Foto – Anna Žīgure

Somu grāmata atrod savu lasītāju 1

Līdz ar pirmo sniegu skarbajā Somijas dabā ne viens vien pirms slēpošanas sezonas labrātāk nododas lasīšanas priekiem, tāpēc Somijas valsts simtgades svinību gaidās (6. decembrī) Helsinku izstāžu centrs organizēja gadskārtējo grāmatu gadatirgu, par galveno tēmu izvēloties “Somijas literatūra un kultūra”.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Kopš jaunā gadu tūkstoša Helsinku pilsēta ir iedibinājusi tradīciju – katru gadu rīkot grāmatu gadatirgu oktobra pēdējās nedēļas nogalē, konkurējot ar kādreizējās Somijas galvaspilsētas Turku (līdz 1812) un Gēteborgas grāmatu gadatirgu Zviedrijā. Gadatirgus organizētāji ir centušies uzrunāt jebkuru interesentu – gan grāmatniecības profesionāļus, gan lasošo sabiedrību kopumā. Izceļot notikumus par un ap grāmatām no dažādiem skatpunktiem, organizētāji piesaistīja gan jaunākās literatūras gardēžus, gan ģimenes ar bērniem, gan arī skolēnus. Lietpratējus īsti atradumi gaidīja antikvariātu un pastmarku stendos. Mēģinājums aptvert šķietami neaptveramo ir pilnā mērā izdevies, jo šogad programma atvilinājusi 84 156 apmeklētājus – visu laiku lielāko apmeklētāju skaitu 17 gadu laikā, kas gadu no gada aizvien pieaug par vairākiem tūkstošiem.

Tautas augstskolas pavisam īsais kurss

Uz četrām dienām izstāžu centrs “Messukeskus” pārtapa par savdabīgu vērienīgu tautas augstskolu. Uz 16 skatuvēm, kas nosauktas tostarp Somijas literatūras grandu – Aleksis Kivi, Eino Leino, Edīte Sēdergrāna, Katri Vala, Mika Valtari un Kalevalas varoņu Aino un Kullervo vārdā –, klātesošie bija vairāk nekā 1000 dažādu norišu liecinieki. Izstāžu centrs kļuva par kultūras dzīves centrālo punktu, kur uzzināt rakstnieku un dzejnieku, zinātnieku un viedokļu veidotāju uzskatus par kultūras procesiem, kā arī saņemt autogrāfu un uzdot būtisko jautājumu pirms vai pēc izlasītas grāmatas. Autoriem un apgādiem gandarījuma sajūtu par padarīto darbu vairoja 15 nacionāla mēroga literatūras balvu pasniegšanas notikumi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Līdzās grāmatu stendiem vienlaikus darbojās teju 100 grāmatu diskusiju klubi četru dienu garumā no plkst. 10 līdz plkst. 20 (svētdien līdz plkst 18). Viedokļi, akcenti un tēmas mijās apbrīnojami raiti, jo runātājus mobilizēja pusstundas ierobežojums, visviens – vai tas būtu priekšlasījums, intervija, prezentācija vai individuāla saruna ar izdevēju. Izstāžu centra darbinieki bija parūpējušies par racionāliem tehniskajiem risinājumiem, tajā skaitā lielisku apskaņojumu. Lietišķo un radošo gaisotni noteica arī Somijas nācijas izcilā disciplinētība, aizvien rēķinoties ar citu interesēm.

Atsauce uz tautas augstskolu saistās ar iespēju ikvienam smelties zināšanas par jaunāko Somijas literārajā vidē. Apmeklētājiem tika radīti apstākļi, kur tikties ar rakstniekiem, ieklausīties viņu personiskajā pieredzē un uzdot jautājumus pēc izlasītā. Tā kā arī grāmatniecības industrijā peļņa kļūst par svarīgu pastāvēšanas faktoru, šajā neapturamajā procesā lasītājam atliek, balsojot ar maciņu, uzstādīt aizvien augstākas prasības daiļliteratūrā un populārzinātniskajā literatūrā, vienlaikus atvairot situāciju, kad vienīgās zāles pret apātiju kļūst glābšanās lētas un vēl lētākas izklaides patēriņā. Helsinku grāmatu gadatirgus panākumi uzņem aizvien lielākus apgriezienus un paredz grāmatai kā medijam labas izredzes.

Grāmatu gadatirgus – tulkotāja skatpunkts

Šogad Helsinku grāmatu gadatirgus tulkotājiem deva izcilu ieskatu Somijas literatūras attīstības tendencēs. Tulkotājiem tikšanās ar apgādu pārstāvjiem ļāva izzināt jaunākās tencences katra konkrētā apgāda prioritāšu sarakstā, tajā skaitā noskaidrot vērtīgo un noderīgo no lasītāja skatpunkta. Efektivitātes vārdā izdevējdarbībā kādu laiku vērojamās apgādu saplūšanas tendences un koncernu veidošanās process paver vērienīgas iespējas plašo pasauli iepazīstināt ar Somijas literatūru, vienlaikus aizvien biežāk uzticot autortiesību pārstāvēšanu aģentūrām.

Par izstādes analītisko daļu gādāja Somijas literatūras un informācijas centrs (FILI, “Finnish Literature Exchange”), kura logo bieži vien ieraugāms arī latviešu valodā tulkoto Somijas literatūras grāmatu titullapā. Kopš 2015. gada FILI veido izglītojošu programmu tulkotājiem – šoreiz aicinot nozares ekspertus sniegt pārskatu par aktualitātēm daiļliteratūras, populārzinātniskās literatūras un bērnu literatūras laukā, kā arī diskusijās aktualizējis tulkotāja profesijas izaicinājumus. Šādas tikšanās ļauj sadzirdēt no daudzām valstīm atbraukušo kolēģu balsi par tulkotāja darba garozu un vienlaikus gandarījumu pēc padarīta darba. Tamlīdzīgas diskusijas arī grāmatu gadatirgū aizvien pārceļas uz aicinājuma un vaļasprieka līmeni.

Reklāma
Reklāma

FILI nav liedzis atbalstu un padomu tulkotājiem, kas jūtas pietiekami motivēti apmeklēt Helsinku grāmatu tirgu neatkarīgi no dzīvesvietas – ārzemēs, Helsinkos vai citviet Somijā. Šogad gadatirgu apmeklēja 60 tulkotāji, no tiem 25 ieradās no citām valstīm, kopskaitā pārstāvot 17 valodas (angļu, arābu, čehu, dāņu, franču, igauņu, itāļu, horvātu, latviešu, lietuviešu, norvēģu, poļu, spāņu, ungāru, vācu, vjetnamiešu un zviedru). FILI piedāvāja gadatirgus apmeklētājiem iepazīt Somijas literatūru tulkojumos improvizētā izstādē – simtiem grāmatu daudzās valodās, ļaujot izprast šīs ziemeļu zemes vērtības.