Pasaulē
Eiropa

Soross: Bēgļu krīze var nobeigt ES, kas pārvērtusies par “kreditoru un debitoru savienību”7

Foto – LETA/EPA

Intervijā* žurnāla “The New York Review of Books” jaunākajam izdevumam pretrunīgi vērtētais finansists un filantrops Džordžs Soross norāda, ka mūsdienās ES saskārusies ar “piecām vai sešām” krīzēm vienlaikus.

Ar to viņš domā imigrācijas un eirozonas krīzes, “jaunās un nacionālistiskās” Ungārijas un Polijas valdības, Putina agresiju pret Ukrainu un Lielbritānijas iespējamo izstāšanos no ES. Pēc viņa domām, Eiropas līderiem jāapzinās, ka šie apdraudējumi var iznīcināt ES. Interviju caurvij arī patvēruma meklētāju krīzes jautājums.

Filantrops norāda, ka Grieķijas krīze iemācījusi Eiropas iestādēm, kā kulties cauri vienai krīzei pēc otras, taču tagad situācija mainījusies, jo ES jārisina piecas vai sešas krīzes vienlaikus.

“Eiropas Savienībai bija jābūt brīvprātīgai vienlīdzīgu valstu savienībai, bet eirokrīze padarīja šo savienību par kreditoru un debitoru savienību, kur debitoriem ir grūtības ar saistību izpildi, bet kreditori nosaka nosacījumus, kuri debitoriem jāpilda. Attiecības nav nedz brīvprātīgas, nedz vienlīdzīgas. Migrācijas krīze radījusi arī citas plaisas. Tāpēc ES pastāvēšana ir apdraudēta,” piebilst Soross.

Viņš norāda, ka nepastāv Eiropas patvēruma politika, un par to atbildība jāuzņemas Eiropas iestādēm, kā arī kritizē ES dalībvalstis, ka tās katra rūpējas par savām interesēm. “Tas ir pārvērtis pieaugošo bēgļu plūsmu no risināmas problēmas par akūtu politisko krīzi. Katra dalībvalsts ir egoistiski pievērsusies tikai savām interesēm, bieži rīkojoties pretēji citu valstu vēlmēm. Tas radījis paniku patvēruma meklētāju vidū, sabiedrībā un tiesībsargājošajās iestādēs. Galvenie upuri ir patvēruma meklētāji,” intervijā uzsver Soross.

Viņš piebilst, ka atbalsta kopēju Eiropas patvēruma politiku, kas ļautu atjaunot kontroli pār Eiropas un nevis nacionālu valstu robežām. Šādā gadījumā, pēc filantropa domām, patvēruma meklētāji nonāktu Eiropā droši un organizēti un ar tādu ātrumu, kādā ES spētu tos uzņemt. “Lai šis plāns būtu visaptverošs, tam jāšķērso Eiropas robežas. Uzturēšanās pašreizējā atrašanās vietā vai netālu no tās ir mazāk traumējoša un lētāka potenciālajiem patvēruma meklētājiem,” skaidro Dž. Soross.

Viņš uzskata, ka šādus izdevumus nav iespējams segt no pašreizējā ES budžeta, tomēr to varētu darīt, laižot apgrozībā ilgtermiņa obligācijas. “Obligāciju apkalpošanas slogu varētu taisnīgi sadalīt starp tām dalībvalstīm, kas uzņem bēgļus, un tām, kas atsakās to darīt vai ieviest īpašus ierobežojumus,” spriež Soross.

Intervijā Dž. Soross slavina Vācijas kancleri Angelu Merkeli, kura viņa ieskatā sevi pierādījusi kā līderi un paredzējusi, ka migrācijas krīze var sagraut Eiropas Savienību. “Es joprojām ļoti kritiski attiecos pret viņas taupības politiku. Bet pēc tam, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzbruka Ukrainai, viņa kļuva par ES un netieši arī par brīvās pasaules līderi. Pretojoties Krievijas agresijai, Merkele kļuva par līderi, kas riskēja, neskatoties uz valdošo viedokli,” pauž Soross.

Intervijā var just, ka viņam ir personiskas simpātijas pret Vācijas kancleri līdzīgās pieredzes dēļ. “Es to uztveru ļoti personīgi. Jo es stingri atbalstu atvērtās sabiedrības vērtības un principus, un tas ir saistīts ar manu personīgo pieredzi – būdams ebrejs, es pārcietu holokaustu nacistu okupācijas laikā Ungārijā. Un es uzskatu, ka viņai arī ir tādas pašas vērtības saistībā ar viņas personīgo pieredzi, jo Merkele uzauga Austrumvācijā, kad tur valdīja komunistu režīms, un viņu ietekmēja tēvs, kas bija garīdznieks. Tāpēc es esmu Angelas Merkeles atbalstītājs, lai gan mūsu viedokļi par daudziem svarīgiem jautājumiem atšķiras. Merkele pareizi paredzēja, ka migrācijas krīze var sagraut Eiropas Savienību,” uzsver filantrops.

Viņš arī velta skarbu kritiku Polijas un Ungārijas valdībām, jo Polijas politiķis Jaroslavs Kačiņskis un Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns “vēloties izmantot etniskā un reliģiskā nacionālisma kombināciju, lai atrastos pie varas”.

“Savā ziņā viņi mēģina atjaunot tādu viltus demokrātiju, kāda starpkaru periodā valdīja admirāļa Hortija Ungārijā un maršala Pilsudska Polijā. Nonākot pie varas, viņi var pārņemt tādas demokrātiskas institūcijas, kam būtu jābūt autonomām, piemēram, centrālo banku vai konstitucionālo tiesu. Orbāns to jau ir izdarījis, bet Kačiņskis tikai uzsācis. Un būs grūti viņus no šīs pozīcijas gāzt,” intervijā savu viedokli pauž Soross.

Intervijā izdevumam Soross uzsver, ka Lielbritānijas interesēs ir palikt ES un Ukraina ir paveikusi gandrīz neiespējamo, izdzīvojot divus gadus ilgā cīņā ar tik daudziem ienaidniekiem. “Tomēr Ukrainai nepieciešams daudz lielāks atbalsts no ārpuses, jo valsts ir nogurusi. Piesienot Ukrainu īsā finanšu pavadā, Eiropa atkārto to pašu kļūdu, ko pieļāva Grieķijas gadījumā,” piebilst Soross.

Savs spriedums viņam ir arī par Putina uzsākto kampaņu Sīrijā, un Krievijas prezidentu viņš sauc par “lielisku taktiķi”, jo ar iesaistīšanos Sīrijas konfliktā Putins saredzējis iespēju uzlabot Krievijas stāvokli pasaulē. “Viņš bija gatavs izdarīt spiedienu, līdz brīdim, kad saskartos ar nopietnu pretestību. ASV prezidentam Barakam Obamam viņš bija jāizaicina daudz ātrāk. Ja Obama būtu pasludinājis lidojumu aizlieguma zonu virs Sīrijas, kad Krievija sāka lielā apjomā sāka piegādāt militāro aprīkojumu, Krievijai tas būtu jāievēro,” spriež Soross.

*Interviju veicis Vācijas ekonomiskas žurnāla “WirtschaftsWoche” Berlīnes redaktors Gregors Pēters Šmics

LA.lv