Mobilā versija
+3.9°C
Hugo, Uga, Uģis
Piektdiena, 17. novembris, 2017
2. maijs, 2017
Drukāt

Spertālu piemiņu godinot (1)

Foto - Edijs Pālens/LETAFoto - Edijs Pālens/LETA

Šogad aprit 120 gadi, kopš dzimis ievērojamais scenogrāfs, vircavnieks Arvīds Spertāls (1897 – 1961), kurš 20. gs. 20. un 30. gados bija Jelgavas profesionālā teātra dekorators, pēc kara – arī Akadēmiskā drāmas (tagad Nacionālā) teātra galvenais mākslinieks un Latvijas Mākslas akadēmijas Skatuves glezniecības darbnīcas vadītājs. Vienlaikus 100 gadi apritējuši arī Jelgavas goda pilsonei, Latvijas Nacionālā teātra prīmai, pasaulē pazīstamajai Dānijas karalienes Ģertrūdes tēlotājai Kozinceva filmā “Hamlets” Elzai Radziņai.

Šo abu izcilo jelgavnieku jubileju kā Jelgavas pilsēta, tā novads atzīmē ar rindu nozīmīgu pasākumu.

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā šobrīd apskatāma izstāde “Arvīda un Margas Spertālu laikmets latviešu teātrī un Elzai Radziņai – 100”. Tajā akcents likts uz profesionālo Jelgavas Latviešu teātri 20. un 30. gados, kas sen jau pieder pagātnei, taču šī teātra nozīme Latvijas teātra vēsturē īpaši izceļama, jo no amatierteātra tas pamazām izauga par ļoti augstvērtīgu profesionālo teātri, kurš ātri vien iekaroja vadošo vietu provinču teātru saimē. Līdzās režisoru Jāņa Stakles, Jāņa Kļavas, Jēkaba Zaķa un Žaņa Kopštāla un vadošo aktieru veikumam jāatgādina, ka šajā teātrī savas gaitas sāka vai meistarību cēla tādi vēlāk ļoti populāri aktieri kā Alma Ābele, Emma Ezeriņa, Elza Barūne, Mārtiņš Vērdiņš, Artūrs Kalējs, Ēvalds Mercs un daudzi citi. Īpaša vieta ierādāma Arvīdam Spertālam kā vadošajam Jelgavas Latviešu teātra dekoratoram un Margai Spertālei kā pirmajai kostīmu māksliniecei Latvijā. Viņu abu radošā darbība, profesionalitāte un inteliģence cēla teātra izrāžu māksliniecisko līmeni ne tikai vizuāli. 30. gados Jelgavā bija labākais apgaismojums, te mūsu valstī tika ierīkota pirmā grozāmā skatuve (1929). 1940. gadā par Jelgavā iestudēto Karlo Goldoni komēdiju “Melis” izdeva īpašu grāmatu, vienīgo Latvijas teātra literatūrā, kas veltīta kādai izrādei.

Izstādē par Arvīda Spertāla dekorācijām var spriest no viņa gleznotajām izrāžu skicēm izrādēm, gan arī izrāžu maketiem. Viņa daiļrade saistāma arī ar glezniecību, ko iespaidojis gan Konrāds Ubāns, gan Valdemārs Tone.

Margas Spertāles kostīmu mākslu apliecina zīmētie kostīmu meti Jelgavas teātra izrādēm, arī Rakstniecības un mūzikas muzejā saglabātie tērpu oriģināli – Elzas Radziņas leģendārais Žoržas Sandas tērps iestudējumam “Vasara Noānā” (1969), Antas Klints Pindacīšas kostīms (1955), Veltas Līnes Annas Kareņinas krāšņā kleita (1967).

Jelgavas goda pilsone, spožā aktrise Elza Radziņa (1917 – 2005) savas aktrises gaitas 1938. gadā sāka kā Jelgavas teātra koriste un dejotāja, iztiku pelnīdama grāmatnīcā kā pārdevēja un mašīnrakstītāja. Teātra muzejs saņēmis Elzas Radziņas arhīvu, kurā atrodas dokumenti un fotogrāfijas, kas attiecas uz aktrises gadiem Jelgavā. Izstādi kuplina arīdzan Elzas Radziņas koncerta tērpi, ar kuriem viņa uzstājusies koncertos un dzeju vakaros.

Arvīda Spertāla jubilejas sakarā pēc viņa mazdēla Ginta Strēļa ierosinājuma Jelgavas novads ir atjaunojis Arvīda un Margas Spertālu balvu, kas tiks pasludināta un pasniegta 23. maijā, kad Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā notiks preses konference, kurā piedalīsies redzamākie Latvijas mākslas un teātra zinātnieki, kuru pētījumu centrā ir glezniecība, scenogrāfija un Jelgavas profesionālais teātris.

Arvīda un Margas Spertālu piemiņas pasākumi turpināsies teju visu gadu, jo Jelgavas novada pašvaldība iecerējusi sabiedrību iepazīstināt ar filmu “Pa Spertālu ceļu”, savukārt, kad 30. septembrī Vircavā notiks Latvijas amatierteātru festivāls “Bīne”, viens no notikumiem būs piemiņas vakars “Pa Arvīda Spertāla ceļu”. Viss iecerētais notiek, muzejam sadarbojoties ar Jelgavas pilsētas un Jelgavas novada pašvaldību, Jelgavas māk­slinieku biedrību, Spertālu dzimtu. Ar vērtīgiem eksponātiem izstādē piedalās Latvijas Rakstniecības un mūzikas muzejs, Eduarda Smiļģa teātra muzejs, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs un Tukuma muzejs.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    > šajā pašreizējā MZ SILES “valstī” krampjaini agonējošajos masmēdekļos (t.sk. la-vīzē u.c. taml. necilās w-bedrēs) bezcerīgi truli parazitējošajiem PRETLIKUMĪGU CENZŪRU piekopjošajiem administratīvajiem izpildfunkcionāriem (u.c. taml. nožēlojami juridiski analfabētiskiem “lielākajiem kretīniem”)

    =======

    Latvijas Republikas SATVERSME.

    VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības

    89. VALSTS ATZĪST UN AIZSARGĀ CILVĒKA PAMATTIESĪBAS saskaņā ar šo Satversmi, LIKUMIEM un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

    90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

    91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas BEZ JEBKĀDAS DISKRIMINĀCIJAS.

    100. IKVIENAM IR TIESĪBAS UZ VĀRDA BRĪVĪBU, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. C.E.N.Z.Ū.R.A ir AIZLIEGTA.

    =======

    Ir sacīts: “Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS.”

Draugiem Facebook Twitter Google+