Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
20. septembris, 2012
Drukāt

Specdienesta vadītājam jāredz arī politiskie apdraudējumi

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Latvijas tradīcijas amatpersonu izvēlē visspilgtāk apliecina Valsts prezidenta vēlēšanas. Tomēr aizkulišu spēļu un intrigu netrūkst arī citos gadījumos. Tā vien šķiet, ka tām lemta arī nākamgad gaidāmā jaunā Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieka iecelšana. Pašreizējā vadītāja Jāņa Kažociņa pilnvaras beidzas pavasarī.


 

Tāpēc tikai apsveicami, ka tieslietu ministrs Jānis Bordāns sācis diskusiju par šo jautājumu, norādot, ka amatā jābūt cilvēkam ar politisku skatījumu. Tas licis arī citām amatpersonām izteikt savu viedokli. Piemēram, Valsts prezidents Andris Bērziņš paziņojis, ka birojs jāvada “Latvijas latvietim”, kurš labi pārzina vietējo situāciju (acīmredzot mājiens, ka otrreiz nevajag izvēlēties ārzemju latvieti, kā tas savulaik notika ar britu ģenerāli Kažociņu). Izvairīgs bijis aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kuram esot vienalga, vai kandidāts nāk no politiskām vai drošībnieku aprindām, galvenais, lai būtu neitrāls, profesionāls un domātu par valsti. Bet aizkulisēs jau nosaukts pirmais uzvārds – bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis, kurš šobrīd sniedz padomus prezidentam.

Jācer, ka šīs diskusijas pamats vismaz sākotnēji būs par to, kas tiek sagaidīts no SAB un tās vadītāja darbības, bet ne skeletu meklēšana izvirzīto kandidātu skapjos. SAB uzdevumi ļoti konkrēti uzskaitīti likumā. Piemēram, ar valsts drošības, aizsardzības, ekonomiskās suverenitātes un ekoloģiskajiem apdraudējumiem saistītās informācijas iegūšana, apkopošana, analīze un izmantošana; valsts drošības apdraudējumu prognozēšana, to novēršana vai neitralizācija; valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju un to atbildīgo amatpersonu savlaicīga un pilnīga informēšana par valsts drošības apdraudējumiem, kā arī citi. Taču tas ir tikai ietvars. Biroja misija ir ne tikai “ķert spiegus”, bet ar savu darbību radīt pārliecību sabiedrībā, ka tā var justies droša un Latvijas neatkarība nav briesmās.

Skaidrs, ka pagājuši tie laiki, kad galvenais apdraudējums bija militārie draudi vai vīri tumšā apģērbā, kuri kādam uz ārpusi nodeva slepeno informāciju. Mūsdienās tiek izmantotas legālas metodes.

 

ASV analītiskais institūts “Jamestown Foundation” nupat publicējis rakstu, kurā brīdina par Maskavas vēlmi izmantot tā saukto maigo varu. Tajā skaitā plašsaziņas līdzekļus, dažādas nevalstiskās organizācijas un galu galā – arī politiskās partijas.

 

Kā jau daudzkārt esam pārliecinājušies, Latvijā ir ļoti labvēlīga augsne šādām izpausmēm – dažādu organizāciju aktivitāte, referendumi, pret valsti naidīgi noskaņoti mediji utt. Un vienlaikus ļoti bieži dzirdamās atziņas, ka vietējie drošības dienesti to visu labākajā gadījumā pasīvi novēro un piefiksē, nevis veic aktīvu pretdarbību.

Tieši tas būtu uzdevums nākamajam SAB vadītājam, kam jākļūst publiskākam. Protams, specdienesta darbiniekam varētu būt profesionāli patīkami saglabāt noslēpumainības un pat nedaudz mītiskas varenības auru, diemžēl ilgstoša atrašanās aiz šāda plīvura rada priekšstatu, ka tā drīzāk ir nevarība vai/un neizdarība. Pārmetumi par tieslietu ministra teikto, ka SAB priekšniekam nepieciešama politiska pieredze, ir nevietā. Politisks šajā gadījumā nav partijisks – tāds, kas apkalpo kāda politiskā spēka intereses. Politisks ir tāds, kas spēj novērtēt un novērst politiskos draudus, kas šobrīd Latvijai ir bīstamāki nekā daudzi citi.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+