Spāres – odu bieds 0
Saulkrastos pēdējās dienās pēkšņi parādījušās spāres – reizēm kā melns mākonis. Vai tādos apjomos spāres jau nav bīstamas apkārtējai videi? Ieva Saulkrastos
Tik daudz spāru kā šogad arī entomologs Voldemārs Spuņģis neatceras gadus piecdesmit, visā savā apzinīgajā mūžā. Pēdējās dienās spāru masveida lidojumi ir raksturīgi ne tikai jūras un līča ciemos un pilsētās, bet visā Latvijā. Acīmredzot šiem kukaiņiem bijusi ļoti labvēlīga ziemošana un tagad ļoti piemēroti apstākļi lidojumiem – mērens vējš un ilgstoši ļoti silts laiks. No šiem lidojumiem nav jābaidās, jo, visticamāk, nākamgad spāres būs kā parasti un šis fenomens paliks rekords uz ilgiem gadiem, mierina V. Spuņģis.
Masveida lidojumos ir devusies Latvijā plašāk izplatītā plankumainā spāre (‘Libellula quadrimaculata ‘).
“Spāres gaisā aktīvi konkurē par barību – odiem, par sevi mazākām mušiņām un citiem kukaiņiem. Tās ēd ne tikai dzēlējodus, bet arī trīsuļodus. Vietās, kur novēroti spāru lidojumi, odu ir jūtami mazāk,” saka V. Spuņģis.
Taču no odiem spāres pilnībā nepaglābj, jo lido saulainā laikā, bet mazie sīcēji barojas galvenokārt ēnā un naktīs. Un spāres tos nemaz nedrīkst apēst vienas, jo odi ir būtiska barība arī putniem un zivīm.
Kukaiņi spāres stadijā dzīvo ilgāk par mēnesi un pēc šā lidojuma dosies dēt olas uz stāvošiem, lēni tekošiem ūdeņiem un sekliem ezeriem. Arī spāru kāpuri ir plēsīgi un pārtiek no sīkākām radībām, pat no mazām zivtiņām un ikriem. Taču arī paši bieži nonāk lielāku zivju ēdienkartē.
Kā aģentūrai LETA skaidro Latvijas Entomoloģijas biedrības pārstāvis Mārtiņš Kalniņš, spāru lidojumi Latvijā ir dokumentēti jau kopš 1784. gada, tomēr informācijas par masveida lidojumiem ir samērā maz. Iemesli, kāpēc spāres masveidā ceļo, nav līdz galam skaidri. Viens no iemesliem varētu būt, ka, lai izvairītos no savstarpējas konkurences, spārēm “ieslēdzas ceļošanas reflekss”. Tādējādi liela daļa izlidojušo spāru dodas meklēt jaunu dzīves telpu, skaidro Kalniņš.
Par novērotajiem spāru masu lidojumiem var ziņot “dabasdati.lv” vai “[email protected]”.
