Mobilā versija
+14.6°C
Rudīte, Everts
Otrdiena, 22. augusts, 2017
13. augusts, 2017
Drukāt

Spēt pazīt viltu un maldus (7)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Ja spējat atpazīt maldinošu ziņu kaimiņvalsts TV sižetā par notikumiem Latvijā 16. martā un neuzķeraties uz kārtējā “pasaules gala šogad pirms Ziemassvētkiem” sludinātāja izdomājumiem, tas nozīmē, ka ar medijpratību jums viss kārtībā. Tomēr Kultūras ministrijas šogad pasūtītā pētījumā tika noskaidrots, ka aptuveni pusei Latvijas iedzīvotāju trūkst izpratnes par realitātes un medijos atspoguļotās realitātes iespējamajām atšķirībām. Puse aptaujāto uzskata, ka var uzticēties informācijai, ja tā izskanējusi kādā no medijiem, tikai 40% iedzīvotāju apgalvo, ka spēj atpazīt uzticamu informāciju no tendenciozas un safabricētas. Par to, kas tiks darīts turpmāk, iztaujāju Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas eksperti Klintu Ločmeli.

 

Lasot pētījumu, kopumā rodas sajūta, ka ar to vienkārši gūts apstiprinājums jau zināmām problēmām – ka ne visi cilvēki informāciju izvērtē kritiski. Ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju izvēlas Krievijas informācijas telpu. Secinājumos tā arī minēts, ka gūts apstiprinājums vairākām atziņām. Bet vai šis pētījums nesa arī kādu negaidītu atklājumu?

K. Ločmele: Nepiekrītu, ka pētījumā gūts apstiprinājums jau zināmām problēmām. Izmantojot akadēmisko pieredzi – 2014. gadā aizstāvēju doktora disertāciju komunikācijas zinātnē –, pati veidoju aptaujas anketu. Liela daļa jautājumu Latvijā līdz šim nav tikuši uzdoti. Varbūt iepriekš ir dzirdēti jautājumi, kādā valodā un kādus medijus respondenti patērē, taču tos bija nepieciešams uzdot, lai pēc tam varētu, piemēram, noteikt medijpratības atšķirības dažādu mediju lietotāju starpā.

Medijpratību esam izvirzījuši kā vienu no svarīgajiem rīcības virzieniem, kurā strādāt turpmākos piecus gadus. Mediju patēriņa reitingos redzējām tikai, cik populārs ir viens vai otrs plašsaziņas līdzeklis, bet nebija datu par to, cik lielā mērā cilvēki tic sociālajos medijos rodamajai informācijai, vai un kā vispār izvērtē informāciju. Tagad mums ir reprezentatīvs pētījums. Valsts pārvalde nedrīkst strādāt, tikai balstoties uz pieņēmumiem.

Negaidīts man bija viens no būtiskajiem secinājumiem, ka puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka mediji ir pasaules spogulis. Proti, ka automātiski var ticēt informācijai, kas izskanējusi kādā no medijiem. No vienas puses, tas ir pozitīvi vērtējams, jo rāda, ka ir ļoti augsta uzticēšanās. Bet no otras puses, ietver risku, jo ne viss informācijas plūsmā atrodamais ir veidots pēc kvalitatīvas žurnālistikas standartiem, dažkārt informācija var būt apzināti maldinoša. Ja cilvēks automātiski pieņem, ka viss, kas kaut kur medijos parādās, noteikti ir uzticams un patiess, tas paver iespējas tikt manipulētam.

Vēl viens no būtiskajiem secinājumiem ir, ka diezgan liela daļa nespēj novērtēt savu spēju atpazīt uzticamu informāciju no manipulatīvas, jo nav par to domājusi. Jo cilvēks izglītotāks, jo kritiskāk domā, jo augstāka ir viņa medijpratība. Pētījums parāda, ka mums jāplāno turpmākās aktivitātes, lai sasniegtu cilvēkus, kas atrodas citās informācijas telpās un kas galvenokārt patērē sociālajos medijos sastopamo informāciju. Ar tradicionālām metodēm sasniegt viņus ir neiespējami.

Viena no mūsu darba mērķauditorijām ir jaunieši, kuri lieliski prot apieties ar digitālajām ierīcēm, prot atrast informāciju, dalās ar to, taču daudzi neizvērtē to kritiski.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Esmu sajūsmā par iespēju redzēt TV ekrānos atbildīgo amatpersonu uzvedību. Jo sevišķi – runas veidu. Labi redzams, ka daži vidusskolu beiguši ar lielu piepūli.

  2. Spēja sakopt matus ir tik pat svarīga1

  3. Не нае$ешь — не проживешь! Atbildēt

    Komuņaku avīzes meloja, tomēr tajās ne viss bij meli, bet mēs mācējām lasīt starp rindiņām. Nu letiņu gaišākie prāti nākuši pie atklāsmes, ka meli ir “tā sauktās brīvās pasaules” pastāvēšanas stūrakmens un mums atkal jāmācās lasīt starp rindiņām vai, vēl labāk, nelasīt vispār …

  4. “Ieguglē, pirms cepies!” Mēs cīnāmies par latviešu valodu? Kāpēc lai es ticu, ka organizācijās, kas veido šādus saukļus, strādā jomas profesionāļi? . Kāpēc mums visi nepārtraukti cepas? Kāpēc ne vārās, piemēram?

  5. Starp sliktākajām valsts iestādēm un institūcijām, kas nevis godprātīgi sniedz visu informāciju medijiem, bet drīzāk maksimāli noklusē vai slēpj informāciju, kā arī sistemātiski nesniedz iedzīvotājiem atbildes pēc būtības, ir jāmin Zemkopības ministrija.

  6. "Kas čukst, tas melo; kas melo, tas zog" Atbildēt

    Vai ir kaut viens iemesls noticēt Saeimai un valdībai, kas nedara neko, lai mēdiji diendienā nemelotu pavalstniekiem?

  7. Visas ziņas ir meli. Jo soctīkli pieder oligarhiem.

Valsts apmaksāto studiju vietu sadale tradīciju varā (1)Darba tirgus prognozes valsts apmaksāto studiju vietu sadali ietekmē tikai daļēji
Draugiem Facebook Twitter Google+