Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
12. augusts, 2013
Drukāt

Šonedēļ izšķirsies Ķemeru liktenis

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Jūrmalas pilsētas dome pagājušajā nedēļā nolēma lūgt Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomi atļaut pašvaldībai ņemt 4,3 miljonu latu kredītu Valsts kasē, lai iegādātos Ķemeru sanatorijas kompleksu. Dome lūdz noteikt, ka aizņēmums atmaksājams 20 gados, sākot ar 2014. gada 30. septembri. 


Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truk­snis uzskata, ka stingrā finanšu disciplīna un saprātīgā nodokļu politika pilsētā pēdējos trīs gados palīdzējusi uzlabot finanšu situāciju Jūrmalā, tāpēc pašvaldība var atļauties ņemt kredītu. Aprēķināts, ka valstij ikgadējā atdodamā naudas summa varētu būt 0,5% no pašvaldības budžeta gada ieņēmumiem. Valdība nav izrādījusi nekādu interesi par nesekmīgi pirms divpadsmit gadiem privatizētās Ķemeru sanatorijas atgūšanu valsts īpašumā, tāpēc pašvaldība lūdz valsts varas pārstāvjus nelikt šķēršļus sanatorijas un tai piederošo objektu iegādei. Tāpat kā Rīgas pilij ir steidzami jāuzliek jumts, arī Ķemeru sanatorija ir steidzami jāsagatavo ziemas sezonai. Ja tai vēl vienu gadu jāpaliek bez apkures, maz paliks pāri no jau tā smagi cietušā Eižena Laubes projektētā neoklasicisma parauga – valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa.

Likums uzliek par pienākumu pašvaldībām rūpēties par valsts nozīmes kultūras pieminekļiem un ļauj šim nolūkam ņemt kredītu. Taču Jūrmalas gadījumā sanatorijas kompleksā ietilpst ne tikai kultūrvēsturiskais piemineklis, bet arī vairākas tehniskās ēkas – sūkņu stacija, poliklīnika, no kuras palikusi neliela daļa, jo pārējā nodegusi, kā arī citi nelieli objekti, kas nav pieminekļi, bet bez kuriem piemineklis pastāvēt nevar.

Tādēļ pagājušajā nedēļā Jūrmalas dome bija spiesta precizēt savu lēmumu, teorētiski atdalot kultūrvēsturisko daļu, kas ir vairāk nekā 90% no pirkuma vērtības, un nu jau lūdzot iespēju Valsts kasē ņemt kredītu tikai vēsturiskās daļas iegādei. Tehniskās ēkas tiks iegādātas no savas pašvaldības budžeta. Dome ļoti cer, ka īpašumu pirkšanai netiks likti nevajadzīgi birokrātiski šķēršļi, kas liegtu operatīvi rīkoties.

 

Cer, ka neliks šķēršļus

Lai pārliecinātos, vai no valsts puses nav kādi pašvaldībai nezināmi zemūdens akmeņi, kas liegtu ņemt kredītu sanatorijas un tai piederošo objektu saglābšanai, jautājums par pašvaldības vēlmi iegādāties Ķemeru sanatoriju aktualizēts arī Lielo pilsētu asociācijas un valdības pārstāvju sēdē, ko nedēļas nogalē notika Ministru kabinetā.

G. Truksnis: “No valdības vadītāja Dombrovska un finanšu ministra Vilka saņēmu apliecinājumu, ka nekādu šķēršļu nav. Līdz šim esam saņēmuši atbalstu arī no Finanšu ministrijas valsts sekretāres Baibas Bānes un departamenta direktores Jolantas Plūmes. Ļoti ceram, ka valsts, ja reiz nespēja saglabāt savā īpašumā mūsu nacionālo lepnumu Ķemeru sanatoriju, to netraucēti ļaus darīt pašvaldībai.”

Šo trešdien Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padome lems, vai atļaut pašvaldībai ņemt kredītu Valsts kasē.

