Ekonomika
Bizness

Spēkā stājas Sociālā uzņēmuma likums; varēs veidot sociālos uzņēmumus 16

Foto – Shutterstock.com

1.aprīlī spēkā stājas Sociālā uzņēmuma likums, kura mērķis ir veicināt sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanu un sekmēt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātību, kā arī vairāki ar šo likumu saistīti Ministru kabineta (MK) noteikumi.

Sociālā uzņēmuma likums dos tiesisko ietvaru, paredzot gan kritērijus sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai, gan kārtību, kā valsts atbalstīs šāda veida uzņēmējdarbību. Par sociālās uzņēmējdarbības veicināšanu un attīstību būs atbildīga Labklājības ministrija (LM).

Sociālā uzņēmuma statusu varēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kas īsteno radošu saimniecisko darbību ar labvēlīgu sociālo ietekmi, piemēram, sniedz sociālos pakalpojumus, veido iekļaujošu pilsonisko sabiedrību, veicina izglītību, atbalsta zinātni, strādā pie vides aizsardzības un saglabāšanas, nodrošina dzīvnieku aizsardzību vai veicina kultūras daudzveidību.

Likums sociālajiem uzņēmumiem paredz vairākus atbalsta pasākumus. Šo statusu ieguvis uzņēmums varēs ar uzņēmuma ienākuma nodokli apliekamajā bāzē neietvert virkni izdevumu, piemēram, darbinieku rehabilitācijas un sociālās iekļaušanas pasākumu izmaksas, izdevumus personu integrācijai darba tirgū, tādu aktīvu iegādei, kas kalpo statūtos noteikto mērķu sasniegšanai, kā arī ziedojumus sabiedriskā labuma organizācijām.

Otra daļa atbalsta instrumentu formulēti kā valsts un pašvaldību tiesības piešķirt noteiktus atvieglojumus un atbalstu – tiesības dāvināt kustamu mantu, piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, kā arī nodot piederošo mantu bezatlīdzības lietošanā.

Sociālais uzņēmums varēs piesaistīt brīvprātīgā darba veicējus darbībām, kas nav saistītas ar uzņēmuma pārvaldi, grāmatvedību, kā arī uzņēmuma pamatfunkcijām.

Sociālā uzņēmuma statusu Latvijā varēs iegūt komersants, kas atbilst likumā noteiktiem kritērijiem. Valsts sociālajiem uzņēmumiem sniegs noteiktu atbalstu, bet tiem būs aizliegts sadalīt peļņu starp uzņēmuma īpašniekiem. Tā būs jāiegulda statūtos noteikto mērķu sasniegšanai – sabiedriskā labuma radīšanā. Līdztekus noteiktas jomas, kurās sociālais uzņēmums nav tiesīgs darboties, piemēram, ieroču un munīcijas, alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu ražošanā un tirdzniecībā, azartspēļu un derību organizēšanā, kā arī finanšu un apdrošināšanas nozarē.

Kā norāda likuma autori, Latvijā ir apmēram 60 organizāciju, kas atbilst sociālā uzņēmuma kritērijiem. Pieņemot šo likumu, vidējā termiņā Latvijā vajadzētu izveidoties vismaz 200 sociālajiem uzņēmumiem.

Saistībā ar jauno likumu spēkā stājas arī vairāki MK noteikumi. Vieni no tiem paredz, ka turpmāk atzinumu par pretendenta atbilstību sociālā uzņēmuma statusam vai reģistrētā sociālā uzņēmuma darbības atbilstību Sociālā uzņēmuma likumā noteiktajiem kritērijiem vērtēs Sociālo uzņēmumu komisija.

Kā norāda LM, komisija būs koleģiāla konsultatīva institūcija, kurā vienādā skaitā ietilps pilnvarotas amatpersonas, kā arī biedrību un nodibinājumu pārstāvji. Komisijā plānoti pieci LM, Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Kultūras ministrijas pārstāvji, kā arī piecas biedrības vai nodibinājumi, kuri tiks izvēlēti konkursā.

Pēc ministrijas paustā, komisijas darbs būs atkarīgs no sabiedrību ar ierobežotu atbildību aktivitātes sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai, tādējādi patlaban esot grūti prognozēt komisijas sēžu organizēšanas biežumu, bet, lai nodrošinātu komisijas uzdevumu sniegt LM motivētu atzinumu par sociālā uzņēmuma darbības atbilstību likuma kritērijiem, noteikumi paredz, ka komisijas sēdes notiek pēc nepieciešamības. Paredzēts, ka komisijas sēdei jānotiek vismaz reizi ceturksnī.

Tāpat šodien spēkā stājas Noteikumi par sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām un sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas, reģistrēšanas un uzraudzības kārtību. Tie nosaka sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai iesniedzamos dokumentus, kā arī to iesniegšanas un sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas kārtību, sociālā uzņēmuma uzraudzības kārtību, darbības rādītājus un to izvērtēšanas kritērijus. Tāpat noteikts sociālo uzņēmumu reģistra saturs, kā arī reģistra darbības, aktualizācijas un izmatošanas kārtība.

Pēc LM paustā, sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas ir tādas iedzīvotāju grupas, kurām ir apgrūtinātas iespējas gūt pietiekamus ienākumus, saņemt dažādus pakalpojumus un preces, kuras ir būtiski nepieciešamas pilnvērtīgai funkcionēšanai sabiedrībā. Šāda atstumtība var rasties nabadzības un bezdarba dēļ, diskriminācijas dēļ, piederības kādai noteiktai sabiedrības grupai un citu faktoru dēļ.

Saskaņā ar noteikumiem, sociālās atstumtības riskam pakļautas personas ar invaliditāti, personas ar garīga rakstura traucējumiem, personas, kurām noteikta atbilstība trūcīgas ģimenes vai personas statusam, ilgstošie bezdarbnieki vecumā no 15 līdz 29 gadiem un vecāki par 50 gadiem, ar nepietiekošām, zemām un darba tirgum neatbilstošām zināšanām un prasmēm vai personas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma.

Tāpat sociālās atstumtības riskam pakļauta etniskā minoritāte romi, personas, kuras atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, personas ar alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības problēmām, kā arī personas, kuru dzīvesvieta ir deklarēta naktspatversmē. Turklāt riska grupās iekļauti cilvēktirdzniecības upuri, bēgļi un alternatīvo statusu ieguvušās personas, kā arī bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni vecumā no 15 gadiem, kā arī šai grupai atbilstošas pilngadīgas personas līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, tostarp pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanas.

LA.lv