Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
6. februāris, 2012
Drukāt

Šoreiz patriotu domas nedrīkst dalīties

resnais_leta

Sestdien biedrības “Latvijas politiski represēto apvienība” (LPRA) 23. konferencē visvairāk sprieda, kā šodien palīdzēt savai nacionālajai valstij un referendumā savākt lielu balsu pārsvaru pret krievu valodu kā otru valsts valodu.

 

Rīgas Latviešu biedrības Lielajā zālē bija pulcējušies 237 delegāti no 54 biedrības nodaļām. Ar strēlnieku dziesmu “Klusa, klusa latvju sēta” un citām patriotiskām melodijām Policijas koledžas vīru koris “Justus” radīja sirsnīgu, emocionālu noskaņojumu, atgādinot, cik sūri latvieši ir cīnījušies par savu zemi un brīvību. Bet šobrīd daudzos ir satraukums. LPRA valdes priekšsēdētājs Gunārs Resnais, tāpat citi runātāji, pauda neizpratni, kāpēc varēja notikt tā, ka nepilsonis sāka vākt parakstus par valsts pamatlikuma grozīšanu un neviens šo akciju neapturēja, un ļoti slikti būs, ja pilsoņi nostāsies cits pret citu. “Nevar attaisnot to gulēšanu, ka netika aizliegta šo parakstu vākšana,” sacīja G. Resnais un pārmeta latviskajām partijām bezdarbību. Viņš sprieda, ka varbūt ir vajadzīgs visas tautas vēlēts prezidents, kurš nebaidītos no iespējas tikt atlaistam no amata.

 

Politiķi no NA un ZRP

LPRA uz konferenci tika aicinājusi politiķus no Saeimas četrām latviskajām partijām, taču ieradušies bija tikai Nacionālās apvienības pārstāvji – tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš un Saeimas deputāte Inese Laizāne, kā arī Saeimas deputāts Zatlera Reformu partijas biedrs Romualds Ražuks.

“Kāpēc pieteikums Satversmes tiesai tapa tik vēlu? Kāpēc valsts drošības iestādes bija tik bezdarbīgas?” politiski represētie jautāja tieslietu ministram, kurš uzskata referendumu par prettiesisku un neleģitīmu. G. Bērziņš aicināja – visiem ir jādodas un jānobalso pret krievu valodu kā otru valsts valodu, saprotot – jo mazāks skaits būs nobalsojis pret un mazāka būs starpība starp pret un par, jo lielākas iespējas mūsu nedraugiem būs teikt, ka problēma pastāv un tā ir jārisina.

 

Drošības iestādēm jānoskaidro, no kādiem līdzekļiem tika finansēta parakstu vākšanas kampaņa. “Būtu jāpanāk, ka jebkuras provokācijas, kas vērstas uz valsts pamatu graušanu, tiktu nocirstas pašā saknē,” uzsvēra ministrs.

 

Inese Laizāne stāstīja, ka arī viņas tēvs ir politiski represēts – 1949. gadā aizvests uz vagonu tieši no skolas sola, un izsūtījumā viņam bijusi līdzi tikai soma ar grāmatām, mīlestība pret Latviju un bezgalīga vēlme atgriezties. Tagad tēvs meitai kā NA politiķei bieži prasot: “Kāpēc jūs atkal nokavējāt, kāpēc tik vēlu kaut ko darāt?”

I. Laizāne sacīja, ka šonedēļ Daugavpilī uzzinājusi – tur uz latviešu valodas kursiem stundas laikā pieteikušies 186 cilvēki. Tāpēc viņa pārdomā, kā labāk uzrunāt tos cittautiešus, kuri mīl Latviju, grib iemācīties latviešu valodu un atzīst, ka vienoties var uz latviešu valodas un kultūras pamata.

 

Sev, līdzpilsoņiem un pasaulei

Politiski represēto apvienība, vēloties uzrunāt un aicināt uz saprašanos cittautiešus, konferencē apstiprināja divus aicinājumus, ko, pārtulkotus krieviski, nosūtīs krievu plašsaziņas līdzekļiem. Šajos vēstījumos ir skaidroti Latvijas vēstures fakti, piemēram, ka 1941. un 1949. gada deportāciju upuru vidū katrā reizē bija arī apmēram 800 Latvijas krievu. Šo faktu savā uzrunā konferencē pieminēja biedrības “Memoriāls” priekšsēdētāja Ruta Ozoliņa. Vēstulē krievu medijiem tiek vaicāts, vai patiešām mūs, latviešus, Latvijas zemes pamatiedzīvotājus, kāds uzskata par ienaidniekiem, jo tāds iespaids rodas no parakstu vākšanas kampaņas reklāmas rullīšiem. Vai kāda no krievvalodīgajām avīzēm būs uz šiem vēstījumiem reaģējusi un, ja būs, tad ar kādu attieksmi, redzēsim šonedēļ.