 

Ceļš prom no stagnācijas

Bet tikmēr pašvaldībā strādā Ķemeru teritorijas attīstības darba grupa, kuras uzdevums ir sagatavot Ķemeru sanatorijas kompleksa saglabāšanas un attīstības juridiskos un sociāli ekonomiskos modeļus. Tajā iekļautas pašvaldības amatpersonas, tiks piesaistīti arī eksperti finanšu un juridiskos jautājumos. G. Truksnis uzsvēra, ka kurortoloģijas attīstība ir pirmais punkts Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģijā 2010. – 2030. gadam. Arī valsts atzinusi kurortoloģijas nozīmi, iekļaujot to Nacionālajā attīstības plānā 2014. – 2020. gadam. Tātad arī valstiskā līmenī atzīts, ka šī nozare ir īpaši atbalstāma. Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs atzina, ka kurortoloģija ir cieši saistīta ar tūrisma nozares attīstību, un uzsvēra, ka Jūrmalā arvien pieaug tūristu skaits. Salīdzinot tūristu skaitu šā gada pirmajos trīs mēnešos un šajā pašā laikā pērn, tas esot palielinājies par desmit procentiem. Tūristi uz Jūrmalu brauc ne tikai no Krievijas, bet arī daudzām citām valstīm.

Pilsētas saimnieks uzskata, ka četri kilometri, kas šķir Ķemeru sanatoriju no jūras, nebūs šķērslis sanatorijas attīstībai, jo līdz jūrai, piemēram, ar pasažieru busu var nokļūt dažās minūtēs. “Reti kur Eiropā dziednieciskie resursi – sēra, broma sāls, nātrija minerālūdeņi un dūņas – ir tiki tuvu jūrai. Par zemu nevajadzētu novērtēt arī svaigo priežu gaisu,” sacīja G. Truksnis.

Līdz ar sanatorijas attīstību izredzes izkļūt no stagnācijas ir visai Ķemeru teritorijai, jo veidosies jaunas darba vietas. G. Truksnis pastāstīja, ka drīzumā Ķemeros ekspluatācijā tiks nodots bērnudārzs ar 100 vietām. Tas būvēts ar perspektīvu, ka Ķemeri attīstīsies. Bet vispirms jāglābj Ķemeru sanatorija no sabrukšanas, un tam ir nepieciešams kredīts. “Mēs šobrīd neprasām nevienam žēlastības dāvanas, mēs gribam darīt svētīgu darbu – glābt kultūrvēsturisku pērli un attīstīt Ķemerus,” saka G. Truksnis.

 

Viedoklis

Mihails Malkiels, kūrorta, rehabilitācijas centra “Jaunķemeri” direktors: “Ķemeru sanatorijai jākļūst par eiropeisku kūrortu – vietu, kur ārstē. Tajā jāiegulda Eiropas Savienības fondu nauda, par kuru jāatjauno visi vēsturiski arhitektoniskie jaukumi. Tāpat tas ir Lietuvā un Igaunijā, bet tur šajā jautājumā sokas krietni labāk. Netālu ir Tukuma lidlauks, no kura klientiem nav tālu līdz Ķemeriem, un nav taču grūti izdomāt, kā viņus turp nogādāt.

Man šķiet, ka Trukšņa kungam vajadzētu izveidot izglītotu un profesionālu padomi, kas gādātu par Ķemeru sanatorijas attīstību. Noteikti vajadzētu parūpēties, lai uz Ķemeriem atbrauc mūsu Eiropas Parlamenta deputāti, jo viņiem būtu jāpalīdz šo kūrortu izveidot par Eiropai nozīmīgu ārstniecības vietu. Par Ķemeriem vienmēr bijusi interese arī valsts prezidentiem – kopš vadu Jaunķemerus, sanatorijā ir viesojušies visi prezidenti, izņemot Andri Bērziņu, bet viņam vēl ir laiks šurp atbraukt. Es nebaidos no konkurences un priecāšos, ja Ķemeros būs vēl viens augstas klases kūrorts.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+