Mobilā versija
+7.0°C
Leonīds, Leonīda
Ceturtdiena, 19. oktobris, 2017
28. janvāris, 2017
Drukāt

Šortkats, ekrānšāviņš un citi jocīgie valodas zvēri (5)

Gata Šļūkas zīmējumsGata Šļūkas zīmējums

Vairāki “LA” lasītāji pievērsuši uzmanību, ka elektronikas un telekomunikāciju nozares uzņēmumi bieži vien kā pašus par sevi saprotamus latviešu valodā izmanto angļu vārdus. Vai anglisko terminu izmantošana ir tur strādājošo speciālistu kaprīze vai arī izlīdzēšanās tāpēc, ka trūktu atbilstīgu latvisko terminu?

Par to – sarunā ar Edu­ardu Caunu, Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas informācijas tehnoloģijas, telekomunikāciju un elektronikas terminu apakškomisijas ilggadējo vadītāju.

 

Cilvēkos, kuri neprot angļu valodu, neizpratni izraisa tādi vārdi kā, piemēram, “Lattelecom” piedāvātais “Shortcut”. Viņi jautā, kas tas tāds un vai ir atbilstīgs latvisks termins?

E. Cauna: “Shortcut” ir “saīsne”. Šo datorterminu izmanto, lai apzīmētu iespēju nokļūt kaut kādā vietā datorā pa īsāku ceļu. Grafisko apzīmējumu sauc par īsinājumikonu, uz kuras klikšķinot, vai nu nokļūst vajadzīgajā mapē, vai arī saīsni var veidot jau konkrētam failam. Bieži programmas, kas atrodas uz mūsu datora darbvirsmas, ir saīsnes – piemēram, “Word” saīsne, “Excel” saīsne. Īsā ceļa ideja jeb metafora ir izmantota produktā, kas nosaukts par “Shortcut” – tas ir it kā īsceļš, lai nokļūtu pie filmām, raidījumiem. Jaunā paaudze, kas ikdienā lieto angļu valodu, protams, saprot šo nozīmi.

Tiem, kas nezina angļu valodu, šis “Shortcut” ir mulsinošs un neko neizsaka. Tas ir ļoti dīvaini, ka mediju telpā tie, kas apkalpo lielāko daļu sabiedrības, neizvēlas latviskus nosaukumus, pat ne anglicismus, bet angļu vārdus. Ja būtu “šortkats” – ar “š” un galotni “s” – tas būtu uztverams kā joks un tomēr latviešu valodas vārds. Bet nepārveidots angļu vārds mūsu valodas telpā ir ļoti jocīgs.

Turklāt tā ir darījušas vairākas mediju kompānijas. Latvijas sabiedrisko mediju portālā ir “Replay”‘ – šis angļu vārds nozīmē “atkal atskaņot”. Līdzīgi ir TV3 un LNT kopīgajā produktā – “TVPlay”. Viņi paši piedāvājuši alternatīvu “skaties.lv”. Taču, kad šo adresi ierakstām, tik un tā mūs aizved uz “TVPlay”.

 

Jaunā paaudze, kas bieži izmanto angļu valodu, arī saka nevis “e-pasta adrešu saraksts”, bet “mailingliste” un tamlīdzīgi.

Šai paaudzei valodas izjūta ir citāda nekā viņu vecākiem. Lēmumus par to, kā saukt šīs sadaļas, pieņem cilvēki, kuriem šķiet dabiski ikdienā lietot angļu valodu kopā ar latviešu valodu. Turklāt viņiem jūk valodas reģistri. Piemēram, viens no portāliem, pirms vairākiem gadiem veidojot jaunu dizainu, blakus tādām sadaļām kā “ziņas”, “izklaide” ieviesa sadaļu “multenes”. Avīžu un portālu rubrikas parasti veido kā vienu kopu noteiktā stilā. Bet šis vārds “multenes” ir no cita – neformālā, rotaļīgā, daļēji žargoniskā – valodas reģistra. Kad iznāca par to runāt, portāla veidotāji bija pārsteigti: “Kur ir problēma?”

Augstskolu pasniedzēji, kuri māca tulkošanu, arī novērojuši, ka jauniešiem jūk izpratne par valodu, jo viņi maz lasa latviešu valodā un vairs nesajūt atšķirību, kādā kontekstā kuru vārdu lietot.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Pasaulē ir tikai divas datorvalodas – angļu un latviešu.
    Idiotisms ar savām saīsnēm, akritnēm un lietotnēm!

  2. “Grafisko apzīmējumu sauc par īsinājumikonu, uz kuras klikšķinot, vai nu nokļūst vajadzīgajā mapē, vai arī saīsni var veidot jau konkrētam failam.”

    Lēnām, bet jūsu darbs tomēr iespaidu atstāj. Kādreiz pat nepieņēmu vardu “dators” – likās tāds pamuļķīgs, tagad jau pats lietoju. Paldies! Sevišķi, ja tiešām skataties procesam līdz, kas ieietās un kas nē – tātad neesat ierakušies!

    Tomēr latviskotu Windows -u pat redzējis neesmu, kur nu vēl lietot – neesmu daunis, it kā…
    Krievijā gan tomēr lieto krieviskotu – pat viņu programmistu saitos gadās sastapties ar problēmu, vai kāds produkts ir krieviskots, vai nav, kas, protams, smieklīgi vismaz šā līmeņa IT darbiniekiem.

  3. Vienkārši sakot- nav vajadzīga mūsu neizteiksmīgā, neskanīgā, nepilnīgā latviešu valoda. Liksim angļu vārdiem klāt latviskās “astītes”, sāksim skolās mācīt englatviš un pēc pāris paaudzēm viss būs atrisināts. Likumdevēji klusē, valodnieki mēmi, saki nu vēl, ka ir tāda “valsts valoda”. Vienu brīdi dzirdēja, ka būšot sabiedriskie brīvprātīgie valodas sargi, bet tagad klusums, būs vai galu dabūjuši vēl nedzimuši.

  4. Valodniekiem un visiem citiem pirms visādus stulbus vārdus izdomāt der vārdnīcas palasīt. Ekrānšāvinš var tikt saprasts dažadi, bet viens attēls no filmas ir kadrs. Lai nejauktu ar citiem kadriem var rakstīt kinokadrs vai videokadrs ja tas nav fotokadrs.

Draugiem Facebook Twitter Google+