Mobilā versija
+0.5°C
Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds
Ceturtdiena, 23. novembris, 2017
27. jūlijs, 2017
Drukāt

Šovasar festivālos izmanto būvatkritumus

Foto - TVNET/LETAFoto - TVNET/LETA

Vecās būves un būvniecības atlikumu izmantošana šomēnes kultūras festivālā "Komēta" Daugavgrīvas cietokšņa teritorijā.

Akmeņu mūžs ir garāks, nekā būves spēj noturēties. Piemēram, Ankaras cietoksnī Turcijā vienkopus samūrēti grieķu, romiešu, bizantiešu un seldžuku laika artefakti – dažādās akmeņkalšanas tehnikās aptēsti akmeņi. Arī Latvijā akmeņi no bruņinieku pilīm, muižu ēkām un pat ziedokļu akmeņi no vecām kulta vietām nonāk zemnieku māju un saimniecības ēku fundamentos, kas tomēr ir daudz cienījamāk nekā padomjlaika tradīcija kulta akmeņus (un senos kapakmeņus) drupināt šķembās un likt zem ceļiem.

Kā ar citiem būvatlikumiem? Senā latviešu zemnieku tradīcija bija jebkuru lietu, kur ieguldīts cilvēka darbs un materiāls, izmantot līdz detaļas mūža galīgajām beigām. Piemēram, jaucot nost vecas ēkas, pat dzelzs naglas tika izvilktas ārā, iztaisnotas un izmantotas otrreiz. Šāda racionāla pieeja celtniecības atlikumu un demontēto mājas sastāvdaļu izmantošanā ir joprojām novērojama lauku savrupmājās. Privāt-īpašumos, demontējot kādu būvi, meklē iespēju atkārtoti izmantot tās sastāvdaļas. Bieži detaļas no demontētās mājas lieto kāda mazāk nozīmīga objekta, piemēram, saimniecības mājas vai šķūnīša būvniecībā. Atkārtoti izmantojot vecās būvkonstrukcijas, nav jādomā par to deponēšanu vai utilizēšanu.

Pavisam cita pieeja būvniecības atkritumu izmantošanā ir pilsētvidē. Daudzstāvu dzelzsbetona paneļu mājas nojaukšanas laikā veidosies daudz dzelzsbetona lielgabarīta atkritumu, kā arī metāla atkritumi un koka konstrukcijas – logi un durvis. Lielāko tiesu no demontāžas ceļā iegūtiem materiāliem var izmantot atkārtoti. Dzelzsbetona un mūra konstrukcijas speciālās iekārtās samaļ, sašķiro pēc frakciju rupjuma un izmanto ceļu būvei vai laukumu veidošanai. Betona šķembas ir vismaz tikpat izturīgas kā dolomīta šķembas un sanākot lētāk. Izmantot vecu būvkonstrukciju jaunas daudzstāvu ēkas celtniecībā, kur visiem 
būvmateriāliem ir ļoti strikti noteikti kvalitātes rādītāji, diez vai varēs.

Downcycling

Pēc izšķērdīgā enerģijas un materiālu tērēšanas perioda būvmateriālu atkārtota izmantošana ir kļuvusi par saprātīgas resursu ekonomijas principu. Mūsdienās atkārtoti izmantotus (recycling) būvmateriālus var iedalīt divās atšķirīgās kategorijās. Piemēram, ķieģeļi no vecas rūpnīcas. Būvmateriālu noglabāšana (downcycling) būs tad, kad šos vecos ķieģeļus sadrupinās un nobērs celiņa pamatnē. Savukārt par otrreizēji izmantotiem (upcycling) varēs saukt vien tos, kuriem tiks atrasta jauna vieta, kur tos iebūvēt, un tie varēs vēl simt gadus kalpot.

“Pat tad, ja reizēm būvmateriālu otrreizējā izmantošana varbūt nav ekonomiskākais risinājums, tas dabas saudzēšanā ir principiāls jautājums. Piemēram, autoriepas. Tās ir ķīmiski sarežģīts produkts, kura pārstrāde arī ir vidi piesārņojošs pasākums. Tomēr autoriepas labi noder kā lieliskas veidnes betona, kleķa vai smilšu iepildīšanai ēkas pamatu, vai sienu būvniecībai. Šajā virzienā lielākais speciālists un cīnītājs pasaules mērogā ir Maikls Reinolds ar savu zemes kuģa konceptu,” stāsta Krišjānis Lange, zaļās būvniecības entuziasts.

Vecie kokmateriāli

Lai izveidotu lietaskoku, ir patērēts liels darbs, un parasti koks arī pēc ļoti ilga laika, pat tūkstošiem gadu, lielā mērā ir saglabājis savas tehniskās īpašības. Arī Latvijā beidzot sākuši novērtēt vecā koka faktūru un izmanto vecos guļbūvju un šķūņu kokmateriālus jaunām dizaina un konstruktīvām idejām, apšuvuma dēļiem, mēbelēm, sijām, parketam un daudz kam citam.

