Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
17. janvāris, 2016
Drukāt

Rihards Zaļupe. Simfonija “Namejs”, marimba un kristīgs skatījums uz laulību

Foto no R. Zaļupes personiskā krājumaFoto no R. Zaļupes personiskā krājuma

Jaunā, talantīgā, daudzpusīgā komponista, aranžētāja un perkusionista RIHARDA ZAĻUPES (32) patlaban pēdējais lielākais veikums ir simfonija “Namejs”. Vienlaikus viņš turpina komponēt skaņdarbus sitaminstrumentiem, klavierēm, orķestrim, koriem, marimbai, strādā Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī, kā arī spēlē cita veida mūziku. Pagājušās vasaras nogalē Riharda dzīvē bija vēl kāds ļoti nozīmīgs brīdis – viņš apņēma sievu.

Simfoniju “Namejs” Rihards Zaļupe veltījis zemgaļu brīvības cīņām 13. gadsimtā. Par pamatu šim apjomīgajam darbam kalpojusi Laimoņa Pura Zemgales tetraloģijas pirmā grāmata “Degošais pilskalns”, kurā stāstīts par Nameiša jeb Nameja vadītajām zemgaļu cīņām pret krustnešiem.

– Ar šo mūzikas žanru komponistam, manuprāt, ir iespēja sabiedrībai pateikt ko būtisku daudz skaidrāk nekā citos mūzikas žanros, jo, strādājot pie simfonijas, komponists, var teikt, sevi izģērbj gluži vai pliku. Viņš parāda ne tikai to, ko prot, bet arī – ko domā. Zemgaļu brīvības cīņas 13. gadsimtā man šķita ļoti nozīmīga tēma, piemērota simfonijai. Cik mēs vispār interesējamies un zinām par savas valsts vēsturi? Caur šo mūziku vēlējos parādīt, ka latviešiem ir brīnišķīga vēsture, par kuru varētu veidot vēsturisku kinofilmu, un ne vienu vien, – stāsta Rihards. Taču Rihardu aizrauj ne tikai klasiskā mūzika. Vēl pirms dažiem gadiem viņš, nospēlējis koncertu kopā ar simfonisko orķestri, vakarā novilka fraku, lai, ietērpies T kreklā, dotos uz klubu, kur kopā ar dīdžejiem spēlēja house mūziku. Pagājušā gada novembra beigās dienas gaismu ieraudzīja populārās meiteņu grupas “Latvian Voices” jaunais albums “Pāri robežām”, kuru producējis Rihards Zaļupe. Gada nogalē komponists laida klajā jauno koncertprogrammu ar nosaukumu “Ziemas atmosfēras”, kurā iekļautas solopartijas marimbai un perkusijas ar elektroniku. Kur viņš rod iedvesmu tik daudzpusīgam, intensīvam radošajam darbam?

– Ne vienmēr, lai komponētu, ir vajadzīga iedvesma. Skaņdarbi lielākoties top smagā darbā. Protams, ja atnāk iedvesma, ir pavisam labi. Tad “viss aiziet”. Iedvesmas brīžos darbu, ko, visticamāk, darītu vismaz stundu, spēju paveikt divdesmit minūšu laikā. Reizēm iedvesmas avots ir sieva Sondra. Viņai esmu veltījis solo svītu marimbai, ko atskaņošu jaunajā koncertprogrammā. Ir ļoti jauki, ka man ir mana otrā pusīte, īpaši to novērtēju grūtos brīžos. Ja Sondra pasaka man kaut pāris atbalstošus vārdus, tie palīdz nomierināties un uz situāciju paskatīties no malas, – teic Rihards. Sondra ir arī pirmā, kura klausās un vērtē Riharda jaunos muzikālos darbus un, kā atzīst Rihards, palīdz radīt labāku rezultātu. Viņa strādā kultūras jomā, uzņēmusies arī gan sava vīra, gan grupas “Latvian Voices” menedžeres pienākumus. Šā iemesla dēļ mājās runāt par darbu sanāk diezgan bieži.

Pievienot komentāru

Kad un kāpēc sievietes sāka skūties? Mazs atskats vēsturēJā, sievietes to dara katru dienu, tomēr ne visas zina, kādēļ vispār sabiedrībā sievietēm ir pieņemts skūt, piemēram, paduses un kājas.
Draugiem Facebook Twitter Google+