Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
9. aprīlis, 2015
Drukāt

“Kam mums vajag prezidentu?”. Saruna ar Ojāru Spārīti (16)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Šodien Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) gaidāma pavasara pilnsapulce. Tajā paredzēta gan zinātnieku veikuma vērtēšana, gan debates par zinātnes finansēšanas stratēģiju. Divas dienas pirms sapulces ar LZA prezidentu Ojāru Spārīti sarunājās žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Ilze Kuzmina.

V. Krustiņš: – Pēdējā laikā visvairāk runā par valsts aizsardzību un valsts drošību, kā arī hibrīdkaru, kas esot karš par prātiem. Kad prāti sagrozīti, tad ar ieročiem uzvarēt jau tīrais nieks. Tā kā prāti ir zinātnieku pārziņā, tad jautāšu jums, kā iedomājaties savu lomu valsts drošības nodrošināšanā?

– Jau bijušais LZ prezidents Jānis Stradiņš ir teicis, ka Latvijas valsts nav labvēlīga zinātnei. Redzu tikai vienu ceļu zinātniskās kapacitātes pilnvērtīgai izmantošanai. Šo ceļu eju, taču ļoti žēl, ka to eju ļoti šaurā draugu un kolēģu lokā – kopā ar 3700 zinātniekiem, ar kuriem Latvija var lepoties. Taču ar šiem 3700 zinātniekiem, kuri vēlas Latvijas ekonomikas augšupeju un labklājību, Ekonomikas un Izglītības un zinātnes ministriju vadošie ierēdņi un atsevišķi vidējās ierēdniecības pārstāvji vienu ceļu neiet, kaut arī viņiem vajadzētu būt vistiešākajā veidā ieintersētiem valsts ekonomiskās kapacitātes stiprināšanā, kā arī vajadzētu atvērtām ausīm uzklausīt mūsu priekšlikumus par to, kā komercializēt Latvijas zinātnes produktus, kā padarīt zinātni pēc iespējas vairāk pelnošu. Eksportējot baļķus, iekšzemes kopproduktu nevarēs pacelt. To var izdarīt, stiprinot nozares, kurās ir zināšanas, izglītoti cilvēki, kā arī pētnieciskā aparatūra, ar ko var radīt peļņu sološus un nesošus izgudrojumus. Valsts pienākums būtu palīdzēt zinātnieku radītos produktus nodot ražošanā. Ja vadošie ierēdņi neuzticas tādām pašu valsts lielākajām zinātnes autoritātēm un vadošajiem prātiem kā Elmārs Grēns, Ivars Kalviņš, Jānis Stradiņš un citiem, tad Latvijas zinātnes potenciāls netiek valsts mērogā atzīts, nemaz nerunājot par atbalstu.

Arī ārvalstu eksperti, kas vērtējuši Latvijas zinātni, pauduši izbrīnu par to, kas tomēr paveikts ar tik mazu finansējumu, kas būtu vērtējams kā katastrofāls un valstij postošs.

Latvijas valsts vienā zinātniekā investē 20 reizes mazāk nekā Somija, taču darba produktivāte mūsu zinātniekam ir tikai divreiz mazāka nekā somu zinātniekiem. Tātad produktivitāte ir pārsteidzoša, bet tā šādos apstākļos nevar tikt nodrošināta bezgalīgi.

Mūsu kopīgie centieni panākt sapratni par zinātnes lomu ekonomikā un aicinājumi uz pilnvērtīgāku finansējumu zinātnei paradoksālā veidā netiek sadzirdēti, jo valsts budžetu ir vieglāk notērēt, sadalot to tā dēvētajās mīkstajās komponentēs – bezgalīgos vārdu plūdos, prezentācijās un konferencēs, nevajadzīgu dokumentu, projektu, plānu un atskaišu gatavošanā, tādēļ cīņas ar premjeres Straujumas jau kritiski novērtēto birokrātiju bieži vien ir stipri donkihotiskas, turklāt vēl nākas sastapties ar ļaunprātīgām manipulācijām un rādītāju falsifikāciju.

