Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
26. jūnijs, 2012
Drukāt

Šonedēļ darbu sāk jaunais prezidenta padomnieks ārlietās

margers_krams2

Valsts prezidenta padomnieks ārlietās Marģers Krams pie lolotā diplomāta darba ticis, izejot cauri sarežģītajai lauksaimniecības nozarei. M. Krams dzimis 1965. gada 14. decembrī Lubānā. Studējis Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kur Hidromeliorācijas fakultātē ieguvis inženiera hidrotehniķa grādu.

 

Tas saistīts ar ģimenes tradīciju, jo viņa tēvu šajā jomā raksturo kā lielu autoritāti. Pēc studijām 1993. gadā viņš sāka strādāt Zemkopības ministrijā par Ārējo sakaru departamenta vadītāju. “Viņš bija no tās gudro jauniešu komandas, kas pārzināja ārējos sakarus un labi zināja svešvalodas. Diplomāta ceļu viņš bija izvēlējies caur Zemkopības ministriju,” teic bijušais lauksaimniecības ministrs Jānis Kinna. Līdzīgu secinājumu izsaka arī biedrības “Zemnieku saeima” valdes locekle Maira Dzelzkalēja – viņa atceras, ka M. Krams kādreiz privātās sarunās atzinis vēlmi kļūt par diplomātu.

ZM Ārējo sakaru departamentā M. Krams strādājis kopā ar tagadējo biznesa konsultāciju speciālistu un firmas “CPM” valdes locekli Māri Sprindžuku, kurš atceras, ka tā laika ZM valsts sekretārs nelaiķis Jānis Lapše uzticējies jauniem cilvēkiem un devis daudz atbildības, par ko jaunie darbinieki priecājušies. 1997. gadā M. Krams kļuva par ZM valsts sekretāra vietnieku, pēc tam četrus mēnešus darbojas kā premjera Viļa Krištopana padomnieks zemkopības jautājumos. Vēlāk viņš atgriezās Zemkopības ministrijā, kur ministra Aigara Kalvīša laikā strādāja par parlamentāro sekretāru un vēlāk par valsts sekretāra vietnieku. 1999. gadā Marģers Krams piedalījās AS “Lauku Avīze” ierosinātās biedrības “Zemnieku saeima” dibināšanā un bija viens no tās statūtu veidotājiem. “Viņš bija pie biedrības veidošanas smadzenēm. Man šķiet, ka viņš politiski redzēja to, ka zemniekiem nepieciešama spēcīga pārstāvniecība,” teic M. Dzelzkalēja. Turpinot strādāt ministrijā, M. Krams kā valsts sekretāra vietnieks piedalījies dažādās sarunās ar zemniekiem, kā arī citu valstu pārstāvjiem un guvis plašas zināšanas par nozari. M. Sprindžuks saka, ka dziļās zināšanas par nozari viņam devušas iespēju kļūt par vadītāja vietnieku sarunās par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Smaguma centrs tajās bija tieši lauksaimniecības jautājumi. Iepriekš viņš arī piedalījies sarunās par Latvijas iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO).

 

“Viņš bija viens no labākajiem speciālistiem lauksaimniecības nozarē, kad Latvija stājās ES, un gatavoja Latvijas pozīciju savā jomā. Viņam bija arī jātiek galā ar pretrunām, jo no ES puses nāca uzstādījums par tirgus liberalizāciju,” teic M. Sprindžuks.

 

2000. gadā M. Krams no ES sarunu grupas izstājies un viņa vietā amatu ieņēmis M. Sprindžuks. Vēlāk M. Krams kā ZM pārstāvis vadījis sarunu grupu par celulozes rūpnīcas būvniecību, un, balstoties uz neatkarīgu ekspertu atzinumu, paudis viedokli, ka rūpnīcas celšana Latvijā būtu ekonomiski izdevīga. 2000. gadā viņš strādājis PTO kā Tirdzniecības un vides departamenta vecākais ekonomists, bet vēlāk atgriezies ZM kā valsts sekretāra vietnieks. No 2002. līdz 2007. gadam M. Krams strādājis Latvijas pārstāvniecībā PTO. To var uzskatīt par viņa sapņa būt par diplomātu piepildījumu. Zinātāji atzīst, ka dalība sarunu grupās viņam devusi šādu iespēju. Pēc tam M. Krams kļuvis par Latvijas vēstnieku Kanādā un ticis ievēlēts par Otavas diplomātu asociācijas ģenerālsekretāru. Tā ir organizācija, kurā pulcējas lielākā daļa Otavā rezidējošo ārvalstu vēstnieku. Atgriezies Latvijā, viņš kļuvis par ĀM speciālo uzdevumu vēstnieku Eiropas Savienībā (ES) budžeta jautājumos.

Ārlietu dienestam tuvu stāvošas personas norāda, ka M. Krams ir “klusie ūdeņi un nav ieķēpājies”, turklāt vecuma dēļ varētu būt atbilstošāks prezidenta padomnieka statusam. M. Dzelzkalēja teic, ka pašlaik, kad tuvojas ES daudzgadu budžeta pieņemšana un cīņa par Latvijai draudzīgākiem lauksaimniecības tiešmaksājumiem, M. Krams esot īstais cilvēks prezidenta komandā, jo ļoti labi pārzina gan finanšu, gan lauksaimniecības specifiku. “Tagad ir svarīgi, kā savā starpā par šiem jautājumiem izveidosies koordinācija starp Ministru kabinetu, Saeimu un Valsts prezidentu,” sacīja M. Dzelzkalēja.

 

Līdzīgu motivāciju, kāpēc izvēlēts M. Krams, min arī M. Sprindžuks – viņš uzskata, ka prezidentam ārlietās nepieciešams padomnieks, kurš varētu dot padomus, kā nākamajiem septiņiem gadiem panākt Latvijai labvēlīgus finanšu apstākļus kohēzijas un struktūrfondu jomā, kā arī sasaistīt ES finanses un Latvijas budžetu ar Nacionālo attīstības plānu.

 

Jautāta, kādi ir M.Krama mīnusi, Zemnieku saeimas valdes locekle sacīja, ka reizēm viņš visu darot pārāk mierīgi. “No malas kādam var šķist, ka klusāki cilvēki izdara mazāk, taču ir cilvēki, kas vairāk runā nekā dara. Marģers netaisa šovu, par viņa paveikto runā panākumi,” sacīja M. Dzelzkalēja. Viņā esot cīnītāja raksturs. “Pēc ilgāka laika un bez īpaša treniņa viņš piedalījās orientēšanās sacensībās “Magnēts” un savā vecuma grupā bija pirmais,” atceras M. Sprindžuks. “Nesen viņš sāka nodarboties ar vindsērfingu – pirms gadiem trim četriem. Lai iemācītos burāt ar vējdēli, daudz reizes ir jāiekrīt ūdenī un jāspēj piecelties. Tas nozīmē, ka viņā ir cīnītāja gars,” bilst bijušais kolēģis. Diplomāta ģimenē aug trīs dēli Mikus, Reinis un Krišjānis, bet sieva Sandra strādājusi par grāmatvedi.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+