Latvijā
Sabiedrība

“Specnaz” – aizdomīgais jaunsardzes klons32


Kluba jaunieši kādā no Pierīgas mežiem, liekot “kaujinieka” eksāmenu. Iespēja iegūt šādu statusu ir īpaša motivācijas sistēma.
Kluba jaunieši kādā no Pierīgas mežiem, liekot “kaujinieka” eksāmenu. Iespēja iegūt šādu statusu ir īpaša motivācijas sistēma.
Foto no jauniešu militārā sporta kluba “Specnaz” lapas soicālajā tīklā “Facebook”

Pirms kāda laika krievu valodā iznākušajā laikrak­stā “Vesti segodņa” bija publicēts jūsmīgs raksts par jaunatnes militāri sportisko klubu “Specnaz”, kurš ar savām aktivitātēm līdzinoties jaunsardzei. Mērķi cēli – piesaistīt jauniešus aktīvam dzīvesveidam. Zinām, ka jaunsardzes darbībā liela nozīme ir patriotisma audzināšanai, toties “Specnaz” ideoloģiskais virziens ir miglains, un tā nosaukums rada aizdomas, vai tā nav kāda “krievu pasaules” iedēta dzeguzes ola Latvijas sabiedrības šķelšanai. Iepriekš politiķi izteikuši sašutumu par dažu Latvijas jauniešu vervēšanu prokrieviskām nometnēm “Sojuz”, bet vai zinām, kas notiek tepat Latvijā?

“Specnaz” vada bijušais kriminālpolicijas darbinieks Eduards Ludzītis, kurš 2006. gadā tiesāts par huligānisku uzbrukumu. Kluba vadītāja sodāmība pēc likuma neļauj nodarboties ar jauniešu izglītošanu, taču Rīgas dome viņam esot izsniegusi atļauju šādām darbībām.

 

“Ne visi jaunieši dosies uz jaunsardzi”

Lai vairāk uzzinātu par klubu, devos satikt tā vadītāju E. Ludzīti, kurš mani pieņem vietā, kur bāzējas klubs, – atbalsta centrā bērniem un jauniešiem ar ierobežotām iespējām “Smaids”. E. Ludzītis tur vada nodarbības bērniem par civilo aizsardzību. Kluba vadītājs ir sportiskas miesasbūves, uz tikšanos ir ieradies treniņtērpā, iespējams, lai pastiprinātu iespaidu par sevi kā aktīva dzīvesveida piekopēju. Kluba pirmsākumi meklējami 2008. gadā, kad tā pašreizējais vadītājs rīkojis lāzertaga nodarbības (peintbolam līdzīga militāri taktiska spēle). Viņš pamanījis, ka jauniešiem nodarbības patīk, un nolēmis izvērst plašāku darbību. “1989. gadā beidzu Suvorova kara skolu – daļu metodikas paņēmu no turienes, daļu no jaunsardzes. Sāku nodarboties ar jauniešiem. Pamanīju, ka jaunieši, kas bija iesaistīti puskriminālās aktivitātēs, atnākot uz klubu, tās beidza,” stāsta E. Ludzītis. Kluba mērķis esot veicināt aktīvu dzīvesveidu starp jauniešiem, kā arī parādīt alternatīvu alkoholam, cigaretēm, narkotikām un kriminālām darbībām. Kluba vadītājs lielās, ka arī pats pārtraucis lietot alkoholu un smēķēt, lai būtu paraugs jauniešiem.

Jautāju, kāda ir kluba sadarbība un attiecības ar jaunsardzi. “Jaunsardzē viss notiek latviešu valodā, tur ir bezmaksas nodarbības, taču ne visi krievu jaunieši tur dosies. Manā klubā visi apvienojas – gan latvieši, gan krievi. Mēs sadarbojamies ar jaunsardzi – pazīstu dažus Rīgas rajona jaunsardzes instruktorus, un reizēm mēs ar jaunsardzes vienībām kopīgi laivojam un ejam pārgājienos. Mēs saliedējam to, ko daži politiķi mūsu valstī šķeļ,” teic 
E. Ludzītis. Viņš piebilst, ka esot pazīstams ar atsevišķiem jaunsardzes vienību vadītājiem, kas savulaik strādājuši policijā, kur Ludzītis nodienējis desmit gadus. Pirms darba policijā viņš dienējis robežsardzē.

