Mobilā versija
+13.8°C
Vitālijs, Ralfs, Valgudis
Trešdiena, 23. augusts, 2017
24. jūnijs, 2017
Drukāt

Cik dzīvotspējīgas ir latviešu saulgriežu tradīcijas? (10)

Foto - LETAFoto - LETA

Baiba Krogzema, folkloriste: “Jāņu tradīcijas bijušas spēcīgākas par kristietības uzliktajām izmaiņām citiem rituāliem, piemēram, kāzām vai bērēm. Šie svētki aizvien saistās ar būšanu dabā kopā ar savējiem un plašāku cilvēku loku. Mēs šodien bieži vien nevaram izskaidrot, kāpēc lecam pār ugunskuru, kāpēc siers tiek gatavots apaļā formā, kāpēc vijam vainagus. Taču mēs katru gadu ejam šim ciklam cauri, jo tas noved līdz svētku kulminācijai – līdz saullēkta sagaidīšanai. Šīs tradīcijas ir ieaugušas latviešos.”

Andris Kapusts, Latvijas folkloras biedrības valdes priekšsēdētājs: “Ja paraugāmies jebkuru mediju – ir ļoti daudz dažādu veidu pasākumu, meistardarbnīcu, kurās veic rituālās darbības, māca izpušķot vidi, gatavot dažādus tradicionālus ēdienus, dzied un dejo. Tas nav vienkāršs no augšas diktēts process, tas ir sabiedrības pieprasījums. Spriežot pēc latvieša dzīvesveida, sajūtām, interesēm, man liekas, ka Jāņi ar to ļoti saskan. Ne velti latvieši ir saglabājuši šīs tradīcijas. Jāņu svinēšana pieļauj dažādus virzienus. Daudzi svin saulgriežus, orientējoties uz rituālajām darbībām, Līgo vakaru atvēlot lustīgai ballītei. Daudzveidība, ko pieļauj tradīcija, manuprāt, tikai palīdz šo svētku attīstībai.”

Guntis Pakalns, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks: “Tradīcijas ir diezgan noturīgas. Protams, ja tām sāk pievērst pārāk lielu uzmanību un komercializēt, tas var kļūt riskanti. Bet jāsaprot, ka nemainās tikai mirušas tradīcijas, ja tās ir dzīves – tās mainās. Jebkurā dzīvā tradīcijā jābūt optimālai kombinācijai starp stabilo un mainīgo. Jaunajam ir pietiekami daudz vietas, kur ienākt. Piemēram, citi paši vairs nedzied, bet visu nakti uz visskaļāko klausās ziņģes Latvijas Radio 2. Citi tradicionālā manierē ķer burvību īstajos saulgriežos, bet lustējas Līgo vakarā.”

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Vai tad latvieši vairs svin līgo svētkus? Tiek darīts viss, lai to tradīcijas vienkārši aizmirstu. Jāņu nakts prieki ir devalvējušies un tagad galvenais ir sēdēt kādā koncertā un klausīties pašmāju apnikušos šlāgerus. Rīdzinieki tautu draudzības vārdā baros stumdās pa krastmalu un ko tad darīsi? Krastmalā papardes zieds neaug. Kāda tur līgošana, ja vairāk bar vienu pantiņu no līgo dziesmām nezini. Te tev, bračkiņ, ir tās latviešu tradīcijas.

  2. Jā… Esmu jau labi sen pārstājusi brīnīties par to, kā labās, aktuālās un vajadzīgās tēmas komentāros… uznes virspusē tādas netīras, sastāvējušās dūņas: pēkšņi aktivizējas nihilisti, visa noliedzēji, tautas lamātāji, alkoholiķi, sevi dzīvē nerealizējušie… Iespējams pat, ka kāds nezinošāks lasītājs to uztver kā “baltu patiesību”, kā ‘tautas balsi” vai “sociuma viedokli”… Taču tas nebūt nav tā! Tie, kas skaisti svin Saulgriežus (visus!) šādās interneta tekstuālajās stulbībās gluži vienkārši neiesaistās: ir daudz citu – labu, vērtīgu un skaistu lietu, kur pielikt savu prātu, kam ziedot savu laiku un enerģiju… Lai top!

  3. Par kādiem svētkiem un tradīcijām iet runa. Ģimene uz 1 naktī iet gulēt jo laukos nav ko darīt. Cilvēku maz naudas nav un darba arī nav. Kurzemē tādi svētki ir bijuši nebijuši. Kaut kādi svētki tiek svinēti 21 jūnijā.

  4. Jāņi partapuši dzeršanas kultā . Jaunieši padsmitgadnieki pierijas un ālējas kā zombaki. Šādai patērētāju paaudzei nav nākotnes .

    • Nedomāju ka tas ir kas traks. Jauniešiem gribas būt neatkarīgiem, pastāvīgiem. Ātrāk sākt dzīvot pieaugušo dzīvi ar visiem tās atribūtiem.
      Paskatieties kaut vai “Skroderdienas”, lugā iekonservēti tā laika paradumi. Tāpat jaunatnei interesē nočiept alus krūku un šaut raķetes. 🙂

      • Vari jau skaistiem epitetiem šo tēmu apvīt , taču alkaši paliek alkaši un pierādījums tam ir šodienas kriminalnotikumu statistika .

    • Runa nekad un nekur “neiet”! Jūsu nosauktie “kaut kādi svētki” ir senbaltu kultūrā labi zināmie un joprojām saglabātie un spēkā uzturētie vasaras saulgrieži. Pameklējiet avotos, un – nevajadzēs publiski “spīdēt” ar savu nezināšanu.

  5. Mūžīgi,mūžam un āmen!

  6. ja mes sito fasistu valdibu nelikvidesim tad tuvakaja laika mums bus atnemtas visas tiesibas kautko svinet

Juris Lorencs: Mazā valsts un lielā bumba (3)Sodot Ziemeļkoreju ar militāru spēku, sekas var būt neprognozējamas un traģiskas, bet arī piekāpšanās šim režīmam var novest pie slikta gala.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Mani lūdzu uz 2028. gadu, uz Latviju ar 30 apriņķiem!

Pareģojumi

Saglabājoties pašreizējai ekonomiskajai situācijai, uz Latvijas 110. gadadienu 2028.gadā valstī būs 20 – 30 pašvaldības (apriņķi), piektdien Latvijas Pašvaldību savienības kongresā prognozēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Patlaban Latvijā ir 119 pašvaldības.

Kādiem jābūt mēneša ienākumiem, lai justos pārticīgi?
Agris Liepiņš: Prezidents "pavilksies"? (6)Spontānajam niknumam par oligarhu visatļautību trūkst racionāla līdzsvara, kaut nelielu daļu kauna vajadzētu uzņemties arī vēlētājiem.
Draugiem Facebook Twitter Google+