Atkārtoti logus un durvis ar to kārbu var izmantot, ievietojot jebkurā šķūnītī vai saimniecības ēkā kā gaismas avotu, un nevajadzēs pirkt jaunus. No vairākiem kopā sastiprinātiem logiem var izveidot verandas sienu, un ir vēl daudzi loga kārbu izmantošanas veidi. Arī durvis ir kārtīgs galdnieka darbs no tīra koka. Ja tās neizmanto pēc savas nozīmes, no durvīm var veidot sienas paneļus vai tās izmantot kā dekoratīvas koka konstrukcijas.

Publiskie pasākumi cietoksnī

Nupat Daugavgrīvas cietoksnī – uz salas zvaigznes formā – notika festivāls “Komēta”, kas aicināja cilvēkus praktizēt brīvību ar mūziku, dejošanu, lekcijām, darbnīcām, performancēm, laikmetīgo cirku un sarunām. Festivāla organizatori (biedrība “Festivāls Komēta” sadarbībā ar “Kaņepes Laikmetīgās kultūras centru” un “Bolderājas grupu”) demonstrēja rūpes par vidi un atbildību par tās ilgtspējīgu attīstību.

Festivālā nebija ierastās skatuves, bet gan septiņi savstarpēji saturiski vienoti ciemati, kuros satikās mūziķi un mākslinieki no visas pasaules. Visa infrastruktūra tika būvēta no otrreiz izmantotiem būvmateriāliem, tur atrodamajiem kokmateriāliem, krūmiem, ķieģeļiem, kā arī dāvinātiem materiāliem. Ievērojot videi draudzīgu konceptu, skatuve, ekoloģiskā tualete un dušas var izmantot arī citiem pasākumiem. Tajā netika lietota vienreizlietojamā plastmasa un atkritumi tika šķiroti.

Festivālā darbojās “trauku bibliotēka”, kurā katrs varēja aizņemties traukus, lai pēc iespējas samazinātu radīto atkritumu daudzumu. Tāpat apmeklētājus aicināja ņemt līdzi savus traukus un ūdens pudeli, jo tika nodrošināts bezmaksas dzeramais ūdens un ūdeni plastmasas pudelēs nepārdeva.

Skatuve uz riteņiem

“Veidojot no autoriepām un vecām paletēm ieliektu skatuvi Lucavsalā, būvniecībai tika izmantotas arī lietotas starpsienu brusas, ko nācās papildināt ar pāris jauniem kokmateriāliem un mūrlatām,” stāsta Krišjānis. “Spārēs arī tika izmantoti vecie dēļi. Vispirms tika nolīdzināta zemes kārta, tad piebērta baltzeme (smiltis vai grants, kas tuvāk). Vislabāk noderēja mitra smilts, kas sablīvējas labāk. Tad izlīmeņoja autoriepas un aizbēra ciet ar smiltīm. Labi sablīvējot, vienā riepā saiet aptuveni ķerra smilšu. Turklāt ar piebēršanu nepietiek. Vajag ar veseri piestampāt riepu sānus. Riepām ir dažādi diametri un dažādas gumijas, kuras dažādi izlokās. Tā ka nemaz nav tik vienkārši šo darbu paveikt. Tad visu izlīdzina ar vecām, lielām paletēm, kurām pa virsu uzliku lietotas pilna klājuma paletes, lai uzreiz veidojas grīda. Tur arī viss ir jālīmeņo no jauna, jo tas ir ideāli, ja paveicas dabūt vienāda izmēra, biezuma un leņķu paletes. Šogad objektam uzliksim bambusa konstrukciju ar bambusa līstēm spāru vietā un termoizplešanās plēvi.

Sarkandaugavā tika taisīta skatuve-rampa dēļotājiem un velolēkātājiem. Šis projekts man smagi gāja, jo bāze bija ieliekusies, izdrupusi ar asfaltu aplieta baseina pamatne. Bija ļoti sarežģīti un piņķerīgi salikt paletes, un visu laiku uz vietas tika mainīti plāni un veidi, kā to darīt. Paletes tika saliktas trīs kārtās. Arī pie sāniem slīpā leņķī tika piestiprinātas paletes un viss noklāts ar veciem, lietotiem finieriem. Un pa virsu viss nokrāsots sarkanā krāsā, kā Sarkandaugavai pieklājas.”

Pievienot komentāru

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +0.5
Alūksne -2.9
Daugavpils -1.1
Saldus +0.4
Liepāja +2.5
Jelgava +0.1
Ventspils +1.1
Limbaži +0
Madona -1.4
Rēzekne -2.1
Draugiem Facebook Twitter Google+