Mobilā versija
Brīdinājums +4.8°C
Elīna, Drosma, Drosmis
Ceturtdiena, 19. oktobris, 2017
24. jūnijs, 2017
Drukāt

Cik dzīvotspējīgas ir latviešu saulgriežu tradīcijas? (10)

Foto - LETAFoto - LETA

Baiba Krogzema, folkloriste: “Jāņu tradīcijas bijušas spēcīgākas par kristietības uzliktajām izmaiņām citiem rituāliem, piemēram, kāzām vai bērēm. Šie svētki aizvien saistās ar būšanu dabā kopā ar savējiem un plašāku cilvēku loku. Mēs šodien bieži vien nevaram izskaidrot, kāpēc lecam pār ugunskuru, kāpēc siers tiek gatavots apaļā formā, kāpēc vijam vainagus. Taču mēs katru gadu ejam šim ciklam cauri, jo tas noved līdz svētku kulminācijai – līdz saullēkta sagaidīšanai. Šīs tradīcijas ir ieaugušas latviešos.”

Andris Kapusts, Latvijas folkloras biedrības valdes priekšsēdētājs: “Ja paraugāmies jebkuru mediju – ir ļoti daudz dažādu veidu pasākumu, meistardarbnīcu, kurās veic rituālās darbības, māca izpušķot vidi, gatavot dažādus tradicionālus ēdienus, dzied un dejo. Tas nav vienkāršs no augšas diktēts process, tas ir sabiedrības pieprasījums. Spriežot pēc latvieša dzīvesveida, sajūtām, interesēm, man liekas, ka Jāņi ar to ļoti saskan. Ne velti latvieši ir saglabājuši šīs tradīcijas. Jāņu svinēšana pieļauj dažādus virzienus. Daudzi svin saulgriežus, orientējoties uz rituālajām darbībām, Līgo vakaru atvēlot lustīgai ballītei. Daudzveidība, ko pieļauj tradīcija, manuprāt, tikai palīdz šo svētku attīstībai.”

Guntis Pakalns, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks: “Tradīcijas ir diezgan noturīgas. Protams, ja tām sāk pievērst pārāk lielu uzmanību un komercializēt, tas var kļūt riskanti. Bet jāsaprot, ka nemainās tikai mirušas tradīcijas, ja tās ir dzīves – tās mainās. Jebkurā dzīvā tradīcijā jābūt optimālai kombinācijai starp stabilo un mainīgo. Jaunajam ir pietiekami daudz vietas, kur ienākt. Piemēram, citi paši vairs nedzied, bet visu nakti uz visskaļāko klausās ziņģes Latvijas Radio 2. Citi tradicionālā manierē ķer burvību īstajos saulgriežos, bet lustējas Līgo vakarā.”

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Vai tad latvieši vairs svin līgo svētkus? Tiek darīts viss, lai to tradīcijas vienkārši aizmirstu. Jāņu nakts prieki ir devalvējušies un tagad galvenais ir sēdēt kādā koncertā un klausīties pašmāju apnikušos šlāgerus. Rīdzinieki tautu draudzības vārdā baros stumdās pa krastmalu un ko tad darīsi? Krastmalā papardes zieds neaug. Kāda tur līgošana, ja vairāk bar vienu pantiņu no līgo dziesmām nezini. Te tev, bračkiņ, ir tās latviešu tradīcijas.

  2. Jā… Esmu jau labi sen pārstājusi brīnīties par to, kā labās, aktuālās un vajadzīgās tēmas komentāros… uznes virspusē tādas netīras, sastāvējušās dūņas: pēkšņi aktivizējas nihilisti, visa noliedzēji, tautas lamātāji, alkoholiķi, sevi dzīvē nerealizējušie… Iespējams pat, ka kāds nezinošāks lasītājs to uztver kā “baltu patiesību”, kā ‘tautas balsi” vai “sociuma viedokli”… Taču tas nebūt nav tā! Tie, kas skaisti svin Saulgriežus (visus!) šādās interneta tekstuālajās stulbībās gluži vienkārši neiesaistās: ir daudz citu – labu, vērtīgu un skaistu lietu, kur pielikt savu prātu, kam ziedot savu laiku un enerģiju… Lai top!

  3. Par kādiem svētkiem un tradīcijām iet runa. Ģimene uz 1 naktī iet gulēt jo laukos nav ko darīt. Cilvēku maz naudas nav un darba arī nav. Kurzemē tādi svētki ir bijuši nebijuši. Kaut kādi svētki tiek svinēti 21 jūnijā.

  4. Jāņi partapuši dzeršanas kultā . Jaunieši padsmitgadnieki pierijas un ālējas kā zombaki. Šādai patērētāju paaudzei nav nākotnes .

    • Nedomāju ka tas ir kas traks. Jauniešiem gribas būt neatkarīgiem, pastāvīgiem. Ātrāk sākt dzīvot pieaugušo dzīvi ar visiem tās atribūtiem.
      Paskatieties kaut vai “Skroderdienas”, lugā iekonservēti tā laika paradumi. Tāpat jaunatnei interesē nočiept alus krūku un šaut raķetes. 🙂

      • Vari jau skaistiem epitetiem šo tēmu apvīt , taču alkaši paliek alkaši un pierādījums tam ir šodienas kriminalnotikumu statistika .

    • Runa nekad un nekur “neiet”! Jūsu nosauktie “kaut kādi svētki” ir senbaltu kultūrā labi zināmie un joprojām saglabātie un spēkā uzturētie vasaras saulgrieži. Pameklējiet avotos, un – nevajadzēs publiski “spīdēt” ar savu nezināšanu.

  5. Mūžīgi,mūžam un āmen!

  6. ja mes sito fasistu valdibu nelikvidesim tad tuvakaja laika mums bus atnemtas visas tiesibas kautko svinet

Franks Gordons: Iegansts raganu medībām (23)Paziņo deviņus paņēmienus, ar kuriem ASV apdraudot Krievijas suverenitāti.
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Valsts pārvaldē grēkojušie nonāk “Latvijas gāzē”!

Bijusī Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, kurai šo amatu nācās pamest, jo viņai netika pagarināta pielaide valsts noslēpumam, visticamāk, kļūs par “Latvijas gāzes” topošā meitasuzņēmuma “Gaso” valdes priekšsēdētāju, vēstīja Latvijas Televīzija.

“Latvijas gāzes” padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Savickis stāstīja, ka uz šo amatu esot vairāki kandidāti, bet reālākā esot tieši Pētersone-Godmane. Uzņēmumā “Latvijas gāze” (“LG”) darbu raduši vairāki bijušie politiķi un valsts pārvaldes darbinieki – bijušais premjers Aigars Kalvītis, viņa bijušais padomnieks drošības jautājumos Raimonds Lazdiņš, bijušais ministrs Vinets Veldre, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume, bijusī Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane, Tieslietu ministrijas juristes, kuras gatavoja dokumentus par gāzes tirgus atvēršanu Latvijā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā kādreiz strādājušais Jānis Eisaks, kurš iepriekš iestādē atbildēja par gāzes jautājumiem.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (3)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Laima Geikina: Vai mēs vēlamies pārmaiņas izglītībā? (17)"Kurš no jums ir bez grēka, lai pirmais met akmeni uz viņu!" (Jņ 8:7)
Draugiem Facebook Twitter Google+