
LETA
Ekonomika
Rīgas brīvostas bijušais pārvaldnieks Leonīds Loginovs izveidojis kompāniju “Kurlanders” 1
3 stundas
LA
LA.LV
Laukos
Eiropas fondu projekta īstenošanai LLU izvēlas rektores Pilveres ģimenes uzņēmumu
52 minūtes
LL
LETA, LA.lv
Latvijā
VIDEO. LPS pauž satraukumu par deputātu skaita samazinājumu pēc pašvaldību reformas
1 stunda