Šonedēļ pieņems Rīgas Brāļu kapu restaurācijas darbus 0
Četros gados Rīgas Brāļu kapu Noslēdzošās sienas restaurācijai tauta ziedojusi 167 000 eiro, un 15. oktobrī restaurācijas darbus pieņems Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, Rīgas pieminekļu aģentūras pārstāvji un Rīgas domes vadība, LA.lv pavēstīja Rīgas brāļu kapu fonda pārstāve Inga Jaunzeme-Grīnvalde.
Noslēdzošās sienas Labās puses restaurācija tika veikta laika periodā no šā gada 5. maija līdz 10. oktobrim, un šiem darbiem tika iztērēti 32 697 eiro, kas savākti pērn 11. novembra akcijā sadarbībā ar LTV 1 no tautas un no sponsoru ziedojumiem. Par ziedotajiem līdzekļiem pabeigti restaurēto Strēlnieku bareljefu montāžas un nostiprināšanas darbi RBK sienā, restaurēti heraldiskie tēli Zemgale un Kurzeme, desmit apriņķu ģerboņi, kas simbolizē 250 novadus, uz leju vērstais zobens – Latvijas miermīlības un vienlaicīgi spēka un aizsardzības simbols, Strēlnieku bareljefi.
Noslēdzošās sienas restaurācijas darbus vadīja Rīgas pieminekļu aģentūras galvenais speciālists Ivo Graudums, darbus veica restauratori Edgars Janočko, Kalvis Ozoliņš, Māra Redoviča.
Mirdza Stirna, RBKLVMF valdes priekšsēdētāja: “Ar prieku un lepnumu mēs varam teikt, ka esam restaurējuši visu Noslēdzošo sienu. 28. oktobrī Fonds aicina un gaida visus Latvijas iedzīvotājus uz svinīgo Rīgas Brāļu kapu simtgades atceres pasākumu. Ar godbijību, pateicību un cieņu sakām paldies visiem ziedotājiem, visiem, kas mūs atbalstījuši visdažādākajos veidos, Latvijas pilsētu un novadu pašvaldībām.”
RBKLVMF Fonda prezidents ģenerālis Juris Vectirāns norāda, ka Brāļu kapi ir visnozīmīgākais Latvijas memoriāls, kas izveidots godinot par valsts brīvību un neatkarību kritušo karavīru piemiņu: “Kapos guldīti aptuveni 2000 varoņi, to skaitā ap 200 nezināmie. Brāļu kapu ansamblī harmoniski savienota arhitektūra, tēlniecība un ainava. Tas ir pirmais šāda veida ansamblis Eiropā. Rīgas Brāļu kapi ir mūsu latvju tautas vienotības, kopīga spēka, centienu, cerību un pārliecības simbols.”
Jau šonedēļ. 15. oktobrī, īsi pirms Rīgas Brāļu kapu simtgades svinīgajiem pasākumiem restaurācijas darbus pieņems Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, Rīgas pieminekļu aģentūras pārstāvji un Rīgas domes vadība.
Izziņai:
1915. gada 15.oktobrī (pēc jaunā kalendāra 28. oktobrī) Ķeizarmežā, Doma un Pētera baznīcas kapos (tagadējos Meža kapos) tika guldīti trīs varoņi – pirmie kritušie latviešu strēlnieki, kuri atdeva savas dzīvības par Latviju kaujā pret vāciešiem Tīreļpurvā. Viņu apbedīšanas vieta kļuva par pamatu mūsu tautas Svētnīcai – Rīgas Brāļu kapiem. Pirmo 18 – 19 gadus jauno kritušo Latvijas aizstāvju vārdi: Jēkabs Voldemārs Timma, Andrejs Stūris, Jānis Gavenass.
1923. – 1936. gadā memoriālā ainava, atbilstoši tēlnieka Kārļa Zāles iecerei izveidota par ainavisku, arhitektonisku un tēlniecības ansambli. Ansambļa arhitektoniskos darbus vadīja profesors akadēmiķis P. Feders. Brāļu kapa ansambļa iekārtošanā piedalījās arī arhitekts A. Birzenieks, tēlnieki M. Šmalcs, N. Maulics, P. Banders u.c.
Brāļu kapu memoriālais ansamblis iesvētīts Lāčplēša dienā – 1936. gada 11. novembrī.