Pievienot komentāru

Komentāri (16)

  1. Varbūt varam pajautāt, kāpēc mums ir vajadzīga Latvijas Zinātņu akadēmija ?
    Vai lai sagaidītu komunisma iestāšanos ? Un kādu labumu Latvijai ir nesuši tie daudzie LPSR akadēmiķi un korespondētājlocekļi ???

    Vai LZA prezidentam pietiks prāta atzīt, ka viņš ir sasniedzis savas nekompetences līmeni, un, ka
    laiks iet pensijā, nevis spriedelēt par uzņēmējdarbību augstajās tehnoloģijās ?

  2. 3700 vai 4200 un vel sazinkas -nu tik apspriedis un nu tik bus! Kāpēc vajag Prezidentu?Ahuļi! Visiem ir un mums ari vajag.Zārks nevar stāvēt tukšs-Tur jābūt vai nu Saulcerītei ,vai Antonam Poškus,vai viņa mazdēlam.Galu galā nav jau nemaz tik grūt pāris reizes pa sviņigo sanāksmes lkaiku piecelties kājas,ja aicina,lai zarnu gāzes noregulējas krēsliem klaudzot. Jāsaka,kā ir-mums ir bijis tikai Čakste ,bet visi pārējie ir slikti atdarinājumi,ķirhenšteinu ieskaitot.Savādi-laikam nemākam izvēlēties,vai arī nav no kā izvēlēties…

  3. Viens tik ļoti sailgojies pēc varas vertikāles, ka savu neprasmi organizēt un realizēt ar mazākiem līdzekļiem, uzgrūž par vainu citiem.
    Frāze, ka jau deviņdesmitajos zinātnieki ir mēģinājuši, bet nekas nav izdevies, ar domu, ka arī šodien – nav vērts, vien izsaka daudz. It kā šodien lēmēji būtu tie paši, kas deviņdesmitajos.
    Viens gan ir palicis – Lembergs, bet. cik noprotu, pret to tak Spārītim nav iebildumu.

    • Atcerējos, deviņdesmitajos taču pats Spārītis kādu laiku bija ministrs. Ko labu izdarīja toreiz? Es neko neatceros ievērības cienīgu.

      • Īsu brīdi bija. Jo Ziņģu Ješka viņu noēda – pats cerēja tur būt. Noēda gan, bet pats netika, jo nesaprata, ka amatus dala pēc partijas kvotām, un šis amats toreiz pienācās Zemniekiem.

  4. Latvijas zinātnieki petīcijas ir sūtījuši uz Eiropu. Tur vismaz izteica līdzjūtību, jo šī raksta autori par to pat nav dzirdējuši. Vajag salīdzināt ierēdņa, kurš komandē zinātnieku un zinātnieka algu. Tad viss kļūst acīmerdzams un kāpēc pirmie lai būtu neapmierināti. Vaina jau par rezultāta iztrūkumu tiek uzvelti zinātniekiem, bet ierēdņu armija, kura apsaimnieko zinātni, tur labi jūtas arī bez zinā’tniekiem. Sistēmu uztur jaunatne, kuar katru gadu optimistiski dodas uz augstskolām, lai pēc talantīgākie dotos tālāk pāri robežām paceltu galvu, vai arī pievienojas patriotisku apsaimniekotāju komandai.

  5. Cik aizkustinoši, ka Latvijā ir 3 700 zinātnieki, kuri pat VĒLAS Latvijas ekonomikas augšupeju un labklājību. Jau 25 gadus “vēlas”, bet tā arī NAV saskatāmi reālie darbi!
    Citi gan STRĀDĀ> Latvijas Universitātes fizikas zinātņu doktors PIESAISTĪJIS 3 miljonus Eiropas/ pasaules mecenātu naudas saviem zinātniskajiem pētījumiem un tml. Viņš negaudo pret ministrijām, ka tās nedod naudu!
    Tā VAIDĒŠANA par naudu, jau sāk tracināt …Tā ir NODOKĻU maksātāju nauda!

  6. ekonomikas ministri, kas apšauba eiro?
    Par Uzbekistanas priekšrocībām?

