Viedokļi
Aptaujas

Cik dzīvotspējīgas ir latviešu saulgriežu tradīcijas? 16

Foto – LETA

Baiba Krogzema, folkloriste: “Jāņu tradīcijas bijušas spēcīgākas par kristietības uzliktajām izmaiņām citiem rituāliem, piemēram, kāzām vai bērēm. Šie svētki aizvien saistās ar būšanu dabā kopā ar savējiem un plašāku cilvēku loku. Mēs šodien bieži vien nevaram izskaidrot, kāpēc lecam pār ugunskuru, kāpēc siers tiek gatavots apaļā formā, kāpēc vijam vainagus. Taču mēs katru gadu ejam šim ciklam cauri, jo tas noved līdz svētku kulminācijai – līdz saullēkta sagaidīšanai. Šīs tradīcijas ir ieaugušas latviešos.”

Andris Kapusts, Latvijas folkloras biedrības valdes priekšsēdētājs: “Ja paraugāmies jebkuru mediju – ir ļoti daudz dažādu veidu pasākumu, meistardarbnīcu, kurās veic rituālās darbības, māca izpušķot vidi, gatavot dažādus tradicionālus ēdienus, dzied un dejo. Tas nav vienkāršs no augšas diktēts process, tas ir sabiedrības pieprasījums. Spriežot pēc latvieša dzīvesveida, sajūtām, interesēm, man liekas, ka Jāņi ar to ļoti saskan. Ne velti latvieši ir saglabājuši šīs tradīcijas. Jāņu svinēšana pieļauj dažādus virzienus. Daudzi svin saulgriežus, orientējoties uz rituālajām darbībām, Līgo vakaru atvēlot lustīgai ballītei. Daudzveidība, ko pieļauj tradīcija, manuprāt, tikai palīdz šo svētku attīstībai.”

Guntis Pakalns, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks: “Tradīcijas ir diezgan noturīgas. Protams, ja tām sāk pievērst pārāk lielu uzmanību un komercializēt, tas var kļūt riskanti. Bet jāsaprot, ka nemainās tikai mirušas tradīcijas, ja tās ir dzīves – tās mainās. Jebkurā dzīvā tradīcijā jābūt optimālai kombinācijai starp stabilo un mainīgo. Jaunajam ir pietiekami daudz vietas, kur ienākt. Piemēram, citi paši vairs nedzied, bet visu nakti uz visskaļāko klausās ziņģes Latvijas Radio 2. Citi tradicionālā manierē ķer burvību īstajos saulgriežos, bet lustējas Līgo vakarā.”

LA.lv