E. Ludzītis vadot kluba un sporta nodarbības vairākās Rīgas skolās, galvenokārt Imantā. Kluba vadītājs ir sagatavojies sarunai un pats izstāsta, kāpēc kluba nosaukumā ir krieviskais “Specnaz”, kas var raisīt aizdomas par prokrieviskām aktivitātēm. “Kādreiz darbojos firmā “Specnaz klubs”, kur biju vecākais instruktors. Sākoties ekonomiskajai krīzei, tas tika slēgts, bet 2009. gadā es nodibināju biedrību kā jauniešu militāro sporta klubu. Domāju mainīt nosaukumu, taču puiši jau bija pieraduši pie nosaukuma “Specnaz”, un viņiem tas patika, tādēļ nolēmu atstāt to nosaukumā. Protams, tas izraisa neviennozīmīgu attieksmi. Līdz notikumiem Ukrainā nekādu problēmu nebija,” skaidro E. Ludzītis. Klubā skolas mēnešos esot nodarbināti ap divdesmit, bet vasarā ap desmit jauniešu, tiek rīkoti pārgājieni un laivu braucieni. Jauniešu vecums – no 9 līdz 16 gadiem, lielākoties tie ir puiši. Klubu finansējot dalībnieku vecāki, viņi apmaksājot ekipējuma iegādi un vāc naudu ekskursijām.

Klubu šajos gados apmeklējuši ap 100 jauniešu. Kā palīgus E. Ludzītis izmanto kluba vecākos jauniešus, kas viņam palīdz vadīt nodarbības. Lai jauniešus motivētu sasniegt vairāk, klubā valda īpaša sistēma. Pēc pirmā klubā pavadītā gada atbilstoši savai vecuma grupai jaunietis var likt kaujinieka eksāmenu. “Kaujinieka kandidātam jānoskrien divi kilometri, jāizpilda pieci fiziski vingrinājumi, kā arī jānokārto ieskaite tuvcīņas elementos un šaušanā ar gaisa ieročiem. Kas vingrinājumus izpilda sevišķi labi, saņem vecākā kaujinieka pakāpi,” stāsta E. Ludzītis. Pēc viņa teiktā, četri jaunieši, kas savulaik darbojušies klubā, tagad studējot Policijas koledžā. Uz Latvijas armiju neviens pagaidām neesot devies.