    Visai dīvaini.

  7. ................... Atbildēt

    pasargdievs gudru prezidentu, vajag basketbolistu vēl labāk bokseri

    • Bet vai tad tagad ir gudrs?
      Iespējams vēl sliktāks? Šaubos gan.
      Ja nu vienīgi tas nenāk atklāti no Saskaņas rindām, vai Sudraba

  8. Ja jau JŪS nevarat ietekmāt ,ko tad MĒS ? Toties VC šoziem var iztērēt 26 ml.Priekš JUMS naudas nepitiek !

    • Kas ir VC?
      Ne jau Valsts Ceļi?
      Varbūt kāds Vides Centrs?
      Ja tas attīra teritorijas, kāpēc nē?
      Varbūt Valodas Centrs?
      Traģiski, ka trešo gadu desmitu pēc neatkarības atgūšanas vēl par valsts līdzekļiem jāmāca valsts valoda mums blakus dzīvojošiem. Galvenais, ka absolūti bezjēdzīgi. Jo šobrīd tak taisāmies atkal miljonus tērēt TV raidījumiem krievu valodā, kur ne nu gluži patriotiski noskaņoti žurnālisti (lielākā masā) savai auditorijai stāstīs, kā vajag Dzimteni un valodu mīlēt. Par nožēlu, tā nebūs Latvija, ko tie mīlēs.

  9. Arī gudrais pārskatās! 1990.g.4.maijā >10 000 spārīši, stradiņi u.c. ērmi sāka centīgi zāģēt zaru, uz kura plauka un zēla – tagad nu par sekām žēlojas? Pienācis vēsturiskās atmaksas laiks, tagad nu savas valsts aizsardzību var negaidīt.

  10. Ar patreizējām pilnvarām esošs prezidents ir tik nenozīmīgs, ka bez tāda var arī iztikt. Kara gadījumā gan būtu vajadzīgs vadonis, bet tam jānāk no armijas vadības. Tas nu tā. Par zinātni. Mūsu zinātni visdrīzāk apdraud korupcija varas aprindās. Banku lietās tas uzskatāmi redzams. Tas attiecas arī uz zinātni. Lielās ārzemju firmas modri seko, vai kaut kur nerodas konkurenti. Tos nospiež uz ceļiem jau iedīglī. Ja iesākums nogulēts, tad netiks palaista garām arī iespēja izmantot varas struktūru korupciju. Zinātne ir monopolizēta.

  11. Patīkami apzināties, ka ne vienmēr Latviju pārstāvējis dements rausējs, kam galvā cements.

    Bija laiks, kad Latvijas prezidents bija izglītots, inteliģents, godīgs un cienījams cilvēks – zinātniece Vaira Vīķe Freiberga. Viņa godam ir kalpojusi Latvijai. Bez viņas sakariem un spējām Baltija šobrīd varētu arī nebūt NATO, kas ir vienīgais mūsu pastāvēšanas garants.

    Skaidrs, ka Latvijā ir atrodamī Vairas Freibergas līmeņa personības. Tikai viņi visdrīzāk atrodas tālu no politikas – pārsvarā akadēmiskajās aprindās. Tā ir visas sabiedrības atbildība, atrast viņus un uzrunāt. Kamēr pūli apmierinās “lādzīgs zaglis, kurš prot dalīties”, varēsim vien ar skaudību nolūkoties uz Lietuvu un Igauniju, kur prezidents ir cilvēks, ar kuru tauta var lepoties.

    Ceru, ka AB pietiks krampja atzīt savu plānprātību un viņš atteiksies no plāna turpināt apkaunot Latviju. Arī Bondars ir tikai lupata – kārtējais pielaizītais glumeklis bez spoža intelekta, bez mugurkaula, bez pienesuma. Kārtējais oligarhu stumdeklis/bīdeklis.

    Un vietā nāks kāds ar spožu intelektu un sirdsapziņu apveltīts cilvēks.
    No sirds ceru.

  12. Žēl, ka prezidentam ir tik dziļš pesimisms.

Draugiem Facebook Twitter Google+