Foto – Karīna Miezāja

Spēle barikāžu gaisotnē 2

Spītējot aukstumam, pirmdienas pēcpusdienā Zaķusalā pulcējas krietns skaits cilvēku. Aptuveni 100 no tiem ir vidusskolēni, kuri atsaukušies spēles aicinājumam nākt un aizstāvēt Latvijas Televīzijas ēku no agresoriem. Gluži kā pirms 23 gadiem, arī tagad tiek būvētas dažādas konstrukcijas un celtnes ar uzdevumu aizkavēt ienaidnieku.

Reklāma
Reklāma
“Kā krāpnieks zināja, ka neesmu izņēmusi paciņu?” Lasītāja atmasko neīsto “Latvijas Pastu” 1
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis
Lasīt citas ziņas

Skolēniem palīdz īsto barikāžu dalībnieki, kuri ne tikai dalās atmiņās par notikumiem, bet arī pamāca, kā pareizi būvēt konstrukcijas, kurām naidnieks nespēj tikt cauri. Viens no aktīvākajiem spēles dalībniekiem ir Rīgas 28. vidusskolas 12. klases skolnieks Kristaps Vilciņš. Daļa no jauniešiem te ieradušies, vēstures skolotāju mudināti, taču ar Kristapu ir citādi. “Mācos valsts aizsardzības pro­grammā, kas nozīmē, ka padziļināti apgūstu kareivja profesijas pamatus, kaujas pamatus un dažādas kaujas taktikas, topogrāfiju, kā arī Latvijas vēsturi 1. un 2. pasaules kara laikā. Tiklīdz skolā pavīdēja informācija, ka ir iespēja piedalīties barikāžu izspēlē, daudz nedomājot, piekritu. Šī ir lieliska iespēja izprast un iejusties barikāžu laika notikumos, jo filmas un stāsti vien nespēj radīt to atmosfēru, kas šeit tolaik valdīja,” atklāj Kristaps.


CITI ŠOBRĪD LASA

Jau spēļu sākumā klasesbiedri tiek nodalīti viens no otra un salikti komandā kopā ar citu skolu audzēkņiem. Lai gan pirmajā mirklī izskan valdīti nepatikas saucieni, skolēni saprot, ka tas ne tikai tuvina šodienas pieredzi reālajiem notikumiem, bet arī liek pamatus jaunai draudzībai. Katrai komandai kā grupas vadītājs tiek pievienots viens barikāžu dalībnieks, Kristapa komandai pievienojas bijušais Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Romualds Ražuks. Komandas uzdevums – būvēt mastu Latvijas valsts karogam.

Par barikādēm Kristaps daudz ir uzzinājis no mammas stāstītā. “Mana mamma kā medmāsa ļoti aktīvi darbojās medpunktā, noteikti, ka arī viņas stāsti un pieredze ir sekmējuši to, ka šodien es atrodos šeit.” Zināto papildinājis arī Ražuka kungs, kurš “ar saviem stāstiem par barikāžu notikumiem prata radīt realitātes sajūtu, kas nereti līdzīgiem stāstiem iztrūkst”. Par saviem nākotnes plāniem Kristaps teic: “Lai gan esmu aktīvi iesaistījies jaunsardzē, savu nākotni ar armiju es nesaistu. Man tuva ir IT joma, kuru plānoju studēt Dānijā, bet Latvijā es noteikti atgriezīšos. Tāpat es viennozīmīgi atgrieztos, ja pēkšņi būtu nepieciešamība vēlreiz piedalīties barikādēs vai kā citādi aizstāvēt valsti.”

No kopumā 10 pieteiktajām skolu komandām pavisam neliela daļa ir mazākumtautību skolēni. Kristaps spriež: “Sabiedrībā pastāv maldīgs uzskats, ka barikādes ir latvieši pret krieviem. Tomēr nav noslēpums, ka patiesībā cīnījās demokrātijas un autoritāro režīmu atbalstītāji. Latvieši un krievi bija abās pusēs. Manuprāt, šo mītu sabiedrībā sekmē tas, no kuras puses šis autoritārisms sākotnēji ir nācis. Vairums nemaz necenšas šā konflikta būtību izprast. Bīstami kļūst tajā brīdī, kad politiskie spēki sāk šo nezināšanu izmantot, jo ar neizglītotiem cilvēkiem ir viegli manipulēt.” Kristaps uzskata, ka šādi pasākumi ir pirmais solis ceļā uz izpratnes veicināšanu: “Tas tiesa, ka šeit nav daudz mazākumtautības skolēnu, bet arī pašiem latviešiem ir jāsaprot, kas tad īsti ir barikādes.”

Kad izveidotas barikādes un no koka sastellēts improvizēts autobuss, dalībnieki pulcējas ap piemiņas ugunskuru, lai sasildītos, iedzertu karstu tēju un uzkostu pa pīrāgam. Skolēni un grupu vadītāji saņem pateicības rakstus par piedalīšanos, kā arī iespēju paklausīties jestrākos stāstus par barikādēm. Kamēr nosalušie sildās ne tikai pie ugunskura liesmas, bet arī ar kopīgu dziesmu, tikmēr seniori pulcējas pie muzeobusa, kur tiek rādīti aculiecinieku video no 1991. gada notikumiem.

Reklāma
Reklāma

Lai gan barikāžu rekonstrukcijas spēles jau labu brīdi ir beigušās, emocijas un patriotisma izjūtas ir tik lielas, ka, spītējot aukstumam, daļa skolēnu tomēr paliek Zaķusalā. Dziesmas stafeti drīz vien pārņem vīru kopa “Vilki”, un tad jau ir kārta arī ikgadējai jaunsardzes jauno biedru solījuma nodošanai, pagājušogad viņu starpā ir bijis arī Kristaps.

Atgādināšu, ka arī sestdien Zaķusalā būs iespējams vērot līdzīgus notikumus, tikai šoreiz jau ar Ziemassvētku kauju tematiku. Sākums 12.00, dalība – bez maksas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.