Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
20. septembris, 2012
Drukāt

Spēle ar Blaumaņa “Purva bridēju”


ReklāmfotoReklāmfoto

Latvijas Nacionālā teātra Jaunajā zālē sezonas sākumā tapis jauns eksperiments – tuvojoties izcilā latviešu dramaturga un novelista Rūdolfa Blaumaņa 150. jubilejas gadam, jaunais režisors Elmārs Seņkovs iestudējis noveli “Purva bridējs”, kurā uz skatuves līdzās Edgaram kāpj reizē divas gluži atšķirīgas Kristīnes.


 

Elmārs Seņkovs, kura režisora kontā Blaumanis nav pirmoreiz – aizvadītajā sezonā Rīgas Krievu teātrī tapa viņa veidotie “Indrāni” –, atklāj: bagātās valodas un saturisko nianšu dēļ iestudējumam izmantota Blaumaņa novele, nevis, daudzu literatūras pētnieku un režisoraprāt, ievērojami nabadzīgākā luga “Ugunī”. Jaunā iestudējuma režisors atzīst – pārlikt stāstu skatuves versijā esot pamatīgs izaicinājums. “Nemainām nedz stāsta struktūru, nedz tekstus. Esam ieviesuši kaut ko no vecās, labās radioteātra estētikas – teicēja lomu, kas agrāk teātros bija vairāk, bet tagad kaut kur pazudusi.”

Jautāts, vai jau otrais Blaumaņa iestudējums tik īsā laikā uzskatāms par zināmu likumsakarību, režisors skaidro – pirmoreiz spontāni piekritis Rīgas Krievu teātra mestajam izaicinājumam, bet otrajā reizē, protams, autora jubilejas gada iedvesmots, “Purva bridējs” nācis kā dabisks turpinājums viņa “Blaumaņa studijām” un lugu dēvē par savu obligāto režijas mācības kursu.

“Otrs izaicinājums, ar ko nākas saskarties, – vai Blaumanis tagad vispār ir aktuāls. Nav noslēpums, viņu uz skatuves var “uzlikt” arī ļoti garlaicīgi, tomēr ir skaidrs, ka nav garlaicīgi ar viņu strādāt, tiesa, tas nav viegli. Process ir ļoti intensīvs un sarežģīts, tomēr mēģinām viņu atdzīvināt, likt skatītājam ieklausīties – šis darbs lielā mērā ir veltījums pašam Blaumanim.”

 

“Purva bridēja” veidotāji uzsver – lai novērtētu jauno iestudējumu, skatītājs varot ierasties arī pilnīgi nesagatavots un “blaumaniski neiesvaidīts”, gaidīti esot pat Blaumaņa nīdēji. “Mūsu galvenā uzmanība ir pievērsta noveles stāstam – kas tad ir šī Kristīne mūsdienās un toreiz,” skaidro režisors.

 

Mēģinot atainot Kristīnes iekšējo cīņu – kaismīgais Edgars vai stabilais Akmentiņš –, izrādē darbojas divas Kristīnes. “Protams, Kristīnes iekšējo cīņu varētu nospēlēt arī viena aktrise, tomēr mēs mēģinām padarīt šo cīņu skaidrāku. Viņas ir ļoti atšķirīgas, ar dažādu attieksmi pret dzīvi, abas var pārdzīvot viena otras dēļ, vainot, mīlēt vienu vai otru. Jo galu galā šis stāsts griežas ap Edgaru. Mūsu jautājums – vai viņš pats vai tomēr Kristīne vainojama viņa kritienā,” spriež E. Seņkovs, piebilstot: “Ne jau Kristīnes izvēle nosaka laimi – jo dažam laime taču ir mūžīgi ciest, bet citam – dzīvot bez mīlestības, tomēr ļoti stabili. Tas ir mūžīgais jautājums.”

Izrādes mūzikas autors ir dziesminieks un komponists Goran Gora. Tiesa, izrādē nav ne vēsts no “blaumaniskas” vai “gorangoriskas” dziesmu spēles, lai arī “Purva bridēja” iestudējuma autori tā žanru dēvē par spēli. “Mūzika izrādē būs tikai pulsācija, mirklis un ritms, vārdi papildinās mūziku, negaidiet ārijas, drīzāk – atmosfēru,” teic režisors.

 

“Protams, tas ir mīlestības stāsts, ko izspēlējam, kurā mēs atdzīvinām Blaumaņa tēlus. Aktieri mainās ar tēliem, dažādās epizodes ir izspēlētas dažādos teātra paņēmienos – reālpsiholoģiskais ir tikai viens no tiem. Mēģinām arī dauzīties, ironizēt, bet reizē – atdot visu,” turpina E. Seņkovs.

 

Izrādes veidotāji mēģina atbrīvoties no priekšstatiem, kādus par “Purva bridēju” radījusi Leonīda Leimaņa 1966. gada filma. Šo versiju nedz pieņemot, nedz apstrīdot. “Mēs vienkārši veidojam kaut ko pilnīgi citu,” uzsver režisors un aicina uz tikšanos kādā svētku vietā, varbūt zaļumballē, bet varbūt – Akmentiņa kāzās, kur sanāk cilvēki, tiek izstāstīts stāsts, kas pats var kļūt par svētkiem, bet varbūt – par traģēdiju.

 

UZZIŅA

Režisors: Elmārs Seņkovs.

Scenogrāfs: Reinis Dzudzilo.

Kostīmu māksliniece: Krista Dzudzilo.

Komponists: Goran Gora.

Dramatizējuma autore un režisora asistente: Rasa Bugavičute.

Lomās: Kaspars Dumburs, Madara Botmane, Ieva Aniņa, Madara Saldovere, Lolita Cauka, Ģirts Liuziniks, Jānis Vimba.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+