×
Mobilā versija
Brīdinājums +11.6°C
Ernestīne, Ingmārs, Akvelīna
Pirmdiena, 21. maijs, 2018
9. marts, 2018
Drukāt

Spēlē, līdz stīga plīst! (1)

Karīnas Miezājas fotoKarīnas Miezājas foto

Lielās mūzikas balvas ceremonijas tradicionālais koncerts sniedza baudu kā muzikāli, tā režijas ziņā, jo nepārprotami izcēla brīžus, kad uz skatuves kāpa nominanti un jau laureāti, un kopumā bija spilgts, pārliecinošs, emocionāls.

Balvu, kuru otrdien pasniedza 25. reizi, ar savu klātbūtni bija pagodinājušas divas augstākās valsts amatpersonas – Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kura kā viņu visdziļāk saviļņojošāko priekšnesumu izcēla kora dziedājumu no LNO iestudētās operas “Tanheizers” fināla un ērģelnieces Ivetas Apkalnas spēli: “Tiešām lieliski!” Tieši Elbas Filharmonijas ērģeļu programmas vadītājas uzstāšanās visvairāk aizkustināja arī diriģentu Imantu Resni: “Tā meitene – uzdrīkstos par Ivetu tā teikt, jo ar viņas mammu kādu laiku bijām studiju biedri – patiešām ir pelnījusi Lielo mūzikas balvu.”

Londonā muzicējošais pianists Reinis Zariņš pirmo reizi sēdējis zālē. “Grūti baudīt mūziku, ja uz tevi ik pa laikam vērš starmeti, kaut visi, protams, zinām, ka ceremonija ir tāds šovs. Taču beigās atradu klusu stūrīti zāles galā. Jā, kopumā koncerts bija labs.”

Publiku, protams, interesē, par kurām nominācijām žūrijā raisījās vislielākās diskusijas? Kā teic žūrijas pārstāve, žurnāla “Mūzikas saule” redaktore Ilze Medne, visgrūtāk bijis izšķirties par izvirzāmajiem kategorijā “Gada koncerts” un “Gada jaundarbs”, jo tieši šajās jomās gada laikā bijis vislielākais pienesums. Taču, atšķirībā no citām balvām, šajā lielās diskusijas notiek pirms nominantu izvirzīšanas un nevis pirms laureātu noteikšanas. Tā, piemēram, pie laureāta goda tikušais Krista Auznieka jaundarbs “Uguns un roze” jau nominēšanas diskusijās žūriju pārliecinājis ar izsmalcinātu skaņu vīziju, kuras trauslais mirguļojums piepilda telpu un sirdi un aicina ieklausīties pašam sevī, lai sajustu un apjaustu visbūtiskāko. Ceremonijas dienā visi septiņi žūrijas pārstāvji sanākuši kopā, nu jau bez jebkādiem mēģinājumiem citam citu pārliecināt, paskatījušies viens otram acīs, katrs aizklāti atstājis savu balsi par saviem favorītiem un vakarā, tāpat kā pārējie ceremonijas viesi, gaidījuši rezultātu. Tāda, lūk, spēle. Turklāt balvas nolikums aizliedz žūrijas pārstāvjiem izpaust savus favorītus.

Izskanēja arī kultūrpolitiski akcenti. Raimonds Vējonis atkārtoja zināmo par koncertzāles nepieciešamību Rīgā, bet kultūras ministre, izmantojot savu iespēju atrasties uz skatuves, bija tiešāka, sakot – jā, prezidenta kungs, šogad (!) jāpieņem lēmums par koncertzāles celtniecību.

… Pirmajā mirklī bija pat grūti saprast, kas notiek – Kristīnes Balanas vijoles stīga nošvīkst gaisā, māksliniece mirklī pagriežas pret Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un viņai rokā jau orķestra pirmās vijoles Sanda Šteinberga instruments. Aizkulisēs runāja, ka līdzīgā situācijā koncerts tiktu pārtraukts. “Patiesībā man bija šoks,” laureāte pēcāk atklāja savas izjūtas, “kaut kas tāds, ka uzstāšanās laikā uz skatuves plīst vijoles stīga, man gadās pirmo reizi mūžā…” Bet konkurente par gada jaunā mūziķa titulu, traversflautiste Maija Kļaviņa nekad mūžā neesot izjutusi tik daudz neviltotas mīlestības no apkārtējiem un it īpaši viņas flautas spēles audzēkņiem Juglas mūzikas skolā kā portāla “Delfi” rīkotā publikas simpātiju balsojuma laikā. Kad Maija Kļaviņa kā šī balsojuma uzvarētāja pieņemšanā pēc koncerta neķērās un neķērās pie tradicionālās tortes griešanas, aizkulisēs runāja, ka visos Operas butaforiju cehos nav atrodams neviens īsts nazis. Un patiesībā labi, ka tā – torti apēdīs bērni Juglas mūzikas skolā.

 

“Lielās mūzikas balvas 2017” laureāti

* “Par mūža ieguldījumu” – komponists Romualds Kalsons.

* “Gada koncerts” – 25. Liepājas Starptautiskā zvaigžņu festivāla atklāšanas koncerts (3. martā koncertzālē “Lielais dzintars” – solisti Iveta Apkalna, Dita Krenberga, Reinis Zariņš, Liepājas Simfoniskais orķestris, diriģents Atvars Lakstīgala, rīkotājs – LSO).

* “Gada uzvedums” – Osvaldo Golihova operas “Ainadamar” iestudējums Cēsu pils parka estrādē, diriģents Andris Poga, režisors Viesturs Kairišs (rīkotājs – Cēsu Mākslas festivāls).

* “Gada jaunais mākslinieks” – vijolniece Kristīne Balanas.

* “Gada jaundarbs” – Krista Auznieka kompozīcija “Uguns un roze” (pirmatskaņojums 25. augustā koncertzālē “Cēsis”, “Sinfonietta Rīga” un diriģents Normunds Šnē).

* “Par izcilu sniegumu gada garumā” – orķestris “Rīga”, galvenais diriģents Valdis Butāns.

* “Gada mūziķis” – ērģelniece Iveta Apkalna.

* “Par izcilu darbu ansamblī” – klavesīniste Ieva Saliete.

* Publikas simpātiju balva – traversflautiste Maija Kļaviņa.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;)))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.” 😉

    =======

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks grib, lai “stukačiem”,
    No “skapja” gļēvi smirdošiem,
    Tiek “cieņa” ZOMBĒTA un “gods”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – pelnīts sods)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    =====

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmolibersatu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

Draugiem Facebook Twitter Google+