Nepatīk NATO, patīk Šveice

Līdzās fiziskajām aktivitātēm klubā esot arī vēstures nodarbības, taču, E. Ludzītis bilst, ka vēstures jutīgie jautājumi netiekot skarti. Piemēram, netiekot runāts par Otro pasaules karu. Jauniešiem tiekot rādīti zviedru laika forti Daugavgrīvā un Mangaļsalā. Kad jautāju, vai kluba jaunieši apmeklē arī Brīvības cīņām veltītus pasākumus, E. Ludzītis sāk stāstīt, ka ar jauniešiem katru gadu apmeklējot Ložmetējkalnu, Ziemassvētku kauju muzeju un vērojot kauju rekonstrukcijas. Pats kluba vadītājs katru gadu svinot 9. maiju, un tie viņam esot svētki tāpat kā lielai daļai kluba jauniešu, taču viņš nespiežot jauniešus tos svinēt. Tomēr E. Ludzīša teiktais par jauniešu neietekmēšanu ir pretrunā ar to, ko viņš 2011. gadā ierakstījis 9. maija svinību organizētāju – biedrības “9.maijs.lv” interneta vietnē. “Jauniešu kara sporta kluba “Specnaz” vārdā sveicu visus, kas piedalījās cīņā pret fašismu ar Lielo Uzvaru. Mēs ar jums lepojamies. Noliecam galvu jūsu stājas un drosmes priekšā. Skumstam par aizgājušajiem. Nekad neaizmirsīsim varoņdarbu,” toreiz rakstīja E. Ludzītis. Tālāk mūsu sarunā E. Ludzītis cenšas attīstīt “integrācijas” tēmu, skaidrojot, ka medijiem esot jāraksta patiesība, taču tagad plašsaziņas līdzekļos parādoties ļoti dažāda informācija. Viņš ir NATO pretinieks, apgalvo, ka Krievija nekad neuzbruks Latvijai kā NATO valstij, un viņu kaitinot sabiedrības tracināšana par šo jautājumu. Ludzītis esot Šveices aizsardzības sistēmas piekritējs, jo tā esot patiesi neatkarīga valsts. Jautāts par 11. novembri un 18. novembri – E. Ludzītis atbild, ka 11. novembrī viņa kluba bērni liekot svecītes pie Rīgas pils mūriem, bet 18. novembrī vērojot militāro parādi. “Valsts svētkus neviens nav atcēlis,” saka kluba vadītājs jeb komandieris, kā viņu dēvē laikraksts “Vesti segodņa”. Jautāju, vai viņš audzina Latvijas patriotus, un saņemu atbildi: “Protams, audzinu Latvijas patriotus – ekskursijās rādu mūsu valsts skaistumu un mācu bērniem, kā sevi aizsargāt.”

Sociālajos tīklos E. Ludzītis paužot savu pozīciju un uzskatus, taču apgalvo, ka neuzspiež tos bērniem. Papētot viņa ierakstus interneta sociālajā tīklā “Facebook”, jūtams atbalsts Krievijas politikai, pēdējie ieraksti, ar kuriem viņš dalījies, ir kāda fotogrāfija ar protestiem Vācijā, kur uzrakstīts komentārs: “Krievija tā arī nav kļuvusi par demokrātisku valsti, teica Angela Merkele, izklīdinot ar asaru gāzi protestējošos pret G7 samitu Vācijā.” Tāpat starp ierakstiem atrodama arī kāda karikatūra, kurā Staļins sarunājas ar citplanētieti: “Tu gribi teikt, ka banderieši sadedzinās cilvēkus dzīvus un sabombardēs Luhansku… Un visur būs grāmatiņas par manu nežēlību?” Starp viņa “Facebook” draugiem atrodami arī vairāki prokrieviskie aktīvisti, par kuriem dzejniekam vārdi nav jāmeklē, – Aleksandrs Gapoņenko, Ilarions Girss, Vladimirs Lindermans, Einārs Graudiņš.

 

Huligānisks uzbrukums jaunietim

Eduards Ludzītis
Foto – Dainis Bušmanis

Tomēr jautājumus par klubu raisa ne tikai politiskie uzskati, bet E. Ludzīša dzīvesgājums. Viņš vienpadsmit gadus nostrādājis Rīgas policijā, bijis kri­mi­nāl­izmeklētājs Alises ielas iecirknī, kur nodarbojies ar kabatzādzību un dzīvokļu laupīšanu izmeklēšanu. Tomēr 2005. gadā kopā ar savu draugu, arī policistu, viņš veicis huligānisku uzbrukumu kādam jaunam vīrietim, kurš Imantā iznācis no lielveikala. Tas pats laikraksts “Vesti segodņa”, kas E. Ludzīti slavina, tolaik rakstīja, ka viņš nogāzis jauno vīrieti zemē un izšāvis divus šāvienus, no kuriem viena lode trāpījusi zemē netālu no puiša ķermeņa. Vēlāk topošais kluba vadītājs tika notiesāts par huligānisku uzbrukumu un saņēma vienu gadu cietumsodu. Jau tolaik līdztekus darbībai policijā viņš bija pievērsies detektīvdarbībai, ar kuru nodarbojās arī pēc veiktā uzbrukuma Imantā.

