Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
19. oktobris, 2016
Drukāt

Spēcīgs nozares lobijs? Politiķi tomēr nespēj pilnībā atteikties no “divlitrenēm”

Foto - LETAFoto - LETA

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti šodien vienojās par aizliegumu tirgot iepakojuma vienībā, kuras tilpums pārsniedz vienu litru, jebkādu alkoholu, kura absolūtā spirta daudzums pārsniedz 5,8 tilpumprocentus.

Proti, ar septiņām balsīm “par” un trīs balsīm “pret” deputāti atbalstīja Ingmāra Līdakas (ZZS) priekšlikumu, kas paredzēja noteikt, ka alu, vīnu, raudzētos dzērienus, pārējos alkoholiskos dzērienus aizliegts pārdot iepakojuma vienībā, kuras tilpums pārsniedz vienu litru, ja absolūtā spirta daudzums minētajos alkoholiskajos dzērienos pārsniedz 5,8 tilpumprocentus.

Tādējādi komisija daļēji atbalstīja deputāta Imanta Parādnieka (VL-TB/LNNK) rosinājumu attiecināt ierobežojumu, ja absolūtā spirta daudzums alkoholiskajos dzērienos pārsniedz 5,8 tilpumprocentus, nevis 7,5, kā tas ir līdzšinējā redakcijā.

Līdz ar to patlaban konceptuāli ir atbalstīts kompromisa variants, kas nozīmē, ka tā dēvētās divlitrenes netiek aizliegtas pavisam, jo, ja alkoholiskā dzēriena absolūtā spirta daudzums nepārsniedz 5,8 tilpumprocentus, tad to drīkstētu tirgot iepakojumā, kura tilpums ir lielāks par vienu litru.

Tiesa, pēc tam, kad tika atbalstīts deputāta Līdakas priekšlikums, viņš sacīja, ka no šī priekšlikuma būs jāņem ārā tā daļa, kas attiecināma uz tādiem dzērieniem kā, piemēram, vīns un konjaks. Taču tas būs izdarāms vien tad, kad komisija gatavos grozījumus trešajam lasījumam.

Bet komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) atzīmēja, ka šāda prakse, kad deputāti sola veikt labojumus jau atbalstītos priekšlikumos, nebūtu vēlama, jo tā palēnina grozījumu apstiprināšanu un ieviešanu.

Naudiņš arī atzina, ka, pēc viņa domām, šāda veida likumdošanas procesa lēnināšana ir “pieredzējušu politiķu meistarība, kas notiek, sniedzot komisijā samudžinātus priekšlikumus, kas izmaina grozījumu būtību”. Viņš uzskata, ka konkrēto grozījumu kontekstā runa ir par spēcīgu nozares lobiju.

Kamēr šādu kompromisa variantu vismaz daļēji atbalstīja alus ražotāji, vairāki deputāti teica, ka ilgtermiņā būtu jāaizliedz divu litru tilpums vispār. Taču deputātu vidū vēl nebija vienprātības par to, vai tilpuma slieksnis būtu jānosaka puslitrs vai litrs. Tāpat deputātiem jāstrādā pie priekšlikuma, kurā būtu atrunāti arī alkoholisko starpproduktu dzērieni un to ierobežošana.

Latvijas Alus darītāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ināra Šure norādīja, ka alus ražotājiem kā kompromisa variants ir pieņemams, ka divlitru tilpums tiek saglabāts, nevis atcelts vispār, jo patlaban 40% no alus tirgus Latvijā ir PET tarā pildītais alus. Šure arī atzīmēja, ka aizliegums pārdot divlitru tilpumā alu, kura absolūtā spirta daudzums pārsniedz 5,8 tilpumprocentus, šo PET tirgus daļu varētu samazināt vismaz par trešdaļu. Tomēr kopumā šāds ierobežojums būtu atbalstāms.

AS “Cēsu alus” tirdzniecības un mārketinga vadītājs Gustavs Zatlers pauda uzskatu, ka aizliegums pārdot alu divu litru tilpumā nerisinās alkohola patēriņa un vieglās pieejamības problēmas. Pēc viņa domām, Saeimas komisija, aizliedzot alu divu litru tilpumā, kropļos tirgu, jo tādējādi tiks veicināts nelegālā alkohola patēriņš.

Vēl viens apsvērums, uz ko norādīja Zatlers, ir tāds, ka alus ražotāji Latvijā patlaban vēl nav gatavi pāriet uz alus ražošanu viena litra tilpumā.

Deputāts Anrijs Matīss (V), atbalstot ieceri aizliegt divu litru tilpumu alum, teica, ka, ņemot vērā uzņēmēju vajadzības, deputātiem būtu jāpadomā par pārejas periodu, kurā ražotāji varētu pārkārtot savas ražošanas līnijas.

Likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” otrajā lasījumā paredzēts skatīt 27.oktobrī paredzētās Saeimas plenārsēdes laikā.

Plānots, ka grozījumi varētu stāties spēkā 2017.gada 1.septembrī.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+