Mobilā versija
+0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
25. augusts, 2016
Drukāt

Spēle ar skaisto un neglīto

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Līdz augusta beigām Ojāra Vācieša muzejā skatāma Līgas Tiesnieces pirmā personālizstāde “Mandalas un ne tikai”, kas ir jau otrā izstāde ciklā “Jauno mākslinieku vasara”.

“Arī dzejnieks Ojārs Vācietis zīmēja mandalas. Tas ir kopīgais un vienojošais māksliniecei Līgai Tiesniecei ar dzejnieku,” teic muzeja pārstāve Evita Jance.

Ojārs Vācietis nekad nebija rādījis citus savus jaunrades darbus nevienam, par tiem zināja tikai ģimene. Pēc O. Vācieša nāves tika atrastas viņa zīmētas mandalas, kuras kritiķi uzskatīja par unikālām: “Dzejnieks strādājis pēc noteiktas sistēmas jeb vēl precīzāk būtu teikt – programmatiski.” Dzejnieks nebija šo talantu skolojis un izkopis.

Mandala hinduismā un budismā ir garīgs, rituāls simbols un reizēm mākslas darbs, kas apzīmē Visumu. Mandala ir sanskrita termins, kas burtiskā tulkojumā nozīmē “aplis”.

“Mandalu glezniecība ir kā neapzināta meditācija, kas atspoguļojas krāsu, tēlu un ģeometrisku figūru sistēmā. Mākslas darbu savdabību un oriģinalitāti atklāj mandalu iedvesmas avoti – no tetovējumu mākslas un “anime” multfilmām līdz ārpuszemes civilizācijas un kosmosa tēmai,” tā par L. Tiesnieces mandalām stāsta Memoriālo muzeju apvienības sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Zobena. Pati māksliniece atzīst, ka mandalas sākusi zīmēt neapzināti. “Mandalas sāku zīmēt pagājušajā vasarā, pēc bērniņa piedzimšanas. Tas bija foršs laiks! Tiešām kā meditācija,” atklāj Līga.

Šajā izstādē apskatāmas ne tikai mandalas, bet arī mākslinieces portreti, kuru tapšanu L. Tiesniece plašai publikai jau ir rādījusi savu sociālo tīklu profilos. “Portretu glezniecība aizsākusies kā mērķtiecīga sevis pārbaudīšana un izaicināšana, ik dienu radot jaunu darbu un veidojot virtuālās izstādes vietnē “Instagram”. Krāsu, formu un tēlu bagātība ir vienots stāsts, kas nolasāms portretu vaibstos un mandalu motīvos,” skaidro S. Zobena. Arī Līga atzīst, ka kādu brīdi mandalas vairs nezīmē, bet tagad sevi izpauž portretu zīmēšanā. “Kā izvēlos, ko portretēšu? Es sekoju daudziem cilvēkiem “Instagram”, ja mani kāds cilvēks ieinteresē, viņa sejas vaibsti, tad es viņu portretēju. Arī populārie cilvēki, ko esmu zīmējusi, mani ieinteresēja ar saviem sejas vaibstiem, kurus vēlējos uzzīmēt. Bija laiks, kad katru dienu zīmēju pa portretam. Tad bija neliels pārtraukums, bet nu atkal esmu to atsākusi. Esmu apņēmusies katru dienu pa vienam portretam uzzīmēt. Viens portrets top apmēram stundas laikā. Tagad gan varu zīmēt tikai tik daudz, cik ļauj dēliņš, ” atklāj Līga.

Muzejā uz gaišajām sienām Līgas krāsainie darbi vēl vairāk izceļas. Viņa izvēlas spilgtas un dzīvespriecīgas krāsas. Dažos darbos dzīvespriecīgās krāsas kontrastē ar uzzīmēto tēlu. “Tā ir kā spēle starp skaisto un neglīto. Tās spilgtās krāsas ir skaistais, savukārt tēls ir neglītais, kas viens otru papildina. Jau skolas laikā izvēlējos spilgtās krāsas,” smaidot nosaka Līga. Kad mēģinu Līgai iebilst, ka Latvijas dabā nav tik spilgtu, sulīgu krāsu, viņa tam nepiekrīt. “Latvijā ir visskaistākās krāsas saulrieti un spilgtākās debesis. Vismaz pēdējā laikā man tā šķiet,” teic Līga.

Līga ne tikai zīmē mandalas, portretus. Viņa jau 10 gadus tetovē, kā pati saka, tikai draugiem. Pāris gadus kopā ar vīru viņa tetovēja arī Grieķijā un Dānijā, bet tagad viņi ir atgriezušies Latvijā. Līgas darbus var ne tikai skatīt, bet arī izmanot ikdienā, jo viņa apglezno apģērbu.

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+