Nav kur kāju spert. Šoruden purvos ļoti laba dzērveņu raža 0
Rādās, ka vienīgais ražas labums no šī gada lietavām ir meklējams purvā. Gan ogotāji, gan iepircēji vēsta, ka dzērveņu raža šogad būšot ļoti laba. “Ieejot purvā, nezini, kur kāju spert,” dzērveņu izvietojumu ar paklāju salīdzina ikgadējā ogotāja Ilze Anna Štekele.
Valsts likumdošanā nav noteikts datums, no kura drīkst sākt lasīt purva dzērvenes. Tomēr regulējumu savos saistošajos noteikumos ir paredzējušas atsevišķas pašvaldības, kuras nosaka, ka dzērvenes lasāmas, tikai sākot no 10. septembra.
Purva dzērvenes pūdercukurā ir viens no Bauskas uzņēmuma “Kronis” ražotajiem produktiem. Vadītājs Aivars Svarenieks zina teikt, ka salīdzinājumā ar pērno gadu šogad situācija purvā ir krietni labāka. “Šajā sezonā plānots pārstrādāt aptuveni piecpadsmit tonnas dzērveņu. Lai gan Latgali skāruši pamatīgi plūdi, rādās, ka šī gada raža būs patiešām laba. Ogas iepērkam visā valstī – gan mūsu pusē, gan Austrumlatvijā. Galvenajos kritērijos neietilpst vieta, no kurienes nāk ogas, bet gan tas, lai piegādātā produkcija ir kvalitatīva un par labu cenu. Dzērvenes iepērkam pa 2,5 – 3 eiro kilogramā. Protams, konkurence mūsdienās ir liela, bet dzērvenes pūdercukurā nav mūsu galvenais produkts. Klientus piesaistām ar to, ka esam uzņēmums ar stabilām vērtībām, darbojamies jau kopš padomju laikiem,” pārliecināti saka A. Svarenieks.
“Ieejot purvā, nezini, kur kāju spert – kā paklājs. Šogad būs ļoti laba raža. Ogoju Bērzpilī, no agra rīta līdz vēlam vakaram. Ja tā parēķina, ik gadu salasu ap 200 litriem dzērveņu. Pircēju interese ir liela, šobrīd liels ir brūkleņu pieprasījums. Salasītās ogas pārdodu gan mazos apjomos, gan vairumā, piemēram, kafejnīcām Gulbenē un Rēzeknē,” zinoši skaidro ogotāja Ilze Anna Štekele. Lai gan konkurence patiešām esot liela, ogotājai tas raizes nesagādā. Gadu laikā nostabilizējušies pastāvīgie klienti, kas uzticīgi pērk ogas. “Pašlaik precīzu cenu nevaru pateikt, bet domāju, ka tie varētu būt 1,20 – 1,50 eiro litrā. Mūsu pusē šogad lielu skādi nodarījuši plūdi, bet dzērvenēm tie nākuši par labu. Šīs ogas mīl ūdeni, jo tās var ilgi uzglabāt svaigā veidā, pārlietas ar ūdeni burkā, kuru noslēdz ar vāciņu. Arī es uz ziemu tā daru, vēl arī saldēju un gatavoju ievārījumu,” pieredzē dalās I. A. Štekele.
Vidzemniece Maruta portālā ss.com jau augusta izskaņā ievietojusi sludinājumu, ka vēlas iepirkt dzērvenes vairumā. “Esam maziņš uzņēmums, katru gadu iepērkam apmēram tonnu dzērveņu un tās izmantojam tālākai pārstrādei. Pārdodam purva dzērvenes pūdercukurā. Esmu pircējs, tādēļ man ogotāji vienmēr teiks, ka purvā ogu maz. Tomēr ir dzirdēts, ka ogu šogad esot daudz. Jau tagad ir kāds, kas piedāvā dzērvenes, bet vēl jāgaida, lai nogatavojas. Cena, par kuru būtu gatava iepirkt ogas, varētu būt 1,30 eiro litrā. Pati esmu vidzemniece, bet jāsaka godīgi, ka ogas pārsvarā iepērku no citu novadu pārstāvjiem – Latgales un Kurzemes. Laikam Vidzemē cilvēki slinkāki,” nosmej Maruta.
