Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
2. novembris, 2012
Drukāt

Spīdolas balva ekonomikā – Robertam Ķīlim


Foto - LETAFoto - LETA

Izglītības ministram Robertam Ķīlim ikgadējā balva piešķirta par “Par uzdrīkstēšanos un pirmajiem panākumiem, gada laikā veicinot strukturālās reformas izglītībā, lai celtu tās kvalitāti un konkurētspēju pasaulē”, pastāstīja apvienības prezidents Ojārs Kehris.


“Ekonomistu apvienības 2010” valde balvas saņēmēju divu dienu laikā izvēlējās no pieciem kandidātiem. Iespējamo Spīdolas balvas saņēmēju sarakstā bija arī žurnālists Lato Lapsa, uzņēmējs Egons Mednis, inženieris Vilnis Rantiņš un ekonomists, politiķis un finanšu ministrs Andris Vilks.

O. Kehris uzsver – ekonomikas brīvības balvu pasniedz par “konkrētu noteiktā laika sprīdī paveiktu darbu”. Apvienības prezidents teic, ka Izglītības un zinātnes ministrijas reorganizācija, naudas līdzekļu koncentrācija profesionālās izglītības projektos, studiju virzienu stingrāka akreditācija, pedagogu darba kvalitātes sasaiste ar atalgojumu esot pirmie ministra veiktie darbi, kam vajadzīgs turpinājums.

“Patlaban daudzi izglītības nozares cilvēki ir noticējuši – ministra sāktās reformas šajā nozarē var būt neatgriezeniskas, tāpēc ļoti svarīgs ir koalīcijas un valdības atbalsts.

Roberts Ķīlis nebaidījās pateikt, ka vairāk nekā puse no augstākās izglītības programmām ir nekvalitatīvas, saņemot Rektoru padomes un studentu pretestību. Viņš arī ir norādījis, ka 62 procentus no izglītības nozarei atvēlētās valsts naudas tērē nelietderīgi.

Jāsaprot, ka izglītību vajag valsts izaugsmei, nevis Rektoru padomei,” apvienības izvēli skaidroja tās prezidents.

Balvas pasniegšana Robertam Ķīlim notiks 15. novembra vakarā Rīgas Latviešu biedrības namā. Savukārt dienas pirmajā pusē turpat apvienības eksperti vērtēs un diskutēs par varas partiju solījumu izpildi un valdības rīcības atbilstību tās pirmā gada darbības un rezultātu iespējām. Partiju programmas vērtēs Olga Ertuganova, Juris Cebulis, Edmunds Krastiņš, Ojārs Kehris, Filips Rajevskis, Lauris Liepa un Mārtiņš Bondars.

Apvienība šajā gadā arī izveidojusi videostāstu kolekciju, kur agrāko gadu Spīdolas balvas laureāti pauž redzējumu par jomu, kurā savulaik gūtie sasniegumi novērtēti ar šo balvu. Šos viedokļus līdz 15. novembrim publicēs apvienības māja vietnē.

Vakar žurnālistus iepazīstināja ar vienu no pirmajiem stāstiem, kur ekspolitiķis Andris Šķēle stāsta par Latvijas ilgtspējīgai izaugsmei vajadzīgajām reformām.

A. Šķēle uzskata – bezdeficīta budžets nav brīnumnūjiņa valsts izaugsmei, tāpēc ka daudzus svarīgus lēmumus pieņem ārpus Latvijas. Ekspolitiķis ir pārliecināts – ja Eiropas Savienība aizvien vēlas būt visspēcīgākā ekonomika pasaulē, tad ir jāveido federālu valstu savienība ar savu finanšu ministru.

Šā brīža savienības rīcība esot “kā plāksteris smagam slimniekam”. “Latvijai nav cita ceļa kā ieviest eiro, ja ES būs gatava spert soļus fiskālās savienības virzienā. Latvijas labklājība lielā mērā būs atkarīga no tā, cik konkurētspējīga ES būs pasaulē. Šā iemesla dēļ valdībai ir jāatbalsta ES ciešas fiskālās savienības izveide,” tā A. Šķēle.

 

Uzziņa

Spīdolas balvas 
laureāti

2004. g. Andris Šķēle un Einars Repše

2005. g. Bertolts Martins Fliks

2006. g. Ingrīda Blūma

2007. g. Vaira Vīķe-Freiberga

2008. g. Andrejs Žagars

2009. g. Juris Biķis

2010. g. Rūta Dimanta

2011. g. Mihails Hazans

2012. g. Roberts Ķīlis

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+