“Vesti segodņa” žurnālists Haritons Farbers tolaik rakstīja, ka starp policijas darbiniekiem izplatījusies anekdote no dzīves. “Vārdu sakot, kaut kādi policisti no kādas nodaļas sāka plostot, tādēļ ka vienu no viņiem par dzeršanu no mājas izdzina sieva. Tā, lūk, abi biedri ilgi dzēra, spēlēja spēļu automātus, ja kāda naudiņa parādījās, tā uzreiz tika iztērēta spirtotajiem dzērieniem. Un pienāca brīdis, kad viņi saprata, ka vairākas dienas nav ēduši. Aizgāja uz veikalu, pamanīja kādu puisēnu ar maisiņiem un gāja viņam līdzi. Izmantojot brīdi, uzbruka viņam, piekāva un sāka bāzt mutē produktus no maisiņa. Viņi vienkārši gribēja rīt! Nekādā gadījumā neapgalvojam, ka šim stāstam ir saistība ar vilkačiem no Imantas alejām, kaut arī viss ir ļoti līdzīgi.”

E. Ludzītis man atstāsta savu šī notikuma versiju – viņš gājis pa ielu, viņu aizķēris jaunietis, kurš esot sācis grūstīties, un tad E. Ludzītis izšāvis vienu reizi zemē, otru gaisā, lai izbeigtu konfliktu. E. Ludzītis notikušo sauc par konfliktu, viņš saka, ka izdevumā “Vesti” tolaik rakstītais esot nepatiess – to pierādot tiesā iesniegtās apelācijas, un apgalvo, ka viņa iesniegtās pretenzijas par notikušā patiesumu esot apmierinātas. Ieslodzījumā viņš pavadījis desmit mēnešus.

Pēc cietumā pavadītā laika E. Ludzītis turpina detektīvdarbību un vēlāk strādā apsardzes firmā “Jaguārs”, kuras līdzīpašniece ir bijusī Saeimas deputāte Regīna Ločmele-Luņova. Vēlāk divus gadus E. Ludzītis strādā Apvienotajā Karalistē.


Krimināli sodītiem darbs ar bērniem liegts

Par E. Ludzīša darbu ar jaunatni sašutumu pauž Jaunsardzes un rekrutēšanas centra vadītājs Druvis Kleins, kurš norāda, ka cilvēkiem ar sodāmību, pat ja tā dzēsta, ir aizliegts būt par pedagogiem bērniem, un arī norāda, ka tas ir nepieņemami, ka cilvēks, kurš sodīts par vardarbību, var strādāt ar bērniem un jauniešiem. “Pie vainas ir nesakārtotā likumdošana. Viņam licenci darbam ar jauniešiem ir izdevusi pašvaldība, taču tās pienākums pirms izdošanas bija paskatīties Sodu reģistrā, vai konkrētais cilvēks nav sodīts par kriminālpārkāpumu, un tas ir tikai desmit minūšu darbs,” saka 
D. Kleins, kurš pieļauj, ka jauniešu interešu izglītības jomā šāds gadījums nav vienīgais. Par kluba darbību 
D. Kleins teic, ka cēlais mērķis veicināt veselīgu dzīvesveidu varētu būt skaists piesegs pavisam citām darbībām. “Vai viņa piedāvātā programma atbilst valstī pieņemtajam virzienam? Vai netieši neradām situāciju, ka mūsu jaunieši slavina padomju tradīcijas un tiek izmantoti kā instrumenti citas valsts ārpolitikas mērķu īstenošanai? Šajā klubā saskatu sabiedrības šķelšanu. Tas, ka viņš iet uz 9. maija svētkiem, nav tikai viņa darīšana, jo jaunieši viņu var uztvert kā paraugu, kam līdzināties, un kopēt viņa darbības,” uzskata D. Kleins. Viņš arī norāda, ka sociālajos tīklos paustās domas nav šķiramas no cilvēka sadarbības ar jauniešiem, jo caur sociālajiem medijiem E. Ludzītis var pulcēt sev sekotājus un ietekmēt jauniešus. “Ja cilvēks sociālajos tīklos teikto grib norobežot no savas pārējās darbības, sanāk liela divkosība,” piebilst D. Kleins. Jaun­sardze esot saņēmusi arī E. Ludzīša piedāvājumu sadarboties, taču to darīt negrasoties, jo tās uzdevums nav atbalstīt svešas un aizdomīgas paralēlās struktūras. D. Kleins sola noskaidrot arī jautājumu par kluba instruktoru it kā sadarbību ar jaunsardzes instruktoriem.

“Nosaukums jau vien nav labs,” saka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (“Vienotība”), kurš pieļauj, ka “Specnaz” mērķi nesakrīt ar Latvijas valsts un sabiedrības mērķiem, un piebilst, ka nosaukums jēdzieniski saistāms ar Krievijas militārajām struktūrām. “Nedrīkst pastāvēt šādas paralēlas organizācijas, ja mums ir jaunsardze. Runa šeit nav par konkurenci jauniešu organizāciju starpā,” saka 
A. Latkovskis. Kad esmu informējis viņu par E. Ludzīša sodāmība, A. Latkovskis uzsver, ka “jautājums ir nopietns”, un pieļauj, ka jauniešu vecāki varbūt pat nezina faktus par E. Ludzīša pagātni. Viņš uzskata, ka ir jāiesaista policija, jāprasa atbildība arī no pašvaldības un Drošības policijai jāpievēršas šīs organizācijas izpētei, lai savākto informāciju varētu nodot Saeimas Nacionālās drošības komisijai. Tāpat deputāta ieskatā ir jāinformē klubā iesaistīto jauniešu vecāki, kā arī jāpainteresējas, kas tieši piešķir telpas “Specnaz” aktivitāšu īstenošanai. “Mums ir braši puiši, kas reiz jaunībā ballītē sakāvušies un tagad nevar strādāt par informātikas skolotājiem laukos, kur viņu trūkst. Bet šeit ir cits daudz nopietnāks gadījums,” sacīja A. Latkovskis.

Tikmēr Drošības policija norāda, ka tā ir informēta par minēto klubu. “DP jau iepriekš publiskajā komunikācijā ir uzsvērusi, ka ilgtermiņa riskus var radīt jauniešu iesaistīšana dažādās aktivitātēs, kas neveicina sabiedrības saliedētību un kopīgas vēsturiskās izpratnes veidošanos,” norāda DP. Iespējams, “Specnaz” gadījums ir pat nopietnāks nekā dažu Latvijas jauniešu nosūtīšana uz prokrieviskajām nometnēm “Sojuz”, kurās ik gadu piedalās vien daži jaunieši. “Specnaz” skolu izgājuši ap 100 jauniešu, un, ko viņi tur iemācījušies, neviens tā īsti nemaz nezina.

 

LA.lv
SK
Skaties.lv
Latvijā
Olga un Danils cīnās par drošības naudas atgūšanu
9 stundas
LE
LETA
Latvijā
VUGD un policija aicina par avārijām ziņot, nevis filmēt
10 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
Ko domāja Staļins? Pakts, kas pasludināja karu
12 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

RO
Regīna Olševska
Latvijā
Pirmspensijas cilvēki stājas augstskolās. Kas ir pieprasītas programmas?
8 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Negaisā Polijas Tatros dzīvību zaudējuši četri cilvēki, bet 30 ievainoti
8 stundas
LE
LETA
Latvijā
Jūrmalas restorānā tikušies Šlesers un Rīgas domnieks Bergmanis 3
13 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
Divi puikas vieni paši izdzīvo trīs dienas: paglābj veiksmīga sakritība 2
8 stundas
LA
LA.LV
Dabā
Sinoptiķi pavēsta, kad gaidāms karstākais laiks: prognoze 7 dienām
12 stundas