Viesis no “Daugavas vanagu” organizācijas – Centrālās valdes priekšsēdis Andrejs Mežmalis – aicināja visus referendumā balsot pret naidu, pret pilsoņu sašķeltību un mudināja: “Ņemiet līdzi ģimenes locekļus, draugus, paziņas, kaimiņus!” A. Mežmalis, daloties pārdomās par ārzemēs novēroto, cik daudz melu un dezinformācijas tur parādās par Latvijas valsti, uzsvēra, ka šai dezinformācijai jāliek pretim patiesa informācija. Viņš pirms 16. marta visiem Saeimas deputātiem dāvinās grāmatu par latviešu leģionu.

Par to, kādu signālu pasaulei dos referenduma rezultāti, ir runa arī konferencē nolasītā Latvijas tautai adresētā atklātā vēstulē, kuru kā pirmie parakstījuši Ieva Akuratere, Anna Rancāne, Zigmunds Skujiņš, Oļģerts Kroders un Terēze Broka:

 

“Šis nav balsojums par politiķiem vai partijām, kad arī patriotu domas varētu dalīties. Šī ir izvēle starp godu un kaunu. Tāpēc jābalso PRET mūsu valodas un tautas noniecināšanu. PRET etniska naida kurināšanu Latvijā. PRET cittautiešu – mūsu līdzcilvēku – izmantošanu netīrās politiskajās spēlēs. PRET latviešu tiesību uz savu nacionālu valsti apšaubīšanu.

 

Jā, mums nav jābaidās no parakstiem referenduma prasītāju sarakstā. Mums jābaidās no savas pasivitātes, kas pasaulei vēstītu par tautu, kam vienaldzīgs savas valsts liktenis. Tas būtu signāls postpadomju ambīcijās dzīvojošajai kaimiņvalstij rīkot jaunas provokācijas.”

Konferences delegāti pauda satraukumu, vai visi gados vecie cilvēki ziemas salā tiks uz referendumu, un aicināja ikvienu vērsties par to savā pašvaldībā, lai tā 18. februārī nodrošina transportu uz iecirkņiem, kā arī parūpēties, lai cilvēku iesniegumus par balsošanu mājās laikus nogādā vēlēšanu komisijai. Lai pārliecinātu svārstīgos un neizlēmīgos, jālūdz skolotāji runāt par tautas nobalsošanu ar audzēkņiem, un tad bērni savukārt atgādinātu par to vecākiem.

 

Būs piemiņas vieta Karagandā

Ziņojumā par LPRA padarīto valdes priekšsēdētājs pieminēja, ka 14. jūnijā Komunistiskā terora upuru piemiņas brīdis pie Brīvības pieminekļa jau otro gadu bijis starptautisks pasākums, jo, valdības aicināti, ziedu nolikšanas ceremonijā piedalās arī ārzemju vēstnieki. Un starptautisks skanējums būs arī šovasar plānotajam notikumam tālajā Kazahstānā – piemiņas vietas atklāšana politiski represētajiem bojāgājušajiem latviešiem Karagandā.

 

Aicinājums

Biedrības “Latvijas Politiski represēto apvienība” 
23. konferences aicinājums Latvijas pilsoņiem

Situācijā, kad Latvijas politisko partiju veidotā valsts pārvalde nav spējusi nodrošināt Satversmes pirmo četru pantu neaizskaramību un Latvijas neatkarībai naidīgi spēki rīko akciju, kas vērsta pret Latvijas valsts nacionālo identitāti, pret latviešu tautu, cenšoties tai uzspiest krievu valodu kā otro valsts valodu, radot etnisku nesaticību, pazemojot latviešus kā nāciju, mēs, PSRS komunistiskā režīma politiski represētie, aicinām visus latviešus un cittautiešus, kam dārga ir Latvijas valsts, tās nākotne, 18. februārī nepalikt mājās un paust visai pasaulei mūsu nostāju.

Piedalīsimies referendumā, lai vienprātīgi nobalsotu pret krievu valodas izsludināšanu par otro valsts valodu Latvijā, jo tikai vienots “pret” var pārtraukt šo Latvijas neatkarībai draudošo procesu.

Dievs, svētī Latviju!

4. februārī, Rīgā

 

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+