Viedokļi
Aptaujas

Kādā noskaņojumā sagaidāt VIII Sēlijas kongresu? “LA” aptauja 3


Jānis Dimitrijevs, Viesītes novada domes priekšsēdētājs
Jānis Dimitrijevs, Viesītes novada domes priekšsēdētājs
Jānis Dimitrijevs, Viesītes novada domes priekšsēdētājs

Rīt Jaunjelgavas novadā norisināsies VIII Sēlijas kongress, kura galvenā tēma būs izaugsme Sēlijā – kā veiksmīgi attīstīt ekonomiku un kļūt par viedu teritoriju. Kongresa rezolūcijā tiks atkārtota prasība valdībai veidot atsevišķu Sēlijas plānošanas reģionu, kā arī pārtraukt centralizāciju izglītības un veselības jomās.

 

Jānis Dimitrijevs, Viesītes novada domes priekšsēdētājs: “Šis ir jau 8. kongress, kas liecina par mūsu mērķtiecīgumu un neatlaidību. Jau kopš 19. gs. beigām sāka runāt par Sēlijas reģionālo identitāti. Akadēmiķa Jāņa Stradiņa vārdiem runājot, Sēlijai, tāpat kā pārējiem Latvijas novadiem, ir savas zemes bagātības, sava ainavu burvība, sava vēsture un kultūra, savas teiksmas un dziesmas. Taču skumji, ka no Sēlijas, tāpat kā no visas Latvijas, cilvēki lielā skaitā devušies uz ārzemēm. Un tomēr, lai gan ir divējādas izjūtas, jāapzinās galvenais – ka spēki jārod labajā. Sēlijas asociācija kopā ar vēsturniekiem un zinātniekiem veikuši interesantus pētījumus. Izveidots Viesītes muzejs “Sēlija”, nodibināta Sēlijas novadu apvienība, kas politiskā līmenī cenšas panākt līdzsvarotu attīstību attiecībā pret pārējiem novadiem. Esam tikuši pie Sēlijas karoga. Iedibināti Sēlijas tautas mākslas svētki. Tiek gatavota grāmata par Sēlijas septiņiem novadiem, kas kalpos kā starpnovadu izziņas materiāls. Mums jāveltī visas pūles, lai Sēlijas identitāte nepazustu mūsdienu steigā un Latvijas novadu vidū mēs būtu vienoti un kļūtu stiprāki.”

 

Irēna Sproģe, Salas novada domes priekšsēdētāja: “Uz kongresu braukšu ar prieku, jo Latvija beidzot pa īstam apzinās, kas ir Sēlija. Pēdējos Lielajos dziesmu svētkos mēs gājām atsevišķi kā Sēlija, visu garo gājienu kopā ar mums bija akadēmiķis Jānis Stradiņš, kas lielo domu par Sēliju auklējis un virzījis gadiem ilgi. Tiesa, vēl gan nākas dzirdēt arī vecās runas, ka Sēlijā nekā nav, nekas nenotiek un viss iet uz postu. Tāpēc vēl jo vairāk gandarī, ka akadēmiķe Baiba Rivža, kas vada valsts pētījumu programmu “EKOSOC – LV” un kongresā runās par tēmu “Veiksmes un iespējas Sēlijas novadu ekonomikā”, apsolījusi Sēlijas novadu apvienībai uzdāvināt valsts pētījumu programmas ietvaros apkopoto Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētījumu par Sēliju. Tajā analizētas daudzas labas izdarītas lietas un vairāku Sēlijas novadu vadītāju ļoti neatlaidīgais darbs. Tas, ka Sēlijā palielinājies gan reģistrēto lauksaimniecības uzņēmumu skaits, kuri strādā tirgum, gan to uzņēmumu skaits, kuri darbojas uz zināšanām balstītās nozarēs, jāvērtē ļoti atzinīgi. Pētījums par Sēlijas novadiem, kurā ietverti secinājumi un analīze, palīdzēs mums atsperties tālākam darbam.”

 

Edvīns Meņķis, Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs: “Kongresā jāuzsver paveiktais, taču īpaši vajadzētu akcentēt ceļu un cilvēku aizbraukšanas problēmas, kas Sēlijai joprojām rada bīstamību. Jēkabpils novada teritorijai iet cauri divi valsts nozīmes ceļi, kas vēl arvien nav asfaltēti. Mūsu novads ne tikai Sēlijas, bet arī visas Zemgales mērogā ieņem pēdējo vietu melnā seguma ziņā – asfaltēts tikai 21 procents valsts ceļu. Daudzi domā, ka iedzīvotājiem problēmas ir tikai pavasarī un rudenī, kad ceļi kļūst grūti izbraucami vai pat neizbraucami. Taču vasarās, kad ir sauss laiks, arī traki – mašīnas lauž “veļas dēlis” un nekur nav glābiņa no putekļiem.”

 

Vija Dzene, Aknīstes novada domes priekšsēdētāja: “Visas cerības uz jauno paaudzi. Prieks, ka Aknīstes novada bērni apzinās, ka Sēlijas spēks ir kultūras mantojumā. Prieks par Aknīstes vidusskolas skolnieci Gitu Pērkoni, kura Sēlijas kongresā iepazīstinās ar savu zinātniski pētniecisko darbu “Fotogrāfi Jēkabpilī un tās apkārtnē 20. gadsimta pirmajā pusē”. Šis darbs izvirzīts Latvijas skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konferencei.”

LA.lv