Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
15. maijs, 2012
Drukāt

Spēļu laukumā mācīties interesantāk

zinatneslaukums_km_7

Kopš aprīļa beigām Pār­daugavā bērnu un jauniešu vides izglītības centrā “Rīgas Dabaszinību skola” darbojas Latvijā pirmais zinātnes rotaļlaukums. Tas ir atvērts ikvienam katru pēcpusdienu no pulksten trijiem līdz sešiem. Šāds darba laiks izvēlēts, lai skolēni, pavadot laiku atrakcijās, nekavētu stundas skolā un vēlāk vakarā varētu paspēt izpildīt mājasdarbus. 


 

Pagaidām bērni laukumā darbojas galvenokārt patstāvīgi un nodarbības skolotāja vadībā notiek neregulāri, bet, sākot ar 20. maiju, ik dienu te strādās pasniedzējs, kurš vadīs spēles, skaidros zinātnes likumības un rosinās tās apgūt eksperimentējot.

“Mācīties bērniem ir viegli, kad to darīt ir interesanti. Kamēr laukā spīd saule, sēdēt skolas solā un apgūt teorētiskas zinības ir grūti, bet šeit bērni var spēlēties un kaut ko iemācīties, tīri nemanot,” saka Rīgas Dabaszinību skolas direktore un rotaļlaukuma idejas autore Daiga Kalniņa. Viņa skaidro, ka pasaulē šādi zinātnes spēļu laukumi nav nekas jauns un arī lielākā daļa ideju tajā atrodamajām atrakcijām noskatītas bērnu un zinātnes centros ārvalstīs. Par zinātnes rotaļlaukuma nepieciešamību šeit viņa pārliecinājusies jau pērn, kad lielākais uzsvars skolā bija uz mācīšanos brīvā dabā. Ja vien laiks ir labs, ar visvienkāršākajiem līdzekļiem laukā var atrast ļoti daudz vielas izpētei, un tas attaisnojas. “Lai rādītu to, ko var apskatīt ārā, skolotājiem nav jāveido datora prezentācijas. Nodarbība brīvā dabā ar iespēju darboties pašam izkonkurē jebkuru interaktīvo tāfeli,” pārliecinājusies D. Kalniņa. Turklāt pedagogi sapratuši, ka bērnu attīstībai nepieciešama tiešā pieredze, ko var gūt tikai dabā, un tiem skolēniem, kuri priekšstatus par pasauli raduši gūt lielākoties no ekrāniem, ir grūti saprast skolā apgūstamo vielu. 
Zinatneslaukums2_KM_7

Rotaļlaukums veidots apkārtnes skolēniem kā alternatīva ierastajiem spēļu laukumiem, kuros atrakcijas pārsvarā ir vienveidīgas – smilšu kaste, šūpoles, slīdkalniņš. Turklāt pamatā tās domātas pirmsskolas vecuma bērniem, bet sākumskolas un pamatskolas audzēkņiem jau šķiet garlaicīgas. Kā novērojusi D. Kalniņa, parasti lielākie bērni laika īsināšanas nolūkos paši sāk eksperimentēt, piemēram, pētot, kā ar palielināmo stiklu un saules stariem var kādā dēlī atstāt savus iniciāļus. Parasti šāds izpētes process nozīmē rotaļlaukuma postīšanu, bet šeit tas padarīts pilnīgi legāls. Skolas direktore stāsta, ka šogad izveidotās desmit atrakcijas ir tikai zinātnes rotaļlaukuma tapšanas pirmā kārta un nākampavasar plānots tam pievienot vēl vismaz desmit jaunu. Ideju pētnieciskām atrakcijām viņai esot simtiem, šogad rotaļlaukums ļauj apgūt galvenokārt fiziku, bet nākamajā gadā tas aptvers arī ķīmiju un ģeogrāfiju.

Pie atrakcijām sastaptie skolēni apliecina, ka tajās ir interesanti darboties atkal un atkal. Mihails, kurš darbojas arī Rīgas Dabaszinību skolas puķkopības pulciņā, šurp nāk katru dienu un vislabprātāk spēlējas ar “Ātrumtrases konstruktoru”, jo tajā var būt radošs, katru reizi izdomāt ko jaunu un darīt to arī kopā ar citiem. Fizikas likumos, kas liek bumbiņai pa trases posmiem ripot ātrāk vai lēnāk, turp vai atpakaļ, viņš nav iedziļinājies, bet rotaļlaukuma veidotāja saka – tas nekas, galvenais, ka viņš gūst pieredzi, jo zinātnieku formulētās likumības bērni bieži vien izsecina paši. Turpretī mazā Vlada Ivanova no kaimiņu mājas fizikas likumiem pievērsusi uzmanību un priecājas, ka tas viņai ļauj mācību stundās klasē labāk saprast skolotāju sacīto.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+