Spāres muižas Rakstnieku parku paplašinās mūsdienu autori 0
Ceturtdien, 10.maijā, plkst.11 Spāres muižā, piedaloties Latvijā atpazīstamiem literātiem, notiks Rakstnieku parka paplašināšana Baltā galdauta svētku noskaņās, aģentūru LETA informēja Amatas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Sabīne Mieze.
Blakus sen zaļojošajiem kokiem augt saņemas jauni, rakstnieku stādīti kociņi, un arī šajā dienā to skaits tiks palielināts. Rakstnieku parka Baltā galdauta svētkos piedalīsies un jaunus kociņus stādīs: Guna Roze, Rolanda Bula, Vilis Seleckis, Roalds Dobrovenskis, Velta Kaltiņa, Māra Svīre, Ilgonis Bērsons, Arnolds Auziņš, Māra Cielēna, Ilze Binde, Egils Šņore, Knuts Skujenieks, Lija Brīdaka un Dainis Rožkalns.
Pēc labi padarīta darba pasākuma apmeklētājiem būs iespēja dzirdēt gan autoru priekšlasījumus, gan stāstus, kas saistīti ar vienlīdz paliekošām vērtībām kā rakstīts vārds un stādīts koks, gan valstiskuma un patriotisma nozīmi apliecinošas dzīves pieredzes. Pasākumu, kas neapšaubāmi ir arī ilgtermiņa dāvana Latvijai simtgadē, noslēgs literatūrzinātniece, Latvijas Universitātes profesore, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe Ausma Cimdiņa.
Pasākuma gaitā būs iespēja iegādāties skatu kartiņas un iegūt šīs dienas viesu autogrāfus, par ziedojumiem iegādāties skolēnu darbiņus.
Par līdz šim paveikto Rakstnieku parka atjaunošanā pasākuma organizatorei Mārītei Rukmanei 2017.gadā piešķirta Aleksandra Čaka balva: par nozīmīgu darbu latviešu rakstnieku parka atjaunošanā Amatas novada Spārē un jaunatnes iesaistīšanu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā.
Rakstnieku parka ideja radās 1930.gada 4.maijā, kad toreizējo Spāres Valsts sešklasīgo skolu un patversmi pēc Kārļa un Alvīnes Skalbergu aicinājuma apmeklēja Trauksminieku grupas literāti – Arvīds Borincs, Aleksandrs Čaks, Arvīds Grigulis, Jānis Grots, Valdis Lukss, Jānis Plaudis, Emils Skujenieks, Austra Skujiņa, Adolfs Talcis, Jānis Trimda, Pāvels Vīlips un Elvīra Bramberga. Pēc viesošanās, katrs no rakstniekiem pēc skolas pārziņa Kārļa Skalberga aicinājuma nolēma iestādīt vienu kociņu. Pēc 30 gadiem tradīciju turpināja Arvīds Grigulis, iestādot vēl vienu kociņu, viņa piemēram sekoja Valdis Lukss, Laimonis Vāczemnieks un Jānis Plotnieks. No šiem kokiem deviņi turpina zaļot vēl šodien.
Jauno koku stādījumā, kas veidots sākot no 2014.gada pirmā septembra, kad pirmais kociņš – liepa – iestādīts par godu novadniecei Melānijai Vanagai, ir koki kuri stādīti par godu tādiem labi zināmiem dzejniekiem un ar dzeju saistītām personībām kā Inga Ābele, Antra Medne un Andris Brežģis, Jānis Rokpelnis, Valdis Atāls, Māra Zālīte, Edvīns Raups, Valdis Rūmnieks un Aivars Lapšāns. Lielāko daļu koku iestādījuši paši mākslinieki.