Dabas rezervātos dzērvenes lasīt nedrīkst
Pašlaik Rīgas Centrāltirgū dominē brūklenes. Tomēr ir atrodami daži pārdevēji, kas piedāvā Latvijas purvos vāktas dzērvenes, pārdošanas cena – no 2,50 līdz 3 eiro litrā. Ogas gan vēl ir nedaudz pazaļas.
Dabas aizsardzības pārvaldes sabiedrisko attiecību un vides izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa informē, ka valsts likumdošanā nav noteikts datums, no kura drīkst sākt lasīt purva dzērvenes. Regulējumu savos saistošajos noteikumos ir paredzējušas atsevišķas pašvaldības, piemēram, Auces novada pašvaldība noteikusi, ka dabas liegumā “Vīķu purvs” dzērvenes lasāmas, tikai sākot no 10. septembra. “Latvijā ir četri dabas rezervāti – Grīņu, Moricsalas, Krustkalnu un Teiču dabas rezervāts. Tās ir teritorijas ar gandrīz neskartu dabu, kur uzturēties drīkst tikai ar īpašām atļaujām zinātniskās izpētes vajadzībām, lai nodrošinātu dabas procesu netraucētu attīstību. Tādējādi tajās arī ir liegta jebkādu ogu ieguve. Izņēmums gan ir Teiču dabas rezervāts, kurā ogu lasīšanai ir nepieciešama atļauja, kas dod tiesības lasīt ogas rezervāta regulējamā režīma zonā četras dienas gadā: 16. – 17. un 23. – 24. septembrī no saullēkta līdz saulrietam. Kopumā apmēram 1000 atļauju, tās tiek izsniegtas tikai to pašvaldību iedzīvotājiem, kuru teritorijā atrodas Teiču dabas rezervāts – Mētrienas, Barkavas, Murmastienes, Varakļānu un Atašienes pagasta iedzīvotājiem,” norāda Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve.
Dzērveņu ekstrakti cistītu neārstē
Latvijas uzņēmums “MedPro” ražo salīdzinoši unikālu produktu – kapsulas “Dzērveņu ekstrakts”, kas tiek definēts kā uztura bagātinātājs. Augustā Eiropas Komisija noteica, ka cistīta ārstēšanai paredzētos dzērveņu ekstraktu saturošos produktus nedrīkst reģistrēt kā medicīniskas ierīces. Zāļu valsts aģentūra skaidro, ka šāds lēmums pieņemts, jo iepriekš konstatēts, ka dažādās Eiropas Savienības dalībvalstīs minētie dzērvenes saturošie produkti tika kvalificēti atšķirīgi – gan kā uztura bagātinātāji, gan kā zāles, gan kā medicīniskās ierīces.
“MedPro” pārstāve Laima Kalniņa atzīst, ka tas sagādā problēmas, jo uz produkta iepakojuma nav iespējams norādīt to, cik patiesībā lietderīgas šīs kapsulas var būt cistīta slimniekiem un tiem, kam ir nepieciešams uzlabot urīnceļu veselību. Lai gan Latvijā par dzērveņu trūkumu sūdzēties nevar, “MedPro” ražotā dzērveņu ekstrakta sastāvā netiek izmantotas vietējās izcelsmes ogas. “Šī uztura bagātinātāja pagatavošanai izmantojam dzērveņu pulveri, ko iepērkam Eiropā – Francijā, jo esam pilnībā pārliecināti par šīs sastāvdaļas augsto kvalitāti,” norāda L. Kalniņa.
Reproduktoloģe, ginekoloģe – dzemdību speciāliste Alīna Seļezņova izskaidro, ka cistīts ir urīnpūšļa gļotādas iekaisums. “Ar dzērvenēm neviens cistītu neārstē, iekaisuma likvidācijai ir nepieciešamas antibiotikas. Dzērveņu kapsulas rekomendējam lietot cistīta pacientiem, bet kā profilaktisku līdzekli. Tāpat kā gripas laikā ārsti iesaka slimniekiem dzert daudz šķidruma, ēst medu utt. Galvenais dzērveņu ekstrakta efekts ir tāds, ka tas paskābina urīnu, kas veicina iekaisuma ārstēšanu. Tas, kā šie dzērveņu ekstrakti tiek definēti, būtību nemaina, jo urīnceļu iekaisumu tikai ar dzērvenēm izārstēt nevar,” uzsver A. Seļezņova.
