Mobilā versija
Brīdinājums +0.9°C
Johanna, Hanna, Jana
Piektdiena, 15. decembris, 2017
11. decembris, 2016
Drukāt

Spēcīgākās zemestrīces Baltijā 40 gadu laikā; arī Rīgā un Saldū

Foto - FotoliaFoto - Fotolia

Lai gan varētu šķist, ka Baltijas reģions seismisko aktivitāšu ziņā ir ļoti mierīgs, tomēr ir iespējamas arī spēcīgas zemestrīces, aģentūrai LETA atzina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra seismologs Valērijs Ņikuļins.

Varētu šķist, ka Baltijas reģionā ir seismiski mierīgi apstākļi, tomēr Ņikuļins atgādina par pēdējos 40 gados notikušajām spēcīgākajām zemestrīcēm, dažas no tām bijušas samērā nesen.

Igaunijā, Osmusāres salā, 1976.gada 25.oktobrī reģistrēta 4,7 magnitūdu spēcīga zemestrīce, bet tās epicentrā magnitūdu skaits bija sešas balles. Pēc šīs zemestrīces tika reģistrētas vēl trīs vājākas zemestrīces jeb pēcgrūdieni.

2004.gada 21.septembrī Kaļiņingradas apgabalā, Krievijā, notika divas spēcīgas zemestrīces ar magnitūdām 5 un 5,2 balles. Satricinājuma intensitāte epicentrā sasniedza 6-6,5 balles. Kaļiņingradas zemestrīču rezultātā tika bojātas aptuveni 2100 ēkas, ieskaitot skolas un bērnudārzus, 20 cilvēki tika nopietni ievainoti un viens cilvēks gāja bojā.

Šīs zemestrīces spēku varēja just arī Latvijā – satricinājumu intensitāte sasniedza 5 balles un to varēja just Nīgrandes pagastā un Saldū.

Arī Rīgā un Rīgas rajonā 2010.gada 22.novembrī iedzīvotāji sajuta satricinājumu. Pēc anketu saņemšanas no aculieciniekiem un datu analīzes tika konstatēts, ka tektonisks grūdiens saistīts ar lūzuma zonu starp Olaines-Inčukalna un Berģu tektoniskajiem lūzumiem. Ņemot vērā, ka Slīteres seismoloģisko novērojumu stacija atradās 140 km no seismiskā notikuma epicentra, šo grūdienu atšķirt no seismiskā trokšņa un identificēt tektonisku zemestrīci nebija iespējams.

Latvijā patlaban darbojas viena seismoloģsko stacija Dundagas novadā. Salīdzinājumam – Igaunijā ir trīs stacionāras seismoloģisko novērojumu stacijas, kā arī tiek izmantotas sešas portatīvās seismoloģisko novērojumu stacijas, lai veiktu seismiskās aktivitātes pētījumu vāju zemestrīču gadījumos. Savukārt Lietuvā darbojas divas starptautiskajā tīklā iekļautas seismoloģisko stacijas un ir izveidots četru staciju lokāls ap Ignalinas atomelektrostaciju.

Seismologs gan norāda, ka Baltijas reģionā ir sarežģīti identificēt seismoloģiskās aktivitātes, jo ir grūti identificēt seismoloģiskos notikumus, proti, iespējamību atšķirt tektonisko zemestrīci no tehnogēnas izcelsmes seismiskā notikuma, piemēram, rūpnieciska sprādziena. Šīs situācijas iemesls ir mazs seismoloģisko novērojumu tīkla blīvums un informācijas trūkums par sprādzieniem derīgo izrakteņu ieguves vietās un Baltijas jūras akvatorijā.
Vienlaikus viņš vērš uzmanību, ka Latvijas un Baltijas teritorijā Zemes garozā tektonisko lūzumu ir relatīvi daudz.

Pievienot komentāru

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +0.9
Alūksne 0.0
Daugavpils +1.4
Saldus +0
Liepāja +4.3
Jelgava +0
Ventspils +1.8
Limbaži +0
Madona +0
Rēzekne +0
Draugiem Facebook Twitter Google+