Kas ir zaļie griķi un auzas? Ar “dzīvajiem graudiem” iepazīstina “Kaņepīšu” biosaimnieki 2
Tagad modē ir zaļie griķi un kailgraudu mieži. Cik vērtīgi tie ir? Vai var izmantot diedzēšanai? IRĒNA TUKUMA NOVADĀ
Kocēnu novada bioloģiskajā saimniecībā “Kaņepītes” audzē graudaugus vairāk nekā 200 hektāru platībā. Saimnieki Guntars Antonijs un Dita Mitničuka apgādā veikalus, restorānus un tiešās pirkšanas grupas ar 36 veidu pašu saražotiem pārtikas produktiem, tostarp dzīvajām auzu pārslām, zaļajiem griķiem, pelēko zirņu miltiem, šķeltajiem zirņiem. Lielāko daļu produkcijas viņi eksportē uz Vāciju, Holandi, Igauniju, Lietuvu. Saimniecībā graudus maļ pašu atjaunotās senās dzirnavās ar dzirnakmeni. Visus darbus saimnieki veic paši. Ditas ziņā ir fasēšana, pasūtījumu pieņemšana, produkcijas realizācija, bet Guntars atbild par visiem zemes darbiem.
– Esam absolūti neatkarīgi, jo mums ir savs graudaugu kombains, kalte, traktori – viss, kas vajadzīgs pārstrādei, – lepojas bioloģiskie lauksaimnieki.
Zaļie griķi ir dzīvi
Nekarsētie jeb zaļie griķi kļūst arvien populārāki veselīga uztura piekritēju vidū. Tiem ir citāds lobīšanas princips. Veikalos nopērkamie brūni grauzdētie griķi tiek lobīti ar tvaiku, bet zaļos griķus pēc nokulšanas termiski neapstrādā. Izkaltētiem graudiem tikai mehāniski noloba brūno miziņu (dzirnavās caur akmeņiem veļoties, griķi pārstrādes procesā attīrās no sēnalām). Tādējādi iegūst zaļos griķus, ko izmanto pārtikas produktu ražošanā.
– Citviet Eiropā tvaicētos griķus nemaz nepazīst, bet pie mums tie vēl ir kā padomju laiku mantojums. Termiski apstrādātiem griķiem ir specifisks aromāts, asāka garša, turklāt tie arī nespēj dīgt, – skaidro saimniecības “Kaņepītes” īpašnieks. – Latvijā pašlaik nav nevienas saimniecības, kas ražotu bezglutēna produkciju. Savā saimniecībā visu veidu labību sējam ar vienu sējmašīnu, kuļam ar universālo kombainu, maļam vienās dzirnavās, tāpēc visai produkcijai klāt ir glutēns. Mums neatmaksājas ražot bezglutēna graudaugu produktus, jo Latvijas tirgus nav tik liels.
Saimniecībā audzē griķu šķirni ‘Aiva’. Salīdzinājumā ar citām tā ir labāka, jo lakstaugiem nav tik daudz lapu un ražu var novākt pirms vēlajām salnām. Audzējot bioloģiski, griķu ražība ir 1,5 t/ha. Ja kuļ vēlu, griķos ir augsts mitruma līmenis (virs 30%), tāpēc viss ūdens jādabū ārā žāvējot. Normālos apstākļos vākti griķi satur 14% mitruma.
Diedzē līdz pirmajiem dīgstiem
Svaigi diedzējumi ir īsta veselības bumba un lielisks uzturvielu avots organisma spēcināšanai, tāpēc tos uzturā lieto svaigēdāji – cilvēki ar specifiskiem ēšanas paradumiem (viņu uzturā ir termiski neapstrādāti augu valsts produkti vai ēdieni, kas nav gatavoti par +45 °C augstākā temperatūrā).
Saimniece Dita stāsta, ka viņai pašai visvairāk zaļumu kārojas martā, aprīlī – tad arī sākot dažādu graudu diedzēšanu. Šim nolūkam nepieciešami, piemēram, mehāniski lobīti, veseli griķu graudi, burka, gumija, marle (vai kāds audekla gabals) un šķīvis. Griķus iepriekš kārtīgi noskalo, tad iemērc uz 2–3 stundām. Uzbriedušos griķus ieber sietā un zem tekoša ūdens vēl noskalo gļotaino šķidrumu, pēc tam ber burkā.
Burkai uzliek marli un apliek gumiju. Apgriež burku otrādi un uzliek uz šķīvja, pielej nedaudz ūdens, lai marle būtu slapja (šādi tiek radīti siltumnīcas apstākļi, augi saņem nepieciešamo istabas temperatūru). Nākamajā rītā dīgstus jau var ēst. Griķi satur daudz minerālvielu un vitamīnu. Tajos ir trīsreiz vairāk dzelzs nekā citos graudos. Diedzētus griķus var likt uz sviestmaizēm vai pievienot svaigiem salātiem. Līdzīgi diedzē kviešu graudus, tikai tos vajag ilgāk uzbriedināt – iemērkt jau iepriekšējā vakarā.
– Griķu dīgstus ēd, tiklīdz tiem izlīduši mazi asniņi. Tos nedrīkst pāraudzēt. Ēd divas reizes nedēļā, kārtīgi sakošļājot, lai veicinātu gremošanu. Nav ieteicams griķu diedzējumus uzturā lietot katru dienu, – pamāca Dita.
Dīgst tikai veseli lobītie griķu graudi, kas nav sašķelti uz pusēm. Netraumētām sēklām dīglis atrodas apakšējā kantītē. Pirms diedzēšanas nevajag griķus mērcēt ilgāk par 2–3 stundām, citādi tie izjūk, vairs nedīgst.
