×
Mobilā versija
Brīdinājums +22.4°C
Meldra, Meldris, Melisa
Sestdiena, 21. jūlijs, 2018
9. aprīlis, 2018
Drukāt

Somu noturīgais DNS. Saruna ar Somijas Ārpolitikas institūta programmas direktoru

Foto - Ernests Dinka/ Saeimas sabiedrisko attiecību birojsFoto - Ernests Dinka/ Saeimas sabiedrisko attiecību birojs

“Jau tas vien, ka šobrīd plaši apspriežam telefonzvanu diplomātiju, liecina, ka attiecības starp valstīm nav labas,” komentējot Igaunijas un Latvijas prezidentu apsveikumus, kā arī Lietuvas prezidentes atteikšanos apsveikt Vladimiru Putinu ar ievēlēšanu amatā, intervijā “LA” uzsver Somijas Ārpolitikas institūta programmas direktors MIKA ĀLTOLA. Somiem nākas saskarties ar dezinformācijas kampaņu no kaimiņvalsts puses, bet pārējai Eiropai Krievija attēlo, cik labi abas valstis sadzīvo, rādot šādu modeli kā paraugu citiem. Šāda pieeja gan esot daļa no plašākas Krievijas “spēles”.

 

Kāpēc Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida bija pirmā no Baltijas valstu prezidentiem, kura apsveica Vladimiru Putinu ar ievēlēšanu amatā?

M. Āltola: Tā ir ierasta prakse starp prezidentiem – piezvanīt, apsveikt, un tādējādi ziņot, ka ievēlētā persona tiek atzīta. Tika uzdots arī jautājums, kāpēc ASV prezidents Donalds Tramps piezvanīja, lai apsveiktu Putinu. Taču arī Baraks Obama zvanīja Putinam, lai apsveiktu ar ievēlēšanu. Tāpat, kā to darīja citi ASV prezidenti, zvanot Krievijas vai vēl senāk – PSRS līderiem. Visā šajā apsveikumu stāstā iekšā nav “daudz maizes”, bet šobrīd jautājumam tiek piešķirts par daudz skandāla pieskaņas, spriežot, kurš bija pirmais un pēdējais.

 

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite Putinu neapsveica vispār…

Lietuvai ar Krieviju ir smaga politiskā vēsture. Ja prezidente atsakās atzīt kaimiņvalsts līderi, tas parāda, cik sliktas ir attiecības starp valstīm. Nedomāju, ka telefonzvanu diplomātija šobrīd ir būtiskākais. Tas, ka mēs par to runājam, jau vien liecina, ka ar Krieviju mums ir sliktas attiecības. Varam skatīt līdzības ar rokasspiedienu diplomātiju Āzijā, kur skatās, kāds bijis rokasspiediens, uz kuru pusi politiķi vērš skatienu, un tā ir pazīme, kādas būs attiecības. Bet realitāte ir: nav pazīmju, ka Putins pēc pretrunīgajām vēlēšanām būs vājāks prezidents. Krievijā politikā viss notiks tāpat kā agrāk. Ar Krieviju saistītā ķīmisko ieroču izmantošana Apvienotajā Karalistē parāda, ka Krievija arī nākotnē lietos jebkurus līdzekļus, lai sasniegtu savus mērķus.

 

Vai Skripaļu lieta nevarētu būt mēģinājums novērst Rietumu uzmanību no Krievijas prezidenta vēlēšanām vai, piemēram, sliktā ekonomikas stāvokļa valstī?

Krievijas rīcība bija kā palaist raķeti ar vairākām galviņām. Tika apgalvots, ka Rietumi vēlas iejaukties Krievijas vēlēšanās, bet tie ir vāji, taču Rietumiem nākas spēlēt kopā ar Krieviju un apsveikt “mūsu prezidentu”. Ja skatāmies šādi, tad tiek pasniegts iestudējums. Krievijas ekonomika ir sliktā stāvoklī, tā joprojām ir ļoti atkarīga no naftas, kura beidzas, bet Arktikā esošās rezerves apgūt joprojām ir pārāk dārgi. Ekonomika ir Krievijas “Ahilleja papēdis”, tāpēc Krievija mēģina ar dažādiem ēnu tīkliem paaugstināt savu statusu. Kad Rietumi atturas, tos pasniedz kā vājus. Kad Rietumi rīkojas, Krievija izspēlē notiekošo tā, ka, redz, Rietumi reaģē pārāk asi, ir naidīgi un pretkrieviski. Sanāk tāda dīvaina psiholoģiskā spēle. Jāatceras, ka lielākā daļa Krievijas naudas ir ārpus Krievijas, piemēram, Londonā un Dienvideiropas finanšu centros. Tas norāda, ka cilvēki neuzticas savai valstij un tās nākotnei.

 

Tomēr Somijas prezidents Sauli Nīniste, zvanot Putinam, atšķirībā no Baltijas valstu prezidentiem pauda savas bažas par Solsberijā notikušo indēšanu…

Somijas ārpolitika var izskatīties stratēģiski klusa, bet tā ir neatlaidīga. Tikmēr Baltijas valstīm tā attiecībā uz Krieviju ir skaļa, taču nav tik neatlaidīga. Šeit jāatceras, ka Somijai ir spēcīgi bruņotie spēki, kas tai nodrošina autonomas militārās spējas. Šādas militāras autonomijas pietrūkst Baltijas valstīm. Somijai ir neatkarīgāka balss, kad runa ir par drošības jautājumiem un attiecībām ar Krieviju. Tādēļ Nīniste var telefonsarunā ar Putinu pārliecinoši teikt, ka robežas ir pārkāptas. Somi Putinam var paust tieši, ko domā. Mūsu attiecības ar Krieviju pašlaik vērtējamas kā apmierinošas.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+