Kluba jaunieši kādā no Pierīgas mežiem, liekot “kaujinieka” eksāmenu. Iespēja iegūt šādu statusu ir īpaša motivācijas sistēma.
Kluba jaunieši kādā no Pierīgas mežiem, liekot “kaujinieka” eksāmenu. Iespēja iegūt šādu statusu ir īpaša motivācijas sistēma.
Foto no jauniešu militārā sporta kluba “Specnaz” lapas soicālajā tīklā “Facebook”

“Specnaz” – aizdomīgais jaunsardzes klons 32

Pirms kāda laika krievu valodā iznākušajā laikrak­stā “Vesti segodņa” bija publicēts jūsmīgs raksts par jaunatnes militāri sportisko klubu “Specnaz”, kurš ar savām aktivitātēm līdzinoties jaunsardzei. Mērķi cēli – piesaistīt jauniešus aktīvam dzīvesveidam. Zinām, ka jaunsardzes darbībā liela nozīme ir patriotisma audzināšanai, toties “Specnaz” ideoloģiskais virziens ir miglains, un tā nosaukums rada aizdomas, vai tā nav kāda “krievu pasaules” iedēta dzeguzes ola Latvijas sabiedrības šķelšanai. Iepriekš politiķi izteikuši sašutumu par dažu Latvijas jauniešu vervēšanu prokrieviskām nometnēm “Sojuz”, bet vai zinām, kas notiek tepat Latvijā?

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

“Specnaz” vada bijušais kriminālpolicijas darbinieks Eduards Ludzītis, kurš 2006. gadā tiesāts par huligānisku uzbrukumu. Kluba vadītāja sodāmība pēc likuma neļauj nodarboties ar jauniešu izglītošanu, taču Rīgas dome viņam esot izsniegusi atļauju šādām darbībām.

“Ne visi jaunieši dosies uz jaunsardzi”

Lai vairāk uzzinātu par klubu, devos satikt tā vadītāju E. Ludzīti, kurš mani pieņem vietā, kur bāzējas klubs, – atbalsta centrā bērniem un jauniešiem ar ierobežotām iespējām “Smaids”. E. Ludzītis tur vada nodarbības bērniem par civilo aizsardzību. Kluba vadītājs ir sportiskas miesasbūves, uz tikšanos ir ieradies treniņtērpā, iespējams, lai pastiprinātu iespaidu par sevi kā aktīva dzīvesveida piekopēju. Kluba pirmsākumi meklējami 2008. gadā, kad tā pašreizējais vadītājs rīkojis lāzertaga nodarbības (peintbolam līdzīga militāri taktiska spēle). Viņš pamanījis, ka jauniešiem nodarbības patīk, un nolēmis izvērst plašāku darbību. “1989. gadā beidzu Suvorova kara skolu – daļu metodikas paņēmu no turienes, daļu no jaunsardzes. Sāku nodarboties ar jauniešiem. Pamanīju, ka jaunieši, kas bija iesaistīti puskriminālās aktivitātēs, atnākot uz klubu, tās beidza,” stāsta E. Ludzītis. Kluba mērķis esot veicināt aktīvu dzīvesveidu starp jauniešiem, kā arī parādīt alternatīvu alkoholam, cigaretēm, narkotikām un kriminālām darbībām. Kluba vadītājs lielās, ka arī pats pārtraucis lietot alkoholu un smēķēt, lai būtu paraugs jauniešiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jautāju, kāda ir kluba sadarbība un attiecības ar jaunsardzi. “Jaunsardzē viss notiek latviešu valodā, tur ir bezmaksas nodarbības, taču ne visi krievu jaunieši tur dosies. Manā klubā visi apvienojas – gan latvieši, gan krievi. Mēs sadarbojamies ar jaunsardzi – pazīstu dažus Rīgas rajona jaunsardzes instruktorus, un reizēm mēs ar jaunsardzes vienībām kopīgi laivojam un ejam pārgājienos. Mēs saliedējam to, ko daži politiķi mūsu valstī šķeļ,” teic 
E. Ludzītis. Viņš piebilst, ka esot pazīstams ar atsevišķiem jaunsardzes vienību vadītājiem, kas savulaik strādājuši policijā, kur Ludzītis nodienējis desmit gadus. Pirms darba policijā viņš dienējis robežsardzē.

E. Ludzītis vadot kluba un sporta nodarbības vairākās Rīgas skolās, galvenokārt Imantā. Kluba vadītājs ir sagatavojies sarunai un pats izstāsta, kāpēc kluba nosaukumā ir krieviskais “Specnaz”, kas var raisīt aizdomas par prokrieviskām aktivitātēm. “Kādreiz darbojos firmā “Specnaz klubs”, kur biju vecākais instruktors. Sākoties ekonomiskajai krīzei, tas tika slēgts, bet 2009. gadā es nodibināju biedrību kā jauniešu militāro sporta klubu. Domāju mainīt nosaukumu, taču puiši jau bija pieraduši pie nosaukuma “Specnaz”, un viņiem tas patika, tādēļ nolēmu atstāt to nosaukumā. Protams, tas izraisa neviennozīmīgu attieksmi. Līdz notikumiem Ukrainā nekādu problēmu nebija,” skaidro E. Ludzītis. Klubā skolas mēnešos esot nodarbināti ap divdesmit, bet vasarā ap desmit jauniešu, tiek rīkoti pārgājieni un laivu braucieni. Jauniešu vecums – no 9 līdz 16 gadiem, lielākoties tie ir puiši. Klubu finansējot dalībnieku vecāki, viņi apmaksājot ekipējuma iegādi un vāc naudu ekskursijām.

Klubu šajos gados apmeklējuši ap 100 jauniešu. Kā palīgus E. Ludzītis izmanto kluba vecākos jauniešus, kas viņam palīdz vadīt nodarbības. Lai jauniešus motivētu sasniegt vairāk, klubā valda īpaša sistēma. Pēc pirmā klubā pavadītā gada atbilstoši savai vecuma grupai jaunietis var likt kaujinieka eksāmenu. “Kaujinieka kandidātam jānoskrien divi kilometri, jāizpilda pieci fiziski vingrinājumi, kā arī jānokārto ieskaite tuvcīņas elementos un šaušanā ar gaisa ieročiem. Kas vingrinājumus izpilda sevišķi labi, saņem vecākā kaujinieka pakāpi,” stāsta E. Ludzītis. Pēc viņa teiktā, četri jaunieši, kas savulaik darbojušies klubā, tagad studējot Policijas koledžā. Uz Latvijas armiju neviens pagaidām neesot devies.