Mobilā versija
+19.2°C
Viesturs, Viestards, Kitija
Trešdiena, 28. jūnijs, 2017
27. maijs, 2016
Drukāt

Kādā noskaņojumā sagaidāt VIII Sēlijas kongresu? “LA” aptauja (4)

Dmitrijevs

Jānis Dimitrijevs, Viesītes novada domes priekšsēdētājs

Rīt Jaunjelgavas novadā norisināsies VIII Sēlijas kongress, kura galvenā tēma būs izaugsme Sēlijā – kā veiksmīgi attīstīt ekonomiku un kļūt par viedu teritoriju. Kongresa rezolūcijā tiks atkārtota prasība valdībai veidot atsevišķu Sēlijas plānošanas reģionu, kā arī pārtraukt centralizāciju izglītības un veselības jomās.

 

Jānis Dimitrijevs, Viesītes novada domes priekšsēdētājs: “Šis ir jau 8. kongress, kas liecina par mūsu mērķtiecīgumu un neatlaidību. Jau kopš 19. gs. beigām sāka runāt par Sēlijas reģionālo identitāti. Akadēmiķa Jāņa Stradiņa vārdiem runājot, Sēlijai, tāpat kā pārējiem Latvijas novadiem, ir savas zemes bagātības, sava ainavu burvība, sava vēsture un kultūra, savas teiksmas un dziesmas. Taču skumji, ka no Sēlijas, tāpat kā no visas Latvijas, cilvēki lielā skaitā devušies uz ārzemēm. Un tomēr, lai gan ir divējādas izjūtas, jāapzinās galvenais – ka spēki jārod labajā. Sēlijas asociācija kopā ar vēsturniekiem un zinātniekiem veikuši interesantus pētījumus. Izveidots Viesītes muzejs “Sēlija”, nodibināta Sēlijas novadu apvienība, kas politiskā līmenī cenšas panākt līdzsvarotu attīstību attiecībā pret pārējiem novadiem. Esam tikuši pie Sēlijas karoga. Iedibināti Sēlijas tautas mākslas svētki. Tiek gatavota grāmata par Sēlijas septiņiem novadiem, kas kalpos kā starpnovadu izziņas materiāls. Mums jāveltī visas pūles, lai Sēlijas identitāte nepazustu mūsdienu steigā un Latvijas novadu vidū mēs būtu vienoti un kļūtu stiprāki.”

 

Irēna Sproģe, Salas novada domes priekšsēdētāja: “Uz kongresu braukšu ar prieku, jo Latvija beidzot pa īstam apzinās, kas ir Sēlija. Pēdējos Lielajos dziesmu svētkos mēs gājām atsevišķi kā Sēlija, visu garo gājienu kopā ar mums bija akadēmiķis Jānis Stradiņš, kas lielo domu par Sēliju auklējis un virzījis gadiem ilgi. Tiesa, vēl gan nākas dzirdēt arī vecās runas, ka Sēlijā nekā nav, nekas nenotiek un viss iet uz postu. Tāpēc vēl jo vairāk gandarī, ka akadēmiķe Baiba Rivža, kas vada valsts pētījumu programmu “EKOSOC – LV” un kongresā runās par tēmu “Veiksmes un iespējas Sēlijas novadu ekonomikā”, apsolījusi Sēlijas novadu apvienībai uzdāvināt valsts pētījumu programmas ietvaros apkopoto Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētījumu par Sēliju. Tajā analizētas daudzas labas izdarītas lietas un vairāku Sēlijas novadu vadītāju ļoti neatlaidīgais darbs. Tas, ka Sēlijā palielinājies gan reģistrēto lauksaimniecības uzņēmumu skaits, kuri strādā tirgum, gan to uzņēmumu skaits, kuri darbojas uz zināšanām balstītās nozarēs, jāvērtē ļoti atzinīgi. Pētījums par Sēlijas novadiem, kurā ietverti secinājumi un analīze, palīdzēs mums atsperties tālākam darbam.”

 

Edvīns Meņķis, Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs: “Kongresā jāuzsver paveiktais, taču īpaši vajadzētu akcentēt ceļu un cilvēku aizbraukšanas problēmas, kas Sēlijai joprojām rada bīstamību. Jēkabpils novada teritorijai iet cauri divi valsts nozīmes ceļi, kas vēl arvien nav asfaltēti. Mūsu novads ne tikai Sēlijas, bet arī visas Zemgales mērogā ieņem pēdējo vietu melnā seguma ziņā – asfaltēts tikai 21 procents valsts ceļu. Daudzi domā, ka iedzīvotājiem problēmas ir tikai pavasarī un rudenī, kad ceļi kļūst grūti izbraucami vai pat neizbraucami. Taču vasarās, kad ir sauss laiks, arī traki – mašīnas lauž “veļas dēlis” un nekur nav glābiņa no putekļiem.”

 

Vija Dzene, Aknīstes novada domes priekšsēdētāja: “Visas cerības uz jauno paaudzi. Prieks, ka Aknīstes novada bērni apzinās, ka Sēlijas spēks ir kultūras mantojumā. Prieks par Aknīstes vidusskolas skolnieci Gitu Pērkoni, kura Sēlijas kongresā iepazīstinās ar savu zinātniski pētniecisko darbu “Fotogrāfi Jēkabpilī un tās apkārtnē 20. gadsimta pirmajā pusē”. Šis darbs izvirzīts Latvijas skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konferencei.”

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Turu īkšķi par Sēliju.

  2. Tā izskatās, ka par slēgtajām skolām Sēlijā priecājies tikai tu, nevis sēļi savā kongresā. Izcelt un runāt
    par negācijām ir tavs lauciņš, bet sēļi vairāk domā, kā attīstīt šo savu reģionu. Sēlijā ir visai Latvijai nozīmīgas, augstvērtīgas dzelzsrūdas atradnes Gārsenē, kuras, izmantojot ES fondu līdzekļus, būtu līdz galam jāizpēta un jāsāk apgūt, tikai mūsu ierēdņi Rīgā neko negrib darīt, lai apgūtu jaunas nozares un tā ievērojami attīstītu šo reģionu un jūtami papildinātu valsts budžeta ienākumus. Kad kaut ko tādu piedāvā, šiem ierēdņiem atrodas simts un viens arguments lai nekā nedarītu, jo tā priekš viņiem ir ērtāk. Bet vai valstij?

    • Slēgtas skolas nav tikai Latgales sāpe, tādas ir visā Latvijā – arī Sēlijā. Tas ir skaidrs, ka lauki nevienam neinteresē, bet arī skolas tiek slēgtas netālu no Rīgas – arī Zemgalē. Lai kaut ko sāktu attīstīt, ir vispirms jāapzinās negācijas. Ja viss ir labi un pilnīgā kārtībā, tad runāt par attīstību ir nedabiski. Man vispār patīk, kā pats savā komentārā no viena komentāra nopulgošanas, pāriet pie tām pašām negācijām(pret ierēdņiem), kas tā nepatīk citu komentārā… LOL Šo sabiedrību šinī gadsimtā raksturo kaut vai tas, ka Pļaviņu HES joprojām nav nojaukta. Daugava ir augšzemnieku upe, tāpat kā zemgaļiem bija mūsdienās dēvētā Lielupe, ko viņi paši dēvēja par Mūsu(upi).

      Es pat laikam neesmu bijis Sēlijā, kaut pašam saknes no tās puses. Ir daudzi tādi cilvēki, kas nemaz neapzinās savas saknes, kaut uzvārdi ir augšzemnieku. Izceļošana nav nekāda problēma… problēma ir izzušana(bet ja izceļošana dara pretējo, tad tas nekas slikts nav – mans klasesbiedrs tāds pats augšzemnieks dzīvo ārzemēs, kur atrada sievu un ir precējies un bērni) un asimilācija, bet neviens tak netaisās izsūtīt latvju-lietuvju pēcnācējus atpakaļ no kurienes nākuši – uz Baltkrieviju, tikai tāpēc, ka viņi apdzīvo augšzemnieku zemes? 😀 Somu izcelsmes pēcnācējus gan varētu izsūtīt, lai radītu Ķīnā jaunu valsti, bet tas viss vēl priekšā.

      Man gan ir radies secinājums, ka augšzemnieku identitāte nav savietojama ar latviešu vai lietuviešu. Lai augšzemnieki pastāvētu, mākslīgai latviešu un lietuviešu identitātei ir jāiznīkst un viss uz to pusi arī iet. Ironiskā kārtā tieši Sēlijas vācu tautības(kam nav nekāda sakara un radniecība ar baltiem) mācītājs Stenders ierosināja dēvēt bijušās Livonijas iedzīvotājus par latviešiem. Tikai pirms pāris gadsimtiem.

  3. iespēja priecāties par SLĒGATAJĀM skolām Sēlijā!
    Salas novadā – Sēlpils pamarskola.
    Aknīstes novadā – Gārsenes pamatskola
    Jēkabpils novadā – Bērzgala pamatskolā

Māris Antonevičs: Pirmais eksāmens KNAB vadītājam. Pagaidām teorētisks... (11)Par "oligarhu sarunām" vairāk taisnošanās nekā pārliecības par rīcību.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Pie domes durvīm manītas lāča pēdas

Vakar Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja amatā ievēlēts partijas “Saskaņa” saraksta līderis Andrejs Elksniņš. Arī Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja amatā atkārtoti ievēlēts “Saskaņas” saraksta līderis Aleksandrs Bartaševičs. Līdz ar to šobrīd “Saskaņa” nonākusi pie abu Latvijas lielāko pilsētu – Rīgas un Daugavpils, kā arī Rēzeknes vadības grožiem. Jūrmalā “Saskaņa” veido koalīciju ar ZZS.

Partija “Saskaņa” maksimāli izmantojusi to, ka atrodas opozīcijā un nepiedalās valsts pārvaldē, tādēļ partijas nākšana pie varas lielākajās Latvijas pilsētās ir likumsakarīga, šādu viedokli aģentūrai LETA paudis politologs Filips Rajevskis. Viņš gan to neuztver kā nopietnu atspēriena punktu gaidāmajās Saeimas vēlēšanās: “”Saskaņa” ir bijusi ļoti konsekventa, jo nelauž līgumu ar partiju “Vienotā Krievija”, aktīvi uzstāj uz attiecībām ar Krieviju un nemainīgi negatīvi attiecas pret Latvijas līdzdalību NATO. Šī būs tā robeža, kas “Saskaņai” kā kreisajiem neļaus pilnīgi izpausties, jo, lai gan cilvēkiem varētu patikt kaut kādi ideoloģiski punkti viņu programmā, tomēr nedomāju, ka vairākums cilvēku ir tik prokrieviski orientēti.”

Vai iedzīvotāju ienākuma nodoklim jānosaka lielāka progresivitāte?
Juris Jansons: Valodu lielu dara cilvēki (4)Man ir patiess gods būt starp tiem dažiem miljoniem, kuri var domāt, runāt un klausīties latviešu valodā.
Juris Lorencs: Globālo sasilšanu gaidot (7)Cīņā par zaļajām idejām aktīvi līdzdarbojas arī dažādu interešu lobiji
Draugiem Facebook Twitter Google+