Mobilā versija
Brīdinājums -2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
21. janvāris, 2013
Drukāt

Spārnotais teiciens – “Vilks paziņojis, ka Lapsas sūdzība par Zaķi tiks izskatīta”

Foto - LETAFoto - LETA

Pagājušā gada spārnotais teiciens ir “Vilks paziņojis, ka Lapsas sūdzība par Zaķi tiks izskatīta”, pirmdien žurnālistiem pavēstīja projekta īstenotāji. Par 2012.gada vārdu atzīta “ziemotne”, bet gada nevārda godā ticis “uzrunāt [problēmu]”.

Par gada spārnoto teicienu izvēlēts valdības vadītāja izteiciens. Runa ir par finanšu ministru Andri Vilku, žurnālistu Lato Lapsu un deputātu Dzintaru Zaķi, kurš pērnajā gadā saņēma sabiedrības nosodījumu, jo, iespējams, mēģināja izvairīties no nodokļa samaksas, auto noformējot uz sava uzņēmuma vārda.

Dzejnieks Jānis Rokpelnis žurnālistiem sacīja, ka par gada spārnoto teicienu atzītais premjera Valda Dombrovska izteiciens, salīdzinot ar citos gados uzvarējušajiem teicieniem, nav neveikls. “Neveikli izteicieni vērojami arī citu valstu amatpersonu runās, taču šis atšķirībā no citiem nav neveikls,” paskaidroja Rokpelnis.

Gada spārnotajam teicienam tika virzīts arī premjera teiciens “Kam mums ienaidnieki, ja ir tādi draugi!”, virsnieka Jurija Timofejeva teiciens “Laba valsts ir smaga valsts”, kā arī Valsts prezidenta Andra Bērziņa žurnālistiem veltītie vārdi “Čaļi, pa galvu vajag? Ilgi neesat sisti, ja?”.

Savukārt valodnieks Juris Baldunčiks, runājot par vārdiem, kas tika virzīti nominācijai “Gada nevārds”, teica, ka dažādi neveikli vārdi, atvasinājumi no citām valodām rodas nevis tāpēc, ka Latvija ir maza valsts, ko var ietekmēt valodas, kurās runā valstīs, kas ir daudz lielākas, bet gan tādēļ, ka paši iedzīvotāji tam ļaujas.

“Jāizmanto dzimtās valodas iespējas,” pauda Baldunčiks un norādīja, ka vienlaikus Latvijas iedzīvotājiem jābūt ar pilsonisko apziņu un jārūpējas par to, lai latviešu valoda tiktu nosargāta no citām valodām ienākošiem nevajadzīgiem vārdiem.

Gada nevārdam tika virzīti tādi vārdi kā “sablenderēt”, “riekstu mix”, “ekrānšāviņš” un citi.

Savukārt gada vārdam tika virzīti tādi vārdi kā “glāstvirsma”, ar kuru piedāvāts aizstāt skārienjutīgu ekrānu, vārds “pārgalvis”, ar to domājot galvas pārsegu, vārds “riteņot”, ar kuru piedāvāts aizstāt pārvietošanos ar velosipēdu.

Atzīmējot gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena desmito gadskārtu, rīkotāji arī aicināja iesūtīt priekšlikumus eksperimentālajā sadaļā, kurā tika meklēti ikdienas dzīvei derīgi jaunvārdi, piemēram, vārda “forši” aizstājēji.

Iedzīvotāji piedāvāja vārdu “forši” aizstāt ar lieliski, jautri, super, spridzīgi, kolosāli un citiem vārdiem.

Gada vārds ir spilgtākais un trāpīgākais vārds, kas attiecīgajā gadā izskanējis pirmo reizi, iemantojis vai atguvis popularitāti vai arī lietots ar šim gadam raksturīgu jaunu vai īpašu nozīmi. Savukārt nevārds ir nejēdzīgi darināts vai nevajadzīgi aizgūts vārds. Gada spārnotais teiciens atspoguļo spilgtāko vai dīvaināko no dažādajiem teicieniem.

Akcijas mērķis ir veicināt vērīgāku attieksmi pret savu valodu un tās formu tīrību.

Līdzšinējie gada vārdi bijuši zīmols (2003), mēstule (angliskā “spams” vietā; 2004), smacenis (angliskā “smogs” vietā savulaik darinājis rakstnieks Anšlavs Eglītis; 2005), draugoties (2006), ēnstrādnieks (2007), talkot (2008), glābējsilīte (2009), zibakcija (2010), staidzināt (2011).

Gada nevārda godā bijis eiro (nelokāmības dēļ; 2003), māsterplāns (ieteikts aizstāt ar “virsplāns”; 2004), centrs (domāta tirgotava, kopētava; 2005), hendlings (2006), siera produkts (izstrādājums, kas nav īsts siers, ‒ un tāpat ir ar krējuma vai sviesta produktu; 2007), šis te… šo te… (2008), saīsināt (darbiniekus; 2009), pa lielam (2010), konsolidēt (2011).

Līdzšinējie gada spārnotie teicieni bijuši “zelta rokas” (ar ironiju; 2003), “valsts deg zilās ugunīs” (2004), “vanags noknāba cālīti” (no īpašvārdiem atvasināta vārdu spēle; 2005), “paņēma un uzmeta” (2006), “bojāts horizontālais taimkods” (patiesības slēpšana aiz nesaprotama aizguvuma; 2007), “pārāk liela cilvēcība sabiedrībai nav saprotama” (2008), “un ko jūs saprotat ar politisku atbildību?” (ministres jautājums žurnālistam; 2009), “krāniem un buldozeriem jāstrādā lidostā” (2010), “Rīkojums Nr.2” (2011).

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+