Spānijas banku glābšanai nepieciešami 59,3 miljardi eiro 0
Grūtībās nonākušo Spānijas banku glābšanai būs nepieciešami 59,3 miljardi eiro (41,67 miljardi latu), liecina 28.septembrī publiskotie neatkarīgā audita rezultāti.
No 14 bankām, kurās tikta veikti tā dēvētie stresa testi, vislielākais kapitāla ieguldījums nepieciešams aktīvu ziņā ceturtajai lielākajai bankai “Bankia”, kurā būtu jāiegulda aptuveni 24,7 miljardi eiro, secināts auditā, kura rezultātus publiskojusi Spānijas Centrālā banka.
Savukārt septiņām bankām, tostarp “Santander”, kas ir lielākā banka eirozonā pēc tirgus vērtības, nav vajadzīgi papildu līdzekļi, lai tās spētu pārvarēt “ļoti nelabvēlīgu scenāriju” ar lieliem zaudējumiem trīs gadu garumā.
“Rezultāti apstiprina, ka Spānijas banku sektors galvenokārt ir maksātspējīgs un dzīvotspējīgs pat ārkārtīgi nelabvēlīgos un ļoti maz ticamos makroekonomiskajos apstākļos,” secināts ziņojumā.
Auditu veica ASV finanšu konsultāciju kompānija “Oliver Wyman”, un tas kalpos kā pamats, lai Spānija varētu saņemt līdz pat 100 miljardiem eiro (70,3 miljardiem latu), par kuru piešķiršanu jūnijā vienojās eirozonas valstis.
Taču, visticamāk, Spānijas bankas izmantos aptuveni 40 miljardus no eirozonas piedāvātā palīdzības apjoma, jo aptuveni trešdaļu no kopējā nepieciešamā finansējuma tās varēs iegūt citos veidos, tostarp, pārdodot aktīvus, preses konferencē piektdien skaidroja Spānijas Ekonomikas ministrija.
Atzinību par audita rezultātiem jau izteicis Eirogrupas prezidents Žans Klods Junkers.
“Mani mierina fakts, ka kopējais kapitāla deficīts (..) ir nedaudz zem 60 miljardiem eiro,” norādīja Junkers.
Savukārt Eiropas Komisijas (EK) izplatītajā paziņojumā teikts, ka audita rezultāti paver ceļu banku palīdzības programmas ieviešanai, un pirmos maksājumus Spānijas bankas varētu saņemt jau novembrī.
Audita rezultāti publiskoti dienu pēc tam, kad Spānijas valdība prezentēja 2013.gada budžetu, kurā paredzēta vēl bargāka taupība, tādējādi valstij cenšoties samazināt budžeta deficītu, neraugoties uz ekonomikas recesiju, augsto bezdarba līmeni un aizvien pieaugošajiem parādsaistību maksājumiem.
Analītiķi norāda, ka Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs cer, ka šis budžets un banku audits apmierinās jebkuras finansiālas palīdzības nosacījumus, tādējādi aiztaupot politisko pazemojumu, pakļaujoties ārējām prasībām.
“Aizdomas ir tādas, ka Rahojs cer, ka šie jaunie pasākumi būs pietiekami, lai novērstu vēl bargāku nosacījumu noteikšanu, kad Spānija lūgs palīdzību,” skaidro “Moneycorp” analītiķi.
Banku auditā tika pārbaudīta katra no Spānijas 14 lielākajām banku grupām, kas veido 90% no grūtībās nonākušās finanšu sistēmas.
Lielu daļu banku negatīvi ietekmēja tā dēvēto slikto kredītu straujais pieaugums pēc nekustamā īpašuma burbuļa pārsprāgšanas 2008.gadā, un tikai atsevišķām finanšu institūcijām, tostarp “Santander” ir stabils finansiālais stāvoklis.
Tāpat šis audits palīdzēs noteikt banku īpašumā esošo tā dēvēto toksisko aktīvu